Quantcast
Enerģētika

Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

ZAB Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

«ZAB Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem. Vienmēr pamatoti izvērtējam, vai varam uzņemties konkrēto darbu. Tieši šādi rīkojāmies arī, iesniedzot cenas piedāvājumu atzinuma sagatavošanai par OIK atcelšanas iespējām. Proti – nesaskatījām interešu konfliktu, kam būtu jebkāda negatīva ietekme atzinuma sagatavošanā.

Norādām, ka medijos izskanējusī informācija par to, ka mūsu birojs sniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, pārstāvot OIK saņēmušu klientu, neatbilst patiesībai,» teikts ZAB izplatītajā paziņojumā.

«Kā to esam norādījuši, arī sniedzot paskaidrojumu Ekonomikas ministrijai, ZAB Ellex Kļaviņš (tolaik LAWIN) 2011.gadā pārstāvēja Ilmāru Poikānu (NEO), pārsūdzot regulatora lēmumu, ar kuru tika veiktas elektroenerģijas tarifu izmaiņas. Jānorāda, ka šī ir publiski pieejama informācija, un sūdzības būtība bija tieši pretēja un virzīta uz to, lai elektrības aprēķina metodoloģija būtu skaidra un patērētājiem saprotama. Šis darbs nekādi tiešā veidā nebija saistīts ar atbalstu OIK sistēmai. Juridiskos pakalpojumus I.Poikānam pārtraucām sniegt 2011.gada beigās,» paskaidro ZAB.

Tomēr ZAB Ellex Kļaviņš pieņēmis lēmumu atteikties no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu. «Augstu vērtējam savu reputāciju, advokāta ētikas standartus un to, ka attiecībās ar klientu nepieciešama savstarpēja uzticība. Tāpēc, neskatoties uz interešu konflikta neesamību un to, ka esam uzvarējuši konkursā par saimnieciski izdevīgāko cenas piedāvājumu, mūsu birojs uzskata par neiespējamu īstenot sadarbību minētajā jautājumā,» informē ZAB Ellex Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Baltijas sertificētajiem konsultantiem pievienojas Ellex Kļaviņš

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" kļuvis par Sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā, informē Nasdaq.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj "Ellex Kļaviņš" konsultēt uzņēmumus Latvijā, kuri vēlas uzsākt tirdzniecību Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī pēc tā iekļaušanas First North tirgū.

"Esam patiesi gandarīti par jauniegūto First North Sertificētā konsultanta statusu. Tas ir likumsakarīgs solis gan visa mūsu biroja, gan banku darbības un finanšu prakses ietvaros. Vienmēr tiecamies uz augstākās kvalitātes standartiem un esam gatavi sniegt papildu pievienoto vērtību mūsu klientiem," komentē Ellex Kļaviņš asociētais partneris Valters Diure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, informē EM.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver: 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām; 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām; 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālākajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas vairo nevienlīdzību un kavē darbaspēka mobilitāti, ir ekonomiskās klases īres dzīvokļu trūkums, īpaši Rīgā.

To varētu risināt, sakārtojot normatīvo bāzi. Uzsvars īpaši jāliek uz ekonomiskās klases īres dzīvokļu pieejamību, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši reģionos, kuri darba meklējumos vēlētos pārcelties uz Rīgu, lielākais šķērslis ir augstās īres maksas.

Ne vairāk par 30%

Franču sociālģeogrāfs Kristofs Guijī saistībā ar dzelteno vestu protestiem Francijā, kas pārsvarā ir nelielo pilsētu jeb «perifērās Francijas» iedzīvotāju kustība, rakstīja, ka mūsdienu lielpilsētas līdzinās viduslaiku cietokšņiem, tikai nocietināto mūru vietā ir augstas mājokļa izmaksas, kas lielpilsētas padara par nepieejamiem cietokšņiem lielai daļai valsts iedzīvotāju. Šie par Franciju teiktie vārdi pilnā mērā var tikt attiecināti arī uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs advokātu birojs Ellex Klavins

LETA, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs zvērinātu advokātu birojs «Ellex Klavins», informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministru kabineta sēdē otrdien EM informēja valdību par neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā būtību un jautājumiem, par kuriem tiks lūgts sniegt juridisku vērtējumu.

Ministrija nekavējoties noslēgs līgumu ar «Ellex Klavins», kas tirgus izpētes ietvaros iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu un pauda gatavību minēto izvērtējumu veikt divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Plānotā līguma summa ir 8712 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Izvērtējuma ietvaros EM lūgs viedokli par to, vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju 2017. gada aprīlī. Tāpat tiks vērtēts, vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana, nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk, netiks atrisināts tuvāko nedēļu laikā.

To pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro DB norāda vairāki enerģētikas nozares pārstāvji un eksperti. Iesaistītās puses prognozē, ka līdz 31. martam Ekonomikas ministrija (EM) nāks klajā ar piedāvājumu situācijas risināšanai, taču šobrīd nav skaidrs, kāds būs tā saturs. Jau ziņots, ka gada sākumā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu, kurā deputāti aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA uzsvēris, ka EM izpildīs Saeimas doto uzdevumu un noteiktajā laikā iesniegs priekšlikumus OIK likvidēšanai, bet lēmums par OIK atcelšanas datumu būs jāpieņem parlamentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Tiek gatavots kvalitatīvs OIK reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā. Ministrijas piedāvājums arī paredz panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

EM līdz šā gada 1.septembrim bija jāiesniedz priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu, tomēr tas joprojām nav izdarīts. Ņemot to vērā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nosūtīja Ašeradenam rezolūciju, aicinot paātrināt minēto uzdevumu izpildes gaitu un nodrošināt to pilnīgu izpildi.

Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka OIK reformas jautājums joprojām ir saskaņošanas procesā, jo tika saņemta virkne priekšlikumu un iebildumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Starptautiskās darba tiesības: piemērošana un praktiski ieteikumi

DB, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šaujam sev kājā dubultīgi

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu dzīvē, īpaši pirms vēlēšanām, gadās brīži, kad neko nevar izdomāt, bet kaut ko tomēr baigi vajag. Pēc viena no šādiem gadījumiem izskatās nu jau vairākus mēnešus ilgstošā ņemšanās ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti, tautā sauktu par OIK.

Ekonomikas ministrēšanas laiks iet uz beigām, un nāk atskārsme, ka kaut ko pēc sevis tomēr vajag atstāt, jo ar visādām fantazēšanām par startapiem un braukāšanu apkārt tomēr ir stipri par maz dziļam nospiedumam politikas vēsturē. Tad nu Ašeradena kungs nolēma ķerties klāt titāniskajai cīņai ar OIK bubuli. Bubulis, starp citu, ir mākslīgi uzpūsts. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka 2/3 no OIK maksājuma visi patērētāji maksā dabasgāzes stacijām un tikai 1/3 - tā sauktajai zaļajai enerģijai, taču cilvēku prātos šis temats ir pamatīgi sajaukts un samežģīts, jo tā skaidri šo kutelīgo patiesību valsts amatpersonām netīk pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) noraidījis Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, jautājuma tālākā virzība atkarīga no Saeimas

Izpildot Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē doto uzdevumu, EM izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi, taču 26. martā EM sagatavotais likumprojekts noraidīts. Šobrīd EM dots uzdevums divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda, ka iespējamais OIK atcelšanas periods atkarīgs no Saeimas lēmuma.

Vēl neatcels

Sagatavotais likumprojekts paredzēja OIK no elektroenerģijas galalietotāju rēķiniem izslēgt jau no 2019. gada 1.aprīļa, vienlaikus atceļot OI noteicošās normas, informē EM. Tajā pašā laikā grozījumi likumā noteica saglabāt pienākumu koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100MW turpināt darbību kā līdz šim, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas sistēmas stabilitāti Latvijā, neradot papildu izmaksas patērētājiem. Tāpat likumprojekts paredzēja saglabāt iespēju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem saņemt samazinātu līdzdalību OIK maksājumam par 2018. gadu un 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana pēdējā laikā nenoliedzami kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem, sevišķi kopš šā gada janvāra, kad Saeima atbalstīja lēmuma projektu, kurā deputāti aicināja Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31.marta.

Viedokļi par to, kas īsti noteiktajā termiņā jāpaveic, gan dalījās. Nozares pārstāvji, eksperti un arī paši deputāti Saeimas lēmumu interpretēja dažādi - vieni no EM gaidīja tikai plānu, citi cerēja, ka trīs mēnešu laikā ministrija spēs šo gadiem sasāpējušo jautājumu atrisināt pilnībā, pārtraucot staciju atbalstu un uz visiem laikiem iznīcinot OIK. Noteiktais termiņš ir pagājis, un aprīlis pienācis bez īpašiem pārsteigumiem, liekot secināt, ka OIK no mūsu elektroenerģijas rēķiniem tik ātri nepazudīs. Lai gan liela daļa sabiedrības ar šo situāciju, visticamāk, nav mierā, nedrīkstētu aizmirst, ka jautājums ir neviennozīmīgs, jo, strauji atceļot OIK, var nākties saskarties arī ar vairākiem riskiem. Jau iepriekš vēstīts, ka OIK atcelšana varētu radīt ne tikai strauju siltumenerģijas tarifu pieaugumu, bet arī iedragāt ārvalstu investoru uzticību un ieraut valsti miljoniem vērtās tiesvedībās. Tāpat, pārtraucot atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, aktualitāti saglabā arī jautājums par atjaunojamo energoresursu turpmāko nākotni un Eiropas mērķu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 31. marta.

Eksperti norāda, ka nepārdomāta un steidzīga OIK likvidēšana būtu smags trieciens gan Latvijas tautsaimniecībai un atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, gan valsts prestižam investoru acīs, kā rezultātā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas tikai sadārdzināsies. DB jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Iepriekš EM OIK bija iecerējusi likvidēt trīs gadu laikā.

Jau šobrīd piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā ik gadu samazinās, tāpēc šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Šis lēmums arī būtiski apdraudētu AER mērķu izpildi. Zināms, ka Latvija iecerējusi panākt, lai 2030. gadā AER īpatsvars enerģijas kopējā gala patēriņā būtu 45%, kas patiesībā ir ļoti neliels pieaugums, jo Lietuva un Igaunija tajā pašā laikā no daudz zemākām pozīcijām apņēmušās sasniegt 50%. Tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka tas, kas pašlaik notiek, nav pareizi,» atzīmē E. Vīgants, atgādinot, ka joprojām nav izvērtēts, cik Latvijai izmaksās OIK atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji pārsteigti par Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau pavasarī

Vakar Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomijas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Nozares pārstāvji atzīst, ka lēmums bijis negaidīts.

Šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants, atsaucoties uz Ārvalstu investoru padomes sniegto informāciju, ka piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā samazinās. «Nenoteiktība mūsu valstī ir ļoti augstā līmenī, un tas ir šokējoši, ka Saeima vienbalsīgi pieņem šādus lēmumus. Es uzskatu, ka šis ir kārtējais mēģinājums izmantot OIK platformu politiskajās cīņās. Viegli tautai solīt, ka par elektrību varēsim maksāt mazāk, taču mēs visi labi zinām, ka tā gluži nebūs,» atzīmē E. Vīgants, norādot, ka šis aicinājums uzskatāms par rīkojumu. «EM būs jāizstrādā šie normatīvie akti, cits jautājums, vai to šajā laikā ir iespējams izdarīt, ņemot vērā to, ka mums pašlaik nav ne valdības, ne ekonomikas ministra,» pauž eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru