Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Konkurences padome (KP) 11.maijā pieņēma lēmumu sodīt četrus apsardzes pakalpojumu sniedzējus - SIA Bruks, SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin - par ilgstošas un sistemātiskas aizliegtas vienošanās īstenošanu publiskajos iepirkumos, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 78 544 eiro apmērā.

KP lietas izpēti uzsāka pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi iesnieguma, kurā uzņēmums norādīja uz iespējamām sakritībām pretendentu piedāvājumos tā rīkotajā publiskajā iepirkumā. KP konstatēja, ka laika posmā vismaz no 2011. līdz 2016. gadam četri uzņēmumi bija saskaņojuši savas darbības kopumā astoņos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu - vienā VAS Valsts nekustamie īpašumi, vienā SIA Rīgas 1.slimnīca, divos Rīgas Tehniskās universitātes un četros Latvijas Universitātes iepirkumos.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin vai nu iesniedza piedāvājumus, kurus bija sagatavojis SIA Bruks, vai arī piedalījās piedāvājumu izstrādē, nosūtot savus piedāvājumus SIA Bruks. Saskaņoto darbību rezultātā pasūtītāji nesaņēma konkurējošus piedāvājumus un tika maldināti par patiesajiem konkurences apstākļiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Iespēja, ka es varētu aiziet [no LNT], pastāv vienmēr. Ja tā notiks, taisīšu filmas. Tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda telekompānijas dibinātājs un pagaidām vēl īpašnieks Andrejs Ēķis. Pagaidām gan galīgas vienošanās ar MTG līderiem par šo jautājumu neesot.

Uz jautājumu, kāpēc tika nolemts apvienot ar MTG tikai pirms pāris gadiem no ārzemju mediju magnāta Newa Corporation pārpirkto LNT, A. Ēķis norāda: «Es vienmēr esmu bijis liels optimists, un uzskatīju, ka krīze mūs tik ļoti vairs neietekmēs. Tomēr nebiju ņēmis vērā vienu citu apstākli, ko gan vajadzēja darīt – mediju ir TIK daudz, un šeit parādās amerikāņu mediji, to lielās studijas. Tās studijas, kas kādreiz ražoja filmas, tagad tās ne tikai taisa, bet arī sakomplektē un, palaižot kabeļkanālos, tepat arī izplata. Piemēram, tas pats MTG ilgi rādīja seriālu Bīstamās mājsaimnieces, bet pēkšņi ienāca Fox Live un pateica – neskatieties tās MTG Bīstamās mājsaimnieces, jo viņi rāda sešus mēnešus vecas sērijas – mēs rādīsim jaunākās! Iznāk, ka vietējais kanāls par savu naudu ir iesildījis vietu, lai pēc tam varētu nākt amerikāņu un rādīt jaunākās sērijas. Mums arvien ātrāk būtu jāatsakās no jebkādas ārzemju produkcijas, un, cik vien ātri var, jātaisa sava ražošana. Bet, lai uztaisītu savu ražošanu, vajag noteiktu muskuļu koncentrāciju.»

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.