Jaunākais izdevums

Cemex piederošajā kaļķakmens karjerā Kūmas ekspluatācijā nodots 500 metrus garš betona ceļa posms, informē uzņēmums.

Tas ir Latvijā pirmais smagas noslodzes ceļš, kura izbūvē izmantota jauna tehnoloģija – valčbetons.

Šī gada maijā, klātesot VAS Latvijas valsts ceļi, SIA Saldus ceļinieks un mediju pārstāvjiem, Cemex atklāja renovēto karjera pievedceļu. Pēcāk ceļā vēl papildus tika iebūvēta instrumentācija, kas turpmāk ļaus ceļu un tā dažādos slāņus novērot pie temperatūru svārstībām, lai demonstrētu šis tehnoloģijas atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Šis ir pirmais betona ceļš Latvijā, kuru mēs būvējām kā eksperimentālo ceļu. Mēs to testējam ekstremālos apstākļos, jo karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam, kas no karjera izved ap 1,6 miljoniem tonnu kaļķakmens gadā, stāsta Cemex Latvija Stratēģiskās plānošanas direktors Ēriks Maikls Trusevics (Eric Michael Trusiwicz).

Salīdzinot ar asfaltbetona segumu, valčbetons ir lētāks, izturīgāks, videi draudzīgāks, un tas ir ražots no vietējiem izejmateriāliem. Turklāt tā ieklāšanai var izmantot jau Latvijā pieejamo asfalta ceļu būves tehniku un personālu, kas ļauj veidot sadarbību ar esošajiem ceļu būves uzņēmumiem bez papildus investīcijām viņu biznesā.

Eksperimentālā betona ceļa projekta kopējais īstenošanas laiks bija 2 gadi. Šajā laikā piesaistīti vairāki eksperti no ASV un Norvēģijas universitātēm, kā arī Cemex eksperti no Eiropas un ASV biznesa vienībām. Savukārt Cemex laboratorijā Šveicē izstrādāta īpaša betona seguma recepte, kas atbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ceļa būvniecības darbus veica SIA Saldus ceļinieks.

Projekta īstenošanai piesaistīts Norvēģijas fondu finansējums. Šī 500 metrus garā ceļu posma izbūve ir daļa no lielāka projekta Videi draudzīgu un ilgmūžīgu ceļu ieviešana Baltijā, kura ietvaros paredzēts iegādāties arī valčbetona ražošanas iekārtas un veikt pētniecības darbus tehnoloģijas ieviešanai ražošanā. Projekts tiek īstenots, izmantojot 592 tūkstošu eiro finansējumu no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ieviest ražošanā, pārbaudīt un uzsākt pārdot valčbetona risinājumu Baltijas valstu ceļu būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers attīstītāji saskata korupcijas pazīmes ēkas nodošanā ekspluatācijā

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ceļu būves sezona tiek dēvēta par raitu, kā milzu negaisa mākonis virs galvām plešas katastrofāli nepietiekamais finansējums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā sezona vērtējama kā laba, darbi īstenojušies raiti. Laika apstākļu dēļ atsevišķos projektos izdarīts vairāk, nekā paredzēts, piemēram, Binders Siguldas virzienā jau nākamā gada darbus paspējis veikt,» DB saka biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Darba pietika gan uzņēmuma speciālistiem – ceļu būvētājiem –, gan ārējo inženierkomunikāciju ierīkotājiem. Šī sezona mums īpaša ar to, ka īstenojām ļoti dažādus, specifiskus infrastruktūras projektus. Pabeidzām ļoti apjomīgu, sarežģītu darba procesu Jelgavā – satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukciju un izbūvi, lidlauka rekonstrukciju Liepājā, sacīkšu trases posmu rekonstrukciju Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šovasar pabeidzām arī vairāku autoceļu posmu virskārtu atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus, piemēram, no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka –Rūjiena posmu no Kārķiem līdz Naukšēniem. Krietni apsteidzot darbu izpildes grafiku, šajā sezonā nostrādājām uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei,» saka arī šobrīd pēc apgrozījuma lielākās ceļu būves firmas Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autoceļa Saldus - Kūdras kritiskais stāvoklis apdraud cementa rūpnīcas darbību

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers: Katrs mēnesis, nenododot ēku ekspluatācijā, izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Ostapenko neatrod pretargumentus pieredzējušās Venusas Viljamsas spēlei

LETA, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko otrdien Vimbldonas čempionāta ceturtdaļfinālā ar 3-6, 5-7 piekāpās pieckārtējai šo sacensību uzvarētājai Venusai Viljamsai no ASV.

Līdz ar to vien 20 gadus vecā Ostapenko nākamnedēļ nepiedzīvos debiju pasaules ranga pirmajā desmitniekā, kas būtu noticis, uzvarot Viljamsu, tomēr turnīrā kopumā Latvijas tenisiste nodemonstrēja cienījamu sniegumu.

Ostapenko šis mačs neiesākās pārāk veiksmīgi, jo otrajā geimā Viljamsa lauza viņas servi un pēcāk izvirzījās vadībā ar 3-0. Pieredzējušās amerikānietes serve bija ļoti spēcīga, lai gan garākās izspēlēs viņai tik labi neklājās. Latvijas tenisistes pretiniece pirmajā setā spēlēja racionāli, uzsvaru liekot uz savu servi, tomēr astotajā geimā Ostapenko pieļāva dubultkļūdu un pēc tam nākamajā izspēlē sita bumbiņu tīklā, kas Viljamsai ļāva panākt «vienādi». Tomēr tas neizsita viņu no ritma un savu servi viņa gan nosargāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Sevastova atzīst Viljamsas pārākumu ASV atklātā čempionāta pusfinālā

LETA, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Anastasija Sevastova piektien ASV atklātā čempionāta pusfinālā piedzīvoja zaudējumu 23 «Grand Slam» vienspēļu titulu īpašniecei Serēnai Viljamsai.

Sevastova, kura WTA rangā ieņem 18. vietu, bet turnīrā bija izlikta ar 19. numuru, ar 3-6, 0-6 piekāpās reitinga 26. pozīcijā esošajai Viljamsa, kura sacensībās izlikta ar 17. numuru.

Par pusfināla sasniegšanu Sevastova nopelnīja 780 WTA ranga punktus. Zīmīgi, ka par spīti pusfināla sasniegšanai Sevastova jaunākajā pasaules rangā, kas tiks publicēts pirmdien, zaudēs vienu vietu, noslīdot uz 19. pozīciju. Tikmēr Viljamsa, garantējusi atgriešanas ranga divdesmitniekā.

Latvijas tenisiste ļoti labi uzsāka pirmo setu, jau pirmajā geimā nobreikojot savu pretinieci, kam sekoja pārliecinošs panākums otrajā geimā. Viljamsa gan nākamajā geimā visai droši panāca 1-2, bet pēc tam nobreikoja Latvijas tenisisti, panākot neizšķirtu 2-2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos uzbūvētu, bet ekspluatācijā dažādu iemeslu dēļ nenodotu ēku īpašniekiem palikuši daži gadi dokumentu sakārtošanai, jo pretējā gadījumā tiem draud 3% nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr pašvaldības ceļ trauksmi par sarežģīto procesu un reformas pabeigšanai aicinās valdību to vienkāršot, svētdien ziņo LNT raidījums TOP10.

Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi «pagarina būvatļaujas» un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014.gada 1.oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022.gada 30.septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli. Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli. Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē šobrīd top jaunā rallijkrosa trase, kurā jau jūlija beigās paredzētas pirmās sacensības, tāpēc trasē sākts darbs pie seguma virskārtas būvniecības, informē SIA Binders.

Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras grants jeb sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiks ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju. Tāpēc trešdien, 8. jūnijā, uzņēmuma Binders speciālisti veica Latvijā unikālās tehnoloģijas testēšanu objektā.

Pirms rallijkrosa trases seguma ieklāšanas visā platībā, trešdien 800 m2 lielā posmā tika veikta tehnoloģijas testēšana. Pēc grants jeb netīrā seguma ieklāšanas nelielajā posmā tiks veikti dažādi laboratoriskie testi gan pasūtītāja – Ceļu satiksmes un drošības direkcijas –, gan Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā. Pirms jūnija beigās paredzētās grants seguma ieklāšanas atlikušajos 6800 m2, jāpārliecinās, vai visi laboratorisko pārbaužu rezultāti atbilst projekta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% iedzīvotāju uzskata, ka panākumus karjerā var gūt bez augstākās izglītības

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pirmdien publicētajā WTA rangā pakāpusies vēl par divām vietām un tagad ieņem astoto pozīciju, kas ir jauns valsts rekords, turklāt viņa oficiāli nodrošinājusi arī dalību sezonas noslēguma turnīrā.

Septembrī Ostapenko kļuva par pirmo Latvijas tenisisti dāmu vienspēļu ranga desmitniekā. 2014.gadā ATP ranga desmitniekā dažas nedēļas atradās arī Ernests Gulbis.

Pirms nedēļas Ostapenko uzvarēja Seulas WTA «International» sērijas turnīrā, tiekot pie sava otrā titula karjerā, bet pagājušajā nedēļā sasniedza pusfinālu Uhaņas WTA «Premier», kur gan, spēlēdama nevesela, viņa piekāpās austrālietei Ešlijai Bārtijai.

Savukārt šonedēļ Ostapenko iecerēta dalība Pekinas WTA «Premier» turnīrā, ko viņa uzsāks no otrās kārtas. Pirmajā mačā šajās sacensībās viņa, būdama izlikta ar devīto numuru, tiksies ar pieredzējušo Austrālijas tenisisti Samantu Stosuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc modernizācijas pagaidu ekspluatācijā nodota Bulduru dzelzceļa stacija

Dienas Bizness, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas un to aprīkojumu Bulduru stacijā, informē LDz.

Tas nozīmē, ka jau no ceturtdienas 19.novembra pasažieriem būs iespēja izmantot jaunās platformas un vilcienos iekāpt būs vieglāk, bet pilnībā jaunās infrastruktūras ērtības varēs izbaudīt pēc tam, kad tiks iegādāti jaunie vilcieni. Bulduri ir pirmā no 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijām, ko pēc modernizācijas nodod pagaidu ekspluatācijā.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru