Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) sola darīt visu, lai arī Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā SIA Enefit ienāktu mājsaimniecību elektroenerģijas brīvajā tirgū, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā teica EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers jau pirms gada atzina, ka atsevišķu likumdošanas ierobežojumu dēļ neredz jēgu startēt Latvijas elektrības tirgū arī mājsaimniecībām, kaut gan juridiskajām personām uzņēmums elektrību tirgo jau septiņus gadus.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš atzina, ka Latvijas elektrības tirgū ienākt ir samērā viegli, jo visas veicamās procedūras ir bez maksas. «Atklāts ir jautājums par to, vai komersanti, kuri paziņos, ka tirgos elektroenerģiju, tiešām to darīs. Tirgotāju skaitam pieaugt nav grūti, bet cits jautājums ir par to, vai šis skaits pieaugs kvalitatīvi,» uzsvēra enerģētikas eksperts.

Savukārt EM valsts sekretāra vietnieks Spiridonovs uzskata, ka konkurencei enerģētikas tirgū pietiktu ar diviem tirgotājiem, līdz ar to viens tirgotājs monopola apstākļos nevarēs noteikt nepamatoti augstu cenu. «Nav svarīgi, vai tirgū darbojas seši septiņi dalībnieki, bet gan būtiski, ja tirgū pieejami divi spēcīgi, kvalitatīvi piedāvājumi. Fakts, ka patlaban seši komersanti pauduši gatavību piedāvāt elektrību mājsaimniecībām, bet četri jau izteikuši piedāvājumus, ir normāli, īpaši ņemot vērā, ka šī ir trešā vai ceturtā reize, kad vēlamies atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām.»

EM ierēdnis piebilda, ka visi minētie elektrības tirgotāji būs spēcīgi konkurenti AS Latvenergo, taču EM plāno piestrādāt, lai elektrību mājsaimniecībām tirgotu arī viens no lielākajiem Latvenergo konkurentiem juridisko personu apkalpošanā - Enefit. «Enefit ir spēcīgs konkurents, un spēcīgi konkurenti Latvijā juridisko personu apkalpošanā ir tikai trīs - Inter RAO Latvia, Enefit un Latvenergo,» piebilda Spiridonovs.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji Enefit saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām norādīja uz divām problēmas. «No tām vienu risināsim, respektīvi, problēma, ka katram tirgotājam jāiesniedz piedāvājums uz 12 mēnešiem. Otra prasība bija par to, ka rēķinam ir jābūt vienam, bet šo nerisināsim, jo tas nešķiet pamatoti,» atzina Spiridonovs.

Savukārt Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers aģentūrai LETA atzina, ka patlaban likumdošanā ietvertās prasības tirgotāju darbam ar mājsaimniecībām diktē vairākus obligātus nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu līmeni un produktu piedāvājumu, kas ir pretrunā atvērtā tirgus būtībai un prasa papildu investīcijas. «Šis tirgus jaunpienācējiem pieprasa konkurēt ar infrastruktūras izveidi klientu apkalpošanai. Tās ir investīcijas ar augstiem biznesa riskiem, sacenšoties ar vēsturisko monopola uzņēmumu, kuram šī infrastruktūra jau pastāv un ir atmaksājusies ar regulētā tarifa starpniecību,» stāstīja Bethers.

EM valsts sekretāra vietnieks pauda gatavību reizi pusgadā vai gadā pārbaudīt, kā darbojas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus nosacījumi un vai nav radušās kādas problēmas. «Pēc tam var domāt par kaut kādas sistēmas adaptāciju, lai vēl vairāk vairotu konkurenci. Katrā ziņā, ja Enefit ir kādi citi biznesa apsvērumi, par kuriem kompānija nav publiski izteikusies, tad viņiem ir iemesls nepiedalīties mājsaimniecību tirgū. Bet EM darīs visu, lai Enefit ienāktu mājsaimniecību tirgū,» uzsvēra Spiridonovs.

Savukārt Bethers norādīja, ka, ja Enefit redzēs, ka ieiešanai Latvijas mājsaimniecību tirgū ir efektīvi un vienkārši nosacījumi, kas dod iespējas veidot saprātīgu un ticamu biznesa modeli, uzņēmums izvērtēs iespējas iesaistīties arī mājsaimniecību tirgū.

Jau ziņots, ka sākotnēji elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana bija plānota no 2014.gada 1.aprīļa. Taču šā gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka mājsaimniecībām elektroenerģijas tirgu atvērs no 2015.gada 1.janvāra. Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais Starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais Pamata tarifs jeb 15,15 centi par kilovatstundu.

Līdz šim gatavību tirgot elektrību pauduši seši uzņēmumi - Latvenergo, SIA BCG Riga, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija, SIA Starfit Energy un SIA Win Baltic. Tomēr no tiem savus elektrības cenu piedāvājumus mājsaimniecībām publiskojuši četri - Latvenergo ar Elektrum produktu līniju, Baltcom TV, Win Baltic un 220 Enerģija. Kā pārliecinājās LETA, elektroenerģijas tirgotāju mājsaimniecībām piedāvāto elektrības cenu atšķirības ir minimālas.

Lai saņemtu pakalpojumu 2015.gada 1.janvārī, klientiem sev piemērotākais piedāvājums jāizvēlas līdz šā gada 15.decembrim. Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecības elektrības tirgotāju varēs mainīt kaut vai katru mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamgad Elektrum klientiem elektrības cenas samazināsies par 2-4%

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad mājsaimniecībām, kas izvēlējušās kādu no AS Latvenergo produktiem Elektrum, elektrības cenas samazināsies par 2-4%, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Šodien Latvenergo aģentūru LETA informēja, ka klientu pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv ir publiskoti tirgus piedāvājumi mājsaimniecībām no 2016.gada pirmā janvāra.

Uzņēmumā norādīja, ka Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības produktos Elektrum elektroenerģijas komponentes izmaksas nākamgad samazināsies atkarībā no izvēlētā produkta, taču kompānijā neatklāja, cik liels būs samazinājums. Pēc LETA aprēķiniem, samazinājums ir aptuveni 2-4%.

Latvenergo tām mājsaimniecībām, kurām no nākamā gada būtu jāizdara izvēle, nosūtīs individuālu sadarbības piedāvājumu turpmākajam periodam.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss stāstīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmēja, ka klienti, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja, maksā faktiskajai biržas situācijai atbilstošu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektrības tirgotāju mainīt izvēlējušies 0,5% mājsaimniecību

Dienas Bizness, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 15. decembrim lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5 % mājsaimniecību, liecina AS Sadales tīkls apkopotie dati.

Kompānijā norāda, ka dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina - tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Pie šādas iedzīvotāju aktivitātes tendences un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015. gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

«Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, elektroenerģijas tirgus atvēršana ir īstenota daudz mierīgāk – bez liekas ažiotāžas un rindām klientu apkalpošanas centros. Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka ar 1. janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji var analizēt savu elektrības patēriņu, vērtēt tirgotāju piedāvājumus un izdarīt savu izvēli par labu kādam no tirgū konkurējošu tirgotāju piedāvājumiem!» norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ekspresintervijā Dienas Biznesam.

Kā vērtējat izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācija varētu pacelt dabasgāzes cenu Latvijā pat par 30%?

Tāds apgalvojums, vēl jo vairāk velkot paralēles ar Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas arī it kā esot pacēlusi elektrības cenu, nav gluži par tēmu, taču nav noliedzams, ka šādi apgalvojumi mēdz būt ļoti iedarbīgi uz sabiedrības viedokli. Ar tirgus liberalizāciju pamatā ir jāsaprot tiesību piešķiršana patērētājam izvēlēties savu piegādātāju, tādējādi atbrīvojot viņu no viena piegādātāja varas. Runājot par elektrību, jāuzsver, ka tas, kas kļuva dārgāks, ir regulētie elektrības maksājumi, nevis pati elektrības cena kā tāda. Tas, vai konkrētajam patērētājam izmaksas par elektrību pēc tirgus atvēršanas pieauga, atkarīgs no katra patērētāja izvēlētā risinājuma. Man, piemēram, elektrības maksājumi nepalielinājās. Savukārt, ja runājam par gāzes cenu, tad uzņēmumam Latvijas gāze ar to nav nekāda sakara. Regulators savulaik Latvijas gāzei ir iedevis tik treknus tarifus, ka tos nav bijis vajadzības pārskatīt kopš 2008. gada. Līdz ar to Latvijas gāzei varētu būt pilnīgi vienalga, cik maksā pati gāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būvmateriālu ražotāji: OIK reformas grozījumi būtu bezatbildīgs solis

