Internets

Eksperti: Draugiem.lv ir pāragri «apglabāt»

Nozare.lv, 07.01.2013

Avots: ekrānšāviņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan notiek lietotāju migrācija starp sociālajiem tīkliem, daļai Latvijas portāla Draugiem.lv lietotāju aktīvāk pievēršoties Facebook, pašmāju sociālajā tīklā iesaistās cilvēki, kuri iepriekš ar virtuālo vidi bijuši uz «jūs, uzskata eksperti, kuri ir vienisprātis, ka Draugiem.lv ir pāragri «apglabāt».

Dzērienu ražotāja Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa norādīja, ka Facebook aug un attīstās, taču kompānijas piemērs rāda, ka nav piepildījušās pirms dažiem gadiem izteiktās prognozes, ka viss notiks Facebook un Twitter tīklos. Tieši portālā Draugiem.lv ražotājam ir lielākais profils, lai gan darbošanās tur sākta tikai pērn. Tagad lapai "Draugiem.lv" ir aptuveni 40 000 sekotāju. Vērtējot pēc auditorijas, kas ir Aldara produktu patērētāji, viss notiek Draugiem.lv, sprieda Krastiņa.

Arī digitālās aģentūras Digibrand sociālo mediju stratēģis Aldis Blicsons aicināja «neglabāt» vēl Draugiem.lv, piebilstot, ka to jau mēģināja darīt 2011.gadā. Savukārt kebabnīcu TurKebab līdzīpašnieks un komunikācijas vadītājs Andis Zusts norādīja, ka ikvienai platformai ir lēcieni un «aizgulēšanās», tāpēc nevar kādu projektu «apglabāt», jo nevar paredzēt, kādi uzlabojumi tiks veikti.

Vairāki eksperti norādīja uz lietotāju migrāciju un jaunu segmentu pievienošanos Draugiem.lv. SIA Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis teica, ka pirmie cilvēki, kas pievienojās Draugiem.lv, «plūst» tālāk un tik bieži šo sociālo tīklu vairs neizmanto, bet portālā tagad ir cilvēki, kuri ir gados vecāki, no reģioniem, iepriekš ar internetu bijuši uz «jūs». Tādējādi visi, kas varēja būt, būs bijuši vai būs Draugiem.lv, sprieda Spoģis. Viņš piekrita, ka Draugiem.lv nevar vērtēt par zemu, jo sociālais tīkls būs noklājis visu auditoriju, kā arī norādīja, ka auditorijas dažādos tīklos sāk arvien vairāk atšķirties un, viņaprāt, nākotnē tās vēl dažādosies.

Arī Blicsons norādīja, ka, tēlaini runājot, Latvijas kartē Draugiem.lv nosegtu visu teritoriju bez spilgtiem punktiem, izņemot Rīgu, Facebook kartē būtu tukšumi, lielākiem punktiem veidojoties ap pilsētām, un līdzīgi būtu arī Twitter gadījumā, kur var runāt arī par gados jaunāku auditoriju.

«Migrācijas» tendenci novērojusi arī Samsung Electronics Baltics digitālā mārketinga vadītāja Sniedzīte Vilmane. Viņa vērtēja, ka 25-34 gadus vecie Draugiem.lv lietotāji migrē uz Facebook, bet Latvijas sociālajam tīklam pievienojas cilvēki, kas vispār nekad nav tajā nav bijuši un nav bijuši pat digitālajā vidē. «Tas ir labs rādītājs, jo pasaules tendence ir iesaistīt tos, kuri nav bijuši šajā vidē,» sprieda "Samsung" pārstāve.

Vērtējot no kompānijas viedokļa, viņa sprieda, ka portālā Draugiem.lv auditorija ir sasniedzama ar salīdzinoši vienkāršākām metodēm, un 2012.gadā dažas no veiksmīgākajām kampaņām ir bijušas balstītas tieši šajā portālā. Savukārt ar Facebook tiek sasniegta cita auditorijas daļa. Twitter kompānijai esot ļoti noturīgi un uzticami lietotāji, kas parasti labprāt dalās ar visām ziņām.

«Katrs kanāls ir domāts kam īpašam. Plānojot aktivitāti, uzdodam jautājumu, ko gribam sasniegt, kāds būs rezultāts, vai mums tas der. Latvijā strādāt ir visinteresantāk, jo sociālo kanālu lietotāji ir daudz aktīvāki,» salīdzinot Baltijas valstis, norādīja Vilmane. Igaunijā un Lietuvā no sociālajiem tīkliem dominējot Facebook, bet Igaunijas lietotājus Vilmane vērtēja kā prasīgākus.

Salīdzinot Facebook un Draugiem.lv, Zusts sprieda, ka pirmais ilgstoši «testējies», redzot, ka ir augoša auditorija, un nevienā brīdī nav gribējis «iešaut sev kājā» un pazaudēt kādu lietotāju, bet otrais, viņaprāt, jau izejas fāzē bijis biznesa projekts lokālam tirgum ar spēju paņemt maksimālu auditoriju un naudu ierobežotajā tirgū. Viņa redzējumā vienā no tīkliem ir izdoma, bet otrā katrai darbībai vienmēr pretī ir rēķins.

Blicsons savukārt kā Draugiem.lv mīnusu, salīdzinot ar Facebook, minēja to, ka Draugiem.lv lapas un pārējā socializēšanās portālā dzīvo divas dzīves un nekrustojas.

Lūgti prognozēt, vai nozīmīgu vietu varētu iekarot kāds jauns sociālais tīkls, diskusijas dalībnieki atzina, ka to ir grūti izdarīt. Vilmane norādīja, ka Baltija atšķiras no pārējās Eiropas un ASV un nezinām, vai rīki, kas tur ir «nobrieduši», vispār atnāks līdz Baltijai. Blicsons minēja, ka arī šajā jomā pastāv cikliskums. «Arī tirdzniecībā vienu brīdi visi intensīvi «čupojās» vienā vietā, lai visu varētu nopirkt vienā vietā, bet tad atkal izkaisījās, meklējot individuālu pieeju. Tagad ziepes gribu nopirkt pie tā tirgotāja, kur varu tās «apčamdīt». Tagad Facebook izaugs liels, nopirks visu, ko gribēs, bet atkal augs un attīstīsies kas jauns,» vērtēja eksperts. Viņš piebilda: nevar zināt, kāds Latvijas, Baltijas mēroga radīts rīks kļūs populārs un kāds «importa» rīks ieiesies Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru