2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,1 %, bet kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9 %, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomam.
Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par35,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 28 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 13,8 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,1 %. Joprojām ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8,6 %.
Savukārt produkcijas izlaide samazinājās pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas ražošanā (kritums attiecīgi par 6,3% un 1,9 %). Par 15,1 % ražošanas apjoma samazinājums bija arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, par 10,3 % – papīra un papīra izstrādājumu ražošanā un par 8,4 % – tekstilizstrādājumu ražošanā.
2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,7 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,2 %, savukārt apstrādes rūpniecība palika iepriekšējā mēneša līmenī.
2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 8,1 %. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8,3 % un eksportā – par 7,9 % (tai skaitā eirozonā – par 7,5 %, ārpus eirozonas – par 8,2 %).
2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,8 %. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 2,6 %, savukārt eksportā pieauga – par 0,2 % (kritums eirozonā – par 4,8 %, bet pieaugums ārpus eirozonas – par 2,2 %).
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekonomistu komentārus un prognozes par rūpniecības sektoru!
#1/4
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
Apstrādes rūpniecība 2. ceturksnī bijusi ļoti svārstīga mēnešu dalījumā. Īpaši straujas svārstības novērojamas datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu šogad ir jūtama pieauguma tempu mazināšanās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka nozīmīgāki šķēršļi straujākam izlaides kāpumam ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte.
Pēc ne pārāk iepriecinošajiem produkcijas izlaides datiem janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecība maijā krietni sasparojās un jūnijā saglabāja maijā sasniegto līmeni. Kopumā 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0.9% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un par 2.5% salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni. Daudzām nozarēm 2017. gads bijis īpaši labvēlīgs (piemēram, farmācijas nozarei, dzērienu, automobiļu un to detaļu ražotājiem un augsto tehnoloģiju ražotājiem), tāpēc uz šī fona necilie pieauguma tempi šogad izskatās nepārliecinoši.
Kā liecina noskaņojuma rādītāji, jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī, arvien biežāk uzņēmēji kā darbību ierobežojošu šķērsli uzrāda darbaspēka trūkumu. Vienlaikus nepietiekams pieprasījums pēc produkcijas kā problēma tiek norādīta arvien retāk. Tātad izšķirīgi svarīga nākotnei būs piedāvājuma puses kapacitātes kāpināšana.
Kopējās investīcijas 1. ceturksnī ir uzrādījušas straujāku pieaugumu, vienlaikus ieguldījumi apstrādes rūpniecībā ir bijuši mazāki. Iespējams, gada otrajā pusē varētu gaidīt lielākus ieguldījumus arī rūpniecībā. Pēdējos mēnešos daudzi uzņēmumi publiski ziņojuši par jauniem investīciju projektiem: kokskaidu plātņu ražotājs "Kronospan Riga" investēs 100 milj. eiro inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, pārtikas ražotājs "Orkla" plāno ieguldīt vairākus desmitus milj. eiro (publiski nav precizēts) jaunas cepumu ražotnes būvniecībā, kokzāģēšanas rūpnīca "Vika Wood" investēs 11 milj. eiro automatizētā zāģmateriālu šķirošanas līnijā, cementa ražotājs "Cemex" šogad plāno ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā u.c.
Investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā veicinās nozares ražīguma uzlabojumu un palielinās produkcijas piedāvājumu. Apstrādes rūpniecības sekmes ietekmēs arī ieguldījumi citos sektoros - tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība kāpinās pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas – būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c., tāpēc straujā būvniecības izaugsme šogad ir laba ziņa rūpniekiem.
#2/4
Swedbank ekonomiste Linda Vildava
Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2.1% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Veiksmīgs mēnesis padevies kokrūpniekiem, kā arī ar divciparu izaugsmes tempiem spridzināt turpina auto detaļu ražotāji. Tomēr daļā no apakšnozarēm iezagušies mīnusi – gan lielajās apakšnozarēs, kā pārtikas rūpniecība, gan tādās, kur negatīvi izaugsmes tempi nebija redzēti vesela pusotra gada garumā, piemēram, metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jāatceras, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi mēdz būt svārstīgi, tāpēc mīnuss vienā mēnesī nenozīmē, ka tas tā viennozīmīgi turpināsies. Tomēr kopumā ļoti mērenus izaugsmes tempus apstrādes rūpniecībā nu jau redzam vairāku mēnešu garumā.
Šī gada pirmajā pusgadā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 3.4%. Ražošanas apjomi Latvijā auguši straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur vidējā izaugsme bijusi aptuveni 3% apmērā. Tomēr gan ES valstis vidēji, gan mēs ES ietvaros esam kļuvuši gausāki nekā pērn. Ja 2017. gadā Latvijā bija viens no straujākajiem ražošanas apjomu kāpumiem ES valstu starpā, tad no pērnā gada augstumiem esam atkāpušies un kāpinām apjomus lēnāk.
Kas varētu būt tam par iemeslu? Viens no skaidrojumiem varētu būt augstā jaudu noslodze, kur praktiski ik ceturksni tiek uzstādīti jauni rekordi. Kopš 2016. gada sākuma jaudu noslodzi esam kāpinājuši par 5.1 procentpunktu. Proti, Latvijā uzņēmējiem bija iespēja palielināt jaudas mirklī, kad apstrādes rūpniecībā Eiropā sākās uzrāviens, ko viņi arī veiksmīgi izmantoja. Jaudu noslodzei augot, tās kāpināt kļūst grūtāk, tāpēc, visticamāk, grūtāk kļūst arī noturēt straujos izaugsmes tempus.
Tomēr savos “maciņos” (šajā gadījumā – apgrozījumā) uzņēmēji apjomu tempu sabremzējumu līdz šim nav pārlieku jutuši. Apgrozījums apstrādes rūpniecībā pirmajā pusgadā audzis par 9.0%, kas ir samērā līdzīgi pērnā gada 9.8%. Šogad tas gan vairāk ir uz vietējā tirgus rēķina, eksportā apgrozījuma izaugsmes tempi ir nedaudz vairāk sarukuši. Ņemot vērā izaugsmes lēnu bremzēšanos Eiropā, glūnošos globālos riskus un augošās piedāvājuma puses (kapacitātes un darbaspēka) problēmas, lēnāki apjomu kāpuma tempi, visticamāk, ar laiku atspoguļosies arī vēl nedaudz lēnākā apgrozījuma pieaugumā.
#3/4
Finanšu ministrija
Pēc ražošanas apjomu krituma maijā šā gada jūnijā Latvijas rūpniecības izlaide atkal nedaudz pieauga – par 0,4% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Tādējādi 2018. gada pirmajā pusgadā kopā ražošanas apjomi bija par 2,2% augstāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Tik vāju nozares pieaugumu jūnijā tāpat kā iepriekšējā mēnesī noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā – tā izlaide gada griezumā saruka par 8,9%. Tikmēr ieguves rūpniecības un apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi turpināja pieaugt – par attiecīgi 16,1% un 2,1%. Savukārt pusgadā kopumā elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors uzrāda nelielu kāpumu (+0,6%), ieguves rūpniecība sešos mēnešos ir palielinājusies par 1,7% un apstrādes rūpniecība – par 3,4%, ko noteica straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu jūnijā visvairāk veicināja straujā izaugsme kokrūpniecībā. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 8,6%, kas apakšnozarē ir pēdējo mēnešu spēcīgākā izaugsme. Apakšnozares pieaugumu būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma kāpums, jo koka un koka izstrādājumu eksports šogad ir audzis samērā strauji – par 12,1% gada pirmajos piecos mēnešos. Lielākais kokrūpniecības produkcijas ārējais noieta tirgus Latvijai ir Apvienotā Karaliste, un, par spīti ar Brexit saistītajiem riskiem, koka un koka izstrādājumu eksports uz šo valsti gada piecos mēnešos ir pieaudzis par 10,5%. Savukārt uz Zviedriju, otro lielāko koka produkcijas eksporta tirgu, eksporta vērtība šajā periodā palielinājās pat par 46,2%. Jāatzīmē, ka arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.
Ļoti strauju izaugsmi jūnijā atkal uzrādīja mašīnbūvi veidojošās apakšnozares. Elektrisko iekārtu ražošanas apjomi šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju palielinājās par 28,0% un par 35,4% pieauga automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas izlaide. Lēnāk auga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 2,7%. Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana strauji palielinājās otro mēnesi pēc kārtas, jūnijā izaugsmei sasniedzot 13,8%. Arī būvmateriālu ražošanas apjomi turpina pieaugt, un jūnijā nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaide bija par 8,7% augstāka nekā pirms gada.
Tajā pašā laikā virkne apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzrādīja ražošanas apjomu sarukumu. Piemēram, pārtikas produktu ražošanas apjomi samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas, šā gada jūnijā izlaides kritumam noslīdot līdz 6,3%. Jānorāda, ka tik lielu apakšnozares kritumu zināmā mērā noteica pērnā gada jūnija augstais izlaides apjoms, kad pārtikas produktu ražošana bija palielinājusies par 10%. Šā gada jūnijā par 7,8%. samazinājās arī dzērienu ražošana.
Pēc ilgstoša spēcīgas izaugsmes perioda jūnijā par 1,9% samazinājās gatavo metālizstrādājumu ražošana. Šajā apakšnozarē kritums pēdējo reizi tika reģistrēts 2016. gada augustā, un, ņemot vērā, ka gatavo metālizstrādājumu ražošanā ir sasniegts augsts izlaides līmenis, apakšnozares izaugsme turpmāk varētu būt mērenāka par iepriekšējā gada laikā uzrādīto. Izlaides sarukums 2018. gada jūnijā tika reģistrēts arī mēbeļu ražošanā – par 3,9%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 4,3%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 8,4%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 15,1%. Taču kritumus šajās apakšnozarēs kompensēja un apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi nodrošināja spēcīgais pieaugums kokrūpniecībā, kā arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Šā gada jūlijā Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences līmenis pieauga, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, kad konfidences rādītājs uzrādīja nemainīgu vērtību. Rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos jūlijā ataino ražotāju pozitīvais vērtējums par sagaidāmajiem izlaides un eksporta pasūtījumu apjomiem. Turklāt arī ekonomisko sentimentu raksturojošie rādītāji par trešo ceturksni kopumā signalizē par pozitīvām tendencēm nozarē. Piemēram, vēsturiski augstākais respondentu īpatsvars jeb 41% norāda, ka šobrīd to uzņēmējdarbības veikšanai ierobežojošo faktoru nav. Turpina samazināties to rūpnieku daļa, kuru ražošanas procesu attīstību kavē pieprasījuma un iekārtu trūkums, trešajā ceturksnī tie bija attiecīgi 28% un 10%. Savukārt joprojām palielinās darbaspēka pieejamības problēma, ko par ražošanu ierobežojošo faktoru norādīja 22% aptaujāto nozares pārstāvju.
Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti liecina arī par stabilām Latvijas apstrādes rūpnieku konkurētspējas pozīcijām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus Eiropas Savienības reģiona. Taču par investīciju trūkumu liecina aizvien pieaugošās jaudu noslodzes – šā gada trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā kopumā tika izmantoti 77,4% no pilnas jaudas. Tas norāda uz to, ka šobrīd apstrādes rūpniecības ražošanas aktivitāte ir augsta un, lai spētu izpildīt visus pasūtījumus, ir jāturpina ieguldīt ražošanas paplašināšanā, ražošanas procesu modernizācijā un automatizācijā, kas ilgtermiņā palīdzētu risināt arī darbaspēka trūkuma problēmu.
#4/4
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Attīstība ekonomikā kopumā šogad bijusi apmēram tāda, kādu varēja gaidīt gada sākumā. Turklāt, ievērojot finanšu pakalpojumu eksportā notikušo, tajā ir arī pozitīvā pārsteiguma elements. Taču apstrādes rūpniecība pēc diviem spēcīgas izaugsmes gadiem ir sagādājusi vilšanos – nozares izlaide pirmajā pusgadā augusi vien par 3,4%. Gadā kopumā varētu būt 4-5%, bet tas ir mazāk par 6%, kas šķita ticams vērtējums gada sākumā.
Apakšnozaru kontrasti padziļinās
Līdzīgi kā pērn, dažas nozares attīstās izcili. Jauki, ka tās ir jomas, kurās arī tālākas perspektīvas ir labas, tādējādi to īpatsvara pieaugums palielina potenciālo visas rūpniecības izaugsmes tempu. Piemēram, auto daļu ražošana pieaugusi par 30,9%, elektrisko iekārtu ražošana par 16,2%, ķīmijas — par 11,2%. Elektronikā pirmais pusgads bija neparasts, izlaide auga tikai par 2,7%, bet jūnijā pieaugums gada griezumā atgriezās ierastajā divciparu skaitļu zonā – 13,8%, cerēsim, ka gada sākums bija pārpratums. Straujā celtniecības, kā arī celtniecības pakalpojumu eksporta attīstība panāca nemetālisko minerālu ražošanas kāpumu par 10,4%.
Vienlaikus arvien skaidrāk saskatāmas krīzes pazīmes vairākās nozarēs, kuras var dēvēt par “tradicionālajām”, un kuras mēdz vienkāršoti un neprecīzi ieskaitīt zemas pievienotās vērtības kategorijā. Pārtikas ražošana gada griezumā samazinājusies par 1,2% pusgadā un par jau diezgan kritiskiem 6,3% jūnijā. Galvenā “vaininiece” ir piena nozare, kurā izlaide saskaņā ar CSP datiem pusgadā bijusi par ~14% mazāka nekā pirms gada. No nozares pārstāvju puses gan ir dzirdēti protesti pret šādu vērtējumu, taču statistikas datu apšaubīšana uz sadzīviskas pieredzes bāzes ir slikts stils. Ražošana pusgadā par 9,2% samazinājusies dzērienu, bet par 3,9% — tekstila nozarē. Ļoti iespējams, ka šīs nozares cieš darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ, šāda riska esamība jau iepriekš bija skaidri apzināta un makro analītiķu komentāros bieži piesaukta.
Zemas pievienotās vērtības nozare Latvijā noteikti nav kokapstrāde, vismaz runājot par ražīgumu uzņēmumos, kuri nodrošina produktu pamatmasu, ap 4/5. Ir daudz uzņēmumu ar lielu kopējo darbinieku skaitu, kuri diezgan maz dod kopējā izlaidē, bet stipri ietekmē vidējo ražīgumu. Kokapstrāde jūnijā gada griezumā auga par 8,6%, bet te palīdzēja bāzes efekts un veiksme. Pieaugums pirmajā pusgadā kopumā ir daudz reālistiskāki 3,4%, kas ir labs rezultāts šai nozarei.
Reģioniem jāražo rūpniecība
Apstrādes rūpniecība ir galvenā preču eksporta “autore”. Latvijas ekonomika var augt, arī pateicoties pakalpojumu eksportam. Rīgā tieši tā tas notiks. Taču apstrādes rūpniecība ir absolūti nepieciešama pārējiem valsts reģioniem.
No vienas puses, var cerēt, ka situācija uzlabosies “pati par sevi”. Iespējams, taču nevajadzētu uz to paļauties.
Šī gada notikumi nozarē Latvijā un Baltijā rāda, ko vajadzētu darīt. Pirmkārt, ir ļoti nepieciešams aktīvāks pašvaldību darbs investīciju piesaistē. Plaši izziņotie un lielu skaudību radījušie Kauņas panākumi auto detaļu ražotāju piesaistē lielā mērā ir pilsētas mēra iniciatīvas nopelns. Latvijā ir pilsētas, kuras attīstītās, un pilsētas, kuras neattīstās. Nosaucot labos piemērus, kas noteikti nav vienīgie, šobrīd vispirms nāk prātā Liepāja, Ventspils un Jelgava. Tās ir pilsētas, kurās investīciju piesaiste ir bijusi pašvaldību prioritāte, darbos nevis vārdos. Tā kā nodarbināto skaits un algas valstī kopumā aug, tāds nākotnes scenārijs kā komfortabla stagnācija pilsētām un novadiem gluži vienkārši nav iespējams. Būs vai nu strauja attīstība, vai pilnīgs krahs. Kāda (bijušā) augsta līmeņa pašvaldību pārstāvja privātā sarunā paustā vēlme noteikt pienākumu saņemt novada vadītāja atļauju dzīvesvietas maiņai vienlaikus ir dziļi muļķīga un ģeniāli raksturo lietas būtību.
Ne tikai lētāk, bet arī gudrāk
Cits svarīgs politikas mērķis ir elektrības cenu samazināšana. Tas prasīs smalku kompromisu starp elektrības ražotāju un patērētāju interesēm. Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) radītais sadārdzinājums ir bijis pārāk liels, līdz pērnajam gadam apmēram trīs reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Šogad slogs ir jau samazināts, taču kopējie OIK maksājumi kā daļa no IKP vienalga vairāk nekā divkārt pārsniegs abu kaimiņvalstu līmeni. Kā pareizi norāda Ekonomikas ministrija, atbalsts ir jāsamazina līdz Baltijas vidējam līmenim. Visi ministrijas piedāvātie ilglaicīgie risinājumi ir apspriešanas vērti.
Var diskutēt par piedāvāto pārejas variantu laikā līdz 2021. gadam. EM ierosina atkārtoti ieviest subsidētās enerģijas nodokli, kas jau tika lietots, lai samazinātu subsīdiju slogu. Tas šo mērķi var sasniegt arī šoreiz, taču varbūt gudrāk būtu subsīdiju lielumu samazināt ar projektu atdeves līmeņa (IRR – internal rate of return) regulēšanu. Tas ļautu samazināt izmaksas patērētājiem, vienlaikus neradot tik lielu risku, ka uzņēmumi, kuri ir leģitīmi un labticīgi paļāvušies uz atbalsta solījumiem, nonāk finanšu grūtībās. OIK atbalstītie projekti ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuri ir īstenoti jau pirms ilgāka laika, ir sevi atpelnījuši, un jebkurš valsts atbalsts ir papildu sviesta kārta uz maizes. Ir tādi, kuros lielas investīcijas ir veiktas tikko, kuru rentabilitāte ir mērena jau pie esošā regulējuma, to jau ir samazinājuši tādi negaidīti notikumi kā krasais šķeldas cenas kāpums. Taču šī pieeja ir sarežģītāka, prasa vairāk darba un apgrūtina iespaidīgu paziņojumu sniegšanu priekšvēlēšanu periodā.