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pabeigta NordBalt kabeļa ieguldīšana Baltijas jūrā

LETA, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

6000 Latvenergo klientu izvēlējušies mainīgās cenas produktu

Dienas Bizness, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jau 6000 AS Latvenergo klientu izmanto Elektrum Dinamiskais produkta piedāvājumu, kura cena ir piesaistīta biržai, informē Latvenergo pārstāve Sandra Vējiņa.

Klienti, kuri izvēlējās mainīgas cenas produktu, janvārī saņems par aptuveni 6% mazāku rēķinu. Tas apstiprinot gada sākuma tendenci, ka gada pirmajā mēnesī brīvajā elektrības tirgū izdevīgi ir elektroenerģiju iegādāties atbilstoši mainīgās cenas piedāvājumam, taču tas negarantē šādu cenu arī nākamajos mēnešos.

Janvārī, vairumtirgū ir vērojama elektrības cenu lejupslīde par 20%, tādēļ klientiem, kuri noslēdza mainīgas cenas piedāvājumus, tas veidos aptuveni 6% kopējā rēķina ietaupījumu salīdzinājumā ar fiksēto cenu rēķiniem. Cenu kritumu vairumtirgū noteica lētākas (sezonālas) elektroenerģijas importa iespējas no Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas premjers: Enerģētiķiem algu varētu maksāt pat tad, ja viņi reāli nestrādās

LETA/BNS, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB Biznesa prognozes 2015: Uzņēmējiem nepatīkamus pārsteigumus nesola

Līva Melbārzde, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā nākotnē elektrības un gāzes cenās būtiskas izmaiņas neprognozē, taču vēl aizvien ir vairāki neatbildēti jautājumi.

«Tā ir taisnība, ka energocenu un piegāžu ziņā 2015. gadā uzņēmējus nekādi nepatīkami pārsteigumi negaida. Soli pa solim mēs virzāmies uz atvērtu Baltijas tirgu,» to DB un Pohjola Bank kopīgi rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2015 solīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Elektrības cenas kritumu Latvijas patērētāji varētu sagaidīt 2016. gadā, kad ekspluatācijā būs nodots Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums, skaidroja Ā. Žīgurs. Arī Polijā, ar ko Lietuva būvē starpsavienojumu, elektrības cenas prognoze 2015. gadam esot par aptuveni 10 eiro/MWh zemāka kā pašlaik Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pusotru gadu nogulēta labdarība ražotājiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības OIK mazināšanā Ekonomikas ministrija turpina kāpt uz saviem iepriekšējiem grābekļiem, piesedzoties ar priekšvēlēšanu populisma plīvurīti

Kā lielu sasniegumu ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis min valdības apstiprināto informatīvo ziņojumu, kurā Ekonomikas ministrija iezīmējusi elektrības obligātā iepirkumu komponentes (OIK) samazināšanas plānu energoietilpīgiem uzņēmumiem no 2016. gada. Te gan seko svarīgā piebilde – ja Eiropas Komisija to akceptēs. Tas ir gana optimistiski, ņemot vērā, ka Brisele ar savu jāvārdu šādām atbalsta shēmām nesteidzas un, piemēram, igauņi savu shēmu Briselē skaņo jau kopš 2012. gada. Taču, tā kā arī premjerei Laimdotai Straujumai likās, ka solīt kaut kādus samazinājumus uz 2017. gadu, kā to sākotnēji gribēja Ekonomikas ministrija, ir tā kā par traku, īpaši priekšvēlēšanu rudenī, tad politiķi nolēma solīt par gadu ātrāk. Galu galā riska nekāda, jo nav zināms, kas tobrīd būs atbildīgais ministrs un atruna par Briseli ir ugunsdrošs un ūdensdrošs arguments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru