Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs 

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

LETA, 2018. gada 16. februāris plkst. 17:25

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Profesors arī vērsa uzmanību, ka šobrīd pasaule piedzīvo demokrātijas krīzi, un tiek apgalvots, ka tā ilgst jau 12 gadus. Viņš uzsvēra - pētījumi rāda, ka pasaulē vairāk nenotiek demokratizācija, kā tas bija iepriekš, kad valstis no autoritāriem režīmiem pārgāja uz demokrātiskiem režīmiem. Auers piebilda, ka demokrātijas «uzvara» šobrīd ir sabremzējusies un tās kvalitāte krīt.

«Tāpat mēs redzam, ka vēlēšanās arvien vairāk uzvar tādi spēki, kas mazāk atbalsta demokrātijas modeli, un ticami, ka to redzēsim arvien vairāk arī nākamajos gados. Vienlaikus mainās arī pasaules uztvere par demokrātiju. Tas viss ietekmēs maigo varu un kultūru Eiropā. Tieši maigo varu pēdējā laikā aktīvi cenšas izmantot Ķīna,» teica LU profesors.

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtiski nākotni ietekmēs arī tas, vai Eiropa sāks arvien vairāk lūkoties Āzijas virzienā un mazāk «draudzēties» ar ASV. Šajā ziņā jau tagad redzams, ka Eiropa arvien vairāk ekonomiski un politiski draudzējas ar Āziju. Auers arī uzsvēra – Latvijai jāsaprot - citām Eiropas Savienības valstīm ASV nav tik nepieciešama kā Latvijai.

Tikmēr eksprezidents Valdis Zatlers klātesošajiem skaidroja, ka šobrīd sabiedrība dzīvo laikā, kad saskatāma tendence - attīstīto ekonomisko valstu pārliecība ir aizstāt ekonomisko vājumu ar militāru varu, kā arī valdoša cerība, ka caur militāro prizmu var iegūt ekonomisko varenību, kā piemēru minot Krieviju, kas acīmredzami pārmaksā par savām ģeopolitiskajām interesēm.

«Jautājums, vai Krievija spēj kontrolēt Eirāziju? Domāju ka nē, tāpēc ir centieni ietekmēt šo reģionu militāri, ja to ir grūti ietekmēt ekonomiski. Tomēr arī jāsaprot, ka šobrīd Eiropas Savienība (ES) ir ekonomiski daudz spēcīgāka, tādēļ jautājums kam Krievija nākotnē padosies, kas ir tikai laika jautājums – Ķīnai vai ES?» teica Zatlers, atgādinot, ka Latvijai tikmēr ir naivi iedomāties, ka tā spēj ietekmēt ģeopolitiku.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai jābūt gatavai «x stundai», proti, reālam militāram konfliktam, cenšoties iztēloties, kāds tas varētu būt un kā tas varētu tikt īstenots. Vienlaikus šī «x stunda» var būt arī pēkšņas iekšpolitiskas pārmaiņas Krievijā, un arī tāda scenārija gadījumā ir jābūt gatavam rīcības plānam, domā eksprezidents.

Zatlers arī skaidroja, ka viens no izaicinājumiem ir kvalitatīva pamatizglītība Latvijā, kurai nākotnē jāspēj sagatavot jauno paaudzi tā, lai 18 gadu vecumā cilvēks prastu vismaz četras-piecas svešvalodas. «Bez tā mēs varam aizmirst par nopietnu plānu kalšanu nākotnē, jo vairs nepietiks tikai ar tradicionālajām svešvalodām. Jāzina spāņu valoda, jo ļoti liela daļa ASV iedzīvotāju nākotnē varbūt runās šajā valodā, kā arī jāzina arābu valoda, jo tajā runājošo cilvēku īpatsvars pasaulē ir ļoti liels,» piebilda eksprezidents.

Jau ziņots, ka šodien LU Akadēmiskajā centrā notiek foruma cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrais pasākums «Latvijas attīstības ārējie faktori».

Foruma mērķis ir noteikt galvenos Latvijas attīstību ietekmējošos faktorus nākamajās desmitgadēs, īpašu uzmanību pievēršot ģeopolitikai, investīciju un resursu plūsmai, tehnoloģijām un reģionālajai līderībai.

Forumu cikla pirmajā un otrajā forumā ekspertu izteiktie galvenie secinājumi un priekšlikumi tiks izmantoti trešā foruma «Latvija ceļā uz viedvalsti. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze» satura koncepcijas izveidē. Trešais forums ir iekļauts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa pasākumu kopīgajā programmā, un tas notiks 2018.gada 20.jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2018. gada 16. februāris plkst. 16:50

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā...

2018. gada 16. februāris plkst. 13:46

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu,...

2018. gada 16. februāris plkst. 13:30

Industriālo granulu ražotāja SIA Graanul Invest ieguldīs apmēram 2,1 miljonu eiro kokskaidu...

2018. gada 16. februāris plkst. 12:55

Elektroniskais pieraksts sākotnēji būs pieejams dažās tehniskās apskates stacijās.

2018. gada 16. februāris plkst. 12:05

Infografika par atjaunojamo energoresursu (AER) atbalstu Baltijas valstīs pa gadiem....

2018. gada 16. februāris plkst. 12:01

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu...

2018. gada 16. februāris plkst. 10:00

Ne lietotājiem, ne valstij par saviem līdzekļiem neatbilstības nav jānovērš.

2018. gada 16. februāris plkst. 8:32

Konstatēti arī šoferi, kuri pasažierus pārvadājuši bez derīgas autovadītāja apliecības.

2018. gada 16. februāris plkst. 7:00

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

2018. gada 15. februāris plkst. 18:20

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada janvāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija...