Dānija un Kanāda atrisinājušas gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības par Hansa salas piederību.

Abas puses otrdien vienošanās parakstīšanas ceremonijā Otavā oficiāli paziņoja par salas sadalīšanu aptuveni uz pusēm, tādējādi faktiski izveidojot "sauszemes robežu" starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).

"Arktika ir starptautiskās sadarbības piemērs, kur virsroku gūst likuma vara," norādīja Kanādas ārlietu ministre Malānija Džolija. "Kad tiek apdraudēja globālā drošība, ir īpaši svarīgi, ka tādas demokrātijas kā Kanāda un Dānija sadarbojas, lai kopā ar iedzimto tautām atrisinātu savas domstarpības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."

Teritoriālās domstarpības par sīko, tikai 1,3 kvadrātkilometrus lielo neapdzīvo saliņu, kas atrodas starp Kanādai piederošo Elsmīra salu un Dānijas karalistes sastāvā esošo autonomo Grenlandi, ilgušas kopš 1973.gada, kad starp Kanādu un Dāniju tika novilkta jūras robeža.

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Šodien ar sludinājumu portālu «SS» saistītās SIA Internet pārstāvji ir pieņēmuši lēmumu, ka «SS» strīdā ar VID meklēs konstruktīvu risinājumu ar mediācijas partnera palīdzību. «SS» sludinājumu portāla pārstāvji šodien uzrunās tā sauktā «lielā četrinieka» starptautiskās auditorfirmas, apzinot iespējas uzsākt mediācijas procesu, lai strīdā ar VID panāktu uz labticīgas sadarbības principiem balstītu risinājumu.

«Jāuzsver, ka mūsu domstarpības ar VID nav par nodokļu nomaksu - uzņēmums vienmēr ir bijis godīgs nodokļu maksātājs. Nav šaubu - likums paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt informāciju par sludinājumiem un to izvietotājiem. SS.LV jau gadiem sadarbojas ar VID, sniedzot visu informāciju, kas tiek prasīta konkrētos gadījumos. Mūsu strīds ar VID ir par informācijas apjomu, kas mums ir jāsniedz par klientu sludinājumiem un šīs informācijas samērīgumu.

Mēs esam viens no Latvijas IT nozares veiksmes stāstiem un mūsu mērķis nav portāla darbību vai mūsu uzņēmējdarbību pārcelt uz ārzemēm – mēs vēlamies strādāt un turpināt maksāt nodokļus Latvijā.

Apzinoties, ka faktiski šīs domstarpības ir tehniskas dabas, mēs redzam, ka «SS» un VID strīds ir aizgājis pārāk tālu. Tādēļ, lai risinātu mūsu domstarpības, mēs esam izlēmuši aicināt vienu no Latvijā strādājošajām starptautiskajām auditorfirmām kļūt par strīda mediatoru un mūsu domstarpības risināt kopīgā sadarbībā, atrodot abām pusēm pieņemamu risinājumu. Uzskatām, ka mediatora piesaiste palīdzēs situācijā, kurā pēdējā laikā ir bijis arī daudz emociju. Tuvākajā laikā informēsim, kā mums sokas ar šī procesa attīstību,» saka Juris Līnis, viens no «SS» dibinātājiem un SIA Internet valdes loceklis.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas stiprina rūpes par bērnu un pusaudžu veselību, taču uzskata, ka Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei, vairos nevienlīdzību starp tirgotājiem un mazinās pircēju plūsmu mazajās tirgotavās, norādīts tās šodien izplatītajā paziņojumā.

LTA Valsts prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā aicina prezidentu likumu nosūtīt Saeimas deputātiem atkārtotai izskatīšanai, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemamu risinājumu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs komentē: «Ja likums stāsies spēkā Saeimā pašreiz pieņemtajā redakcijā, mazajiem tirgotājiem radīsies virkne papildu pienākumu, kā arī vairākas no likumā noteiktajām prasībām būs ļoti sarežģīti izpildāmas. Piemēram, daudziem mazajiem tirgotājiem, it īpaši Latvijas reģionos, būs grūti izpildīt likuma prasību par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, jo tas prasa papildu platības. Atgādināsim, ka produktu norobežošana atsevišķos plauktos ir iecienīta Latvijas likumdevēju represiju pret mazajiem tirgotājiem forma: bez alkohola un tabakas, arī produkti ar ĢMO klātbūtni ir jānorobežo. Lai nenonāktu pretrunā ar likumu, daudzi mazie tirgotāji būs spiesti atteikties no enerģijas dzērienu tirdzniecības. Būtībā šāda likuma norma vienīgi palielina nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazina mazo tirgotavu pircēju plūsmu un mākslīgi rada šķēršļus veselīgai konkurencei, jo attiecīgā produkta lietotājs, neatradis kāroto dzērienu mazajā piemājas tirgotavā, dosies uz kādu no lielo tirdzniecības tīklu veikaliem, kuriem pietiek resursu likuma prasību izpildei.»

Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet pret - 39 deputāti.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un Vienotību tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā Iespējamās misijas vadītāja Mārīte Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Studijas biznesā aizved pie māla trauku radīšanas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu novada Vidrižu pagastā, tradicionālā malkas ceplī jau vairākus gadus top Ozolins pottery māla trauki. Podnīcas īpašnieks Krists Ozoliņš plāno saglabāt individuālu pieeju trauku izgatavošanai, tajā pašā laikā iecerējis izmēģināt industriālu produktu ražošanu.

K. Ozoliņš sākotnēji studējis nepavisam ar amatniecību nesaistītu jomu un absolvējis Vidzemes augstskolas Biznesa vadības programmu, taču dzīves līkloči aizveduši pavisam citā virzienā, tiesa gan, savā ziņā apgūtās zināšanas noder arī pašreizējā darbā.

Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz viņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu. «Ar mālu iepazinos pie podnieces Līgas Merginas, savukārt padziļināti to esmu apguvis pie meistara Evalda Vasilevska. Apgūstot amatu aktīvāk, guvu arvien lielāku pārliecību par šī amata nozīmīgumu. Pamanīju, ka arī cilvēki manu darbību šajā jomā novērtē, un tādējādi tas dabīgi ir izaudzis par manu pamatnodarbošanos,» viņš atminas. Rezultātā kopš 2015. gada tā ir K. Ozoliņa pilna laika nodarbošanās.

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitriju (VARAM) pārskatīt pieņemto lēmumu par atteikšanos ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Savukārt attiecībā uz dalīto atkritumu sistēmu ministrijai būtu jāpieņem «gudri » lēmumi – sistēmas tarifus ir jāregulē SPRK, bet atkritumu savākšanas reģenācijas normas pārtikas ražotājiem nedrīkst paaugstināt.

Inese Lielpinka, SIA « CIDO Grupa» pārstāve: «Mēs aicinām atbildīgo ministriju, nozares asociācijas un tirgotājus vēlreiz sēsties pie sarunu galda un atsākt pārrunas par valstij tik nepieciešamās depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM lēmums atteikties no dzērienu iepakojuma depozītsistēmas izveides bija negaidīts trieciens dzērienu ražotājiem, kuri kopā ar ministriju un tirgotājiem jau vairāk nekā desmit gadus strādāja pie tās ieviešanas, turklāt tai bija jāsāk darboties jau šajā gadā. Mēs, pārtikas industrija, vēl joprojām esam pārliecināti, ka depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas ārvalstīs, būtu labākais risinājums dzērienu iepakojumu savākšanai un apkārtējai videi, bet atteikšanās no ieceres to ieviest ir ministrijas īstermiņa redzējums, kas var nākotnē Latvijai nozīmēt Eiropas Savienības soda sankcijas par nespēju izpildīt noteiktus kritērijus atkritumu savākšanā. »

Bažas par iespējamo izmaksu paaugstināšanos mudinājušas pārtikas ražotājus atgriezties pie diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šopavasar paziņoja, ka ir atteikusies no šīs sistēmas ieviešanas, kaut gan iepriekš par to bija gadiem ilgas diskusijas, piektdien raksta laikraksts Diena.

2013. gada aprīlī tika parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. To pagājušajā nedēļā atgādināja SIA Cido grupa, izplatot paziņojumu, ka VARAM ir jāatgriežas pie šīs ieceres. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka iesaistītās puses – ražotāji un tirgotāji – bija gatavas ieviest sistēmu jau no šī gada. «Mūs kā ražotājus nepārliecina atbildīgās ministrijas argumenti pēkšņai politikas maiņai, pie kuras kopīgi ar nozari strādāts jau daudzus gadus un kura jau tika iepriekš pieņemta valdībā. Esam pārliecināti, ka nav par vēlu ministrijai pārskatīt savu lēmumu par labu depozīta sistēmas ieviešanai,» viņa paziņoja. Telefonsarunā ar Dienu I. Lielpinka izteicās, ka patlaban top arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, pēc kuras pieņemšanas, visticamāk, tiks paaugstinātas normas ražotājiem attiecībā uz viņu tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Tieši šo normu pieaugums, kas pašlaik vēl nav precīzi zināms, satrauc ražotājus, jo tas nozīmē izmaksu palielinājumu. Ja minētais memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM stātos spēkā, ražotāji kopā ar tirgotājiem kontrolētu, vai izmaksas ir samērīgas, – pašlaik ražotājiem un tirgotājiem tas faktiski nav iespējams.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai gan par plaša patēriņa preču ražotājiem un tirgotājiem mēdz teikt, ka viens bez otra tie pastāvēt nevar, tomēr sadarbība bieži ir problemātiska, vēsta laikraksts Diena.

Šogad straujā mazumtirdzniecības izaugsme liecina, ka Latvijas iedzīvotāji iepērkas aizvien intensīvāk un veikalos atstāj arvien vairāk naudas, tomēr ražotāju un tirgotāju attiecības neuzlabojoties. Strīdu krustugunīs nonācis arī Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, ko šopavasar konceptuāli atbalstīja Saeimā.

«Ražotājs nevar kritizēt tirgotājus, it īpaši lielveikalus, jo gandrīz simtprocentīgi ir atkarīgs no lielveikaliem. Ražotājiem jāievēro tāda politika, kādu nosaka lielveikali. Izvēles nav,» situāciju raksturojis Bauskas novada uzņēmējs, pārtikas produktu ražošanas uzņēmuma Kronis valdes loceklis un līdzīpašnieks Aivars Svarenieks, piebilstot, ka viņam ir «sadarbības pieredze praktiski ar visiem Latvijā izplatītajiem lielveikalu tīkliem».