Pakalpojumi

Finanšu eksperts: Ķirsona ieceres vienmēr gājušas soli priekšā viņa finanšu iespējām

NOZARE.LV, 13.03.2011

Jaunākais izdevums

Sabiedriskās ēdināšanas tīkla Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona ieceres vienmēr gājušas soli priekšā viņa finanšu iespējām, pēc iepazīšanās ar SIA Lido gada pārskatiem secinājis korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis.

«Nesagaidot peļņu vienā projektā, tiek sākti nākošie, tādējādi neradot finanšu bāzi, kas ļautu pārciest zaudējumus potenciālas neveiksmes gadījumā,» teica Pinnis.

SIA Lido, kuru saskaņā ar Ķirsona maksātnespējas plānu paredzēts izsolīt par 7,9 miljoniem latu, vērtību varot skatīt divējādi - no aktīvu viedokļa un pelnītspējas.

Aktīvi parādot ne tikai to, kas uzņēmumam pieder, bet arī - cik uzņēmums ir parādā. Tā 2009.gada beigās SIA Lido aktīvi bijuši 17,2 miljoni latu, bet kreditori - 11,7 miljoni latu.

Pinnis secinājis, ka no aktīvu viedokļa visu Lido daļu vērtība ir 5,5 miljoni latu. Tomēr iespējamā preču zīmes vērtība, kas, viņaprāt, caur savu atpazīstamību un labo reputāciju nodrošina lielu daļu ieņēmumu, varētu sasniegt pat vairākus miljonus latu. Turklāt Lido vērtīgākais esot pamatlīdzekļi (ēkas, būves un aprīkojums), kā arī nemateriālie aktīvi (preču zīmes, receptes un iestrādes). Tādējādi no aktīvu viedokļa izsolei noteiktie 7,9 miljoni latu esot visnotaļ pamatoti.

Savukārt pelnītspējas noteikšanā vērtētāji aplūkojot EBITDA rādītāju, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma. Šis rādītājs Lido 2009.gadā bija 1,1 miljons latu. «Tātad saimnieciskā darbība radīja līdzekļus, tomēr tie nebija pietiekami kredītsaistību kārtošanai. Tāpēc no ieņēmumu viedokļa uzņēmuma vērtība 2009.gadā ir diskutabls jautājums,» atzīst Pinnis.

Viņš arī nenoliedz, ka zaudējumus nesošs bizness ilgtermiņā ir lemts sakāvei, tāpēc vērtība šādai kompānijai būs tikai tādu pircēju acīs, kuri zinās, kādā veidā izmantot aktīvu bāzi un kopējo ieņēmumu potenciālu, kas ir tuvs 20 miljoniem latu, lai izveidotu pelnītspējīgu biznesu.

Finanšu eksperts arī norāda uz to, ka Lido ir viens no tiem uzņēmumiem, kur īpašnieks un uzņēmums ir cieši saistīti. «Ķirsona kungs ir ieguldījis Lido lielu daļu savas dzīves, tāpēc arī potenciālais pircējs noteikti vēlēsies, lai Ķirsons ir gatavs atbalstīt kompāniju pēc pārdošanas, piemēram, nododot svarīgākos biznesa kontaktus un konsultējot par nemateriālo aktīvu jautājumiem,» sacīja Pinnis.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka īpašnieka maksātnespējas problēmas un uzņēmuma problēmas šajā gadījumā nav pārāk tieši saistītas. «Ja nu vienīgi Ķirsona maksātspēja ir prasījusi daudz enerģijas un laika, ko nav varēts veltīt Lido jautājumiem,» viņš pieļāva.

Taujāts par to, kā patlaban izskatās situācija sabiedriskās ēdināšanas nozarē, Pinnis atzina, ka šis bizness nav viegls, jo tas nesniedz pirmās nepieciešamības pakalpojumus, tāpēc arī ekonomiskā krīze valstī to ir skārusi ļoti smagi. «Tajā pašā laikā uzņēmums, kas ne tikai ēdina, bet arī ražo ar gandrīz 20 miljonu latu apgrozījumu, ir ļoti nozīmīgs spēlētājs,» par Lido pievilcību sprieda Pinnis.

Viņaprāt, šī tirgus niša noteikti izpelnīsies daudzu investoru ievērību, tikai jautājums esot, vai šie investori pieteiksies izsolē vai arī ļaus tajā visu iegādāties banku meitasuzņēmumiem un pēc tam biznesu atpirks jau no bankas.

Laika stara vadošais finanšu eksperts arī atgādināja, ka investoru skatījums uz uzņēmumu iegādi nav mainījies un tiek skatīti biznesi ar stabilu naudas plūsmu. Protams, investoriem labāk patīkot uzņēmumi ar garantētiem ieņēmumiem, eksporta iespējām un augstu pievienoto vērtību, tomēr apskatīts tiek viss, kas Latvijā ir izlikts pārdošanā.

«Lido ieņēmumi ir, bet peļņas pēdējos gados ļoti pietrūcis. Tāpēc investoram jābūt iespējai šo pasākumu reanimēt, ieviest kādu jaunu produktu, varbūt vēl kādu zīmolu, tādā veidā atjaunojot peļņu,» sacīja eksperts.

Jau vēstīts, ka no maksātnespējīgā Ķirsona mantas izsoles plānots iegūt 8,2 miljonus latu, liecina Uzņēmumu reģistrā iesniegtais Ķirsona mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Kā liecina plānā sniegtā informācija, Ķirsona mantas orientējošā kopējā vērtība ir 8,54 miljoni latu.

Pārdošanā tiks izlikti Ķirsonam piederoši uzņēmumi un īpašumi - SIA Lido viena daļa par 7,9 miljoniem latu, SIA GKVS par 1020 latiem, SIA DEUL akcijas par 1500 latiem, SIA Daugmales projekti 51 daļa par 1020 latiem, SIA Zaļā zeme Lido 51 daļa par 1020 latiem un seši zemesgabali Ķeguma novadā kopsummā par 252 552 latiem.

Ķirsona kreditoru sarakstā minēti AS Nordea banka, AS DnB Nord banka, AS Latvijas Krājbanka, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, Uldis Pumpurs, Panamā reģistrēts uzņēmums Carcel Holdings, Britu Virdžīnu salās reģistrēts uzņēmums Joondaloop Financial Corp. un SIA Zaļā zeme Lido, kas uzņēmējam izsnieguši aizdevumu kopumā 20,95 miljonu latu apmērā.

Ķirsona bankrota procedūras norises termiņš ir pieci gadi.

Ķirsona maksātnespēju Aizkraukles rajona tiesa pasludināja šā gada 24.februārī un sāka viņa bankrota procedūru.

Savukārt Lido jau pērn septembra beigās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noteica ārpustiesas tiesisko aizsardzību.

Kā ziņots, Lido 2009.gadā strādāja ar 18,2 miljonu latu apgrozījumu un 603 342 latu zaudējumiem. Gadu iepriekš uzņēmums apgrozīja 25,4 miljonus latu, bet zaudējumi sasniedza 1,73 miljonus latu. 2007.gadā tā apgrozījums bijis 24,2 miljoni latu, bet zaudējumi - 0,9 miljoni latu.

Lido lielākais kreditors ir DnB Nord banka, liecina Lido 2009.gada pārskats.

Lido turpina strādāt un minētais pieteikums nemainot uzņēmuma ikdienas darba ritmu, iepriekš uzsvēra Ķirsons, kurš cer piecu gadu laikā nokārtot saistības un pēc tam vairāk pievērsties vaļaspriekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gunārs Ķirsons plāno tirgot «veselīgus burgerus»

Jana Gavare, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Ķirsona mantas izsolēm plānots iegūt 8,5 miljonus latu

Elīna Pankovska, 04.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu atzītā Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona aptuvena kopējās mantas vērtība ir 8,5 milj. Ls.

Savukārt no G. Ķirsona manats izsolēm plānots iegūts 8,2 milj. Ls, liecina informācija Uzņēmumu reģistrā iesniegtais mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Maksātnespējīgais uzņēmējs kreditoriem pirmos parādus sākšot atmaksāt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc maksātnespējas pasludināšanas pēc iepriekš izstrādātā plāna.

Plāns arī parāda, ka izsolē izlikti tādi G. Ķirsona uzņēmumi un īpašumi kā SIA Lido viena daļa par 7,9 milj. Ls, SIA GKVS par 1,02 tūkst. Ls, SIA DEUL akcijas par 1,5 tūkst. Ls, SIA Daugmales projekti 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls, SIA Zaļā zeme Lido 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls un seši zemes gabali Ķeguma novadā par kopējo summu 252,55 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkal atliek Ķirsona maksātnespējas lietas izskatīšanu

Elīna Pankovska, 20.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējo reizi atlikta uzņēmēja, Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas izskatīšana, DB uzzināja Aizkraukles tiesā.

Šoreiz izskatīšanu lūdzis atlikt G.Ķirsona maksātnespējas administrators Normunds Uļjanskis. Nākamās tiesas sēdes datums ir 11.februāris.

Jāatgādina, ka sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šeflers atjauno Ķirsona muižu un nojauc visu Viešūra kalnā sacelto

Dienas Bizness, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viešūra kalnā viss uzņēmēja Gunāra Ķirsona laikā saceltais nojaukts un ielikti pamati jaunām būvēm. Tikmēr Ķirsona lolotajā muižā notiek atjaunošanas darbi, raktsa Latvijas Avīze.

Db.lv jau ziņoja, ka viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Tagad īpašums pieder miljonāram Jurijam Šefleram, kurš Latvijā zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Viņš pie Viešūra ezera saimnieko jau gadu, pa šo laiku mēģinot piepirkt klāt jaunus zemes īpašumus un daudz ko mainot Ķirsona padarītajā.

Šeflera nolīgtais izpilddirektors Juris Sitko stāsta, ka Viešūra kalnā viss Ķirsona laikā saceltais nojaukts un ielikti pamati jaunai kafejnīcai, trenažieru zālei un starptautiska izmēra sporta spēļu zālei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvvaldei būs jāorganizē būvniecības ieceres publiskā apspriešana

Dienas Bizness, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ķirsona Deli atvēršana gaidāma marta vidū; investīcijas varētu sasniegt miljonu

Nozare.lv, 13.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas kompānijas a/s Lido īpašnieka un padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona dibinātā uzņēmuma SIA K.E.Projekti pirmo projektu - veikalu-ēstuvi Ķirsona Deli - plānots atklāt līdz marta vidum, atklāja G. Ķirsons.

Jauno ēstuvi plānots atklāt Rīgā, Stirnu ielā. Līdz tam vēl ir jāsagaida un jāuzmontē iekārtas no Vācijas, kas Latvijā nonāks līdz februāra beigām. Jaunās ēstuves nosaukums būšot Ķirsona Deli.

Iepriekš jau ziņots, ka aptuvenās investīcijas šajā projektā būs ap vienu miljonu eiro jeb 700 tūkst. latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35 - 40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Savukārt, jautāts par Lido paplašināšanos Somijā, G. Ķirsons norādīja, ka patlaban šis projekts ir apturēts uz neilgu laiku. «Sākumā atvērsim ēstuvi Stirnu ielā, tad kādus aptuveni divus mēnešus novērosim, kas vēl ir veicams, lai ēstuve darbotos pilnvērtīgi. Pēc tam, apkopojot Stirnu ielas restorāna pieredzi, pievērsīsimies Somijas projektam,» viņš stāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles rajona tiesa atzinusi Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu par maksātnespējīgu un sākusi viņa bankrota procedūru, DB uzzināja tiesā.

Bankrota procedūras termiņš ir noteikts - pieci gadi. Savukārt pilns tiesas sprieduma teksts būs pieejams no šā gada 7.marta. Jāatgādina, ka tiesa lietu izskatīja 11.februārī, bet iepriekš tās izskatīšana tika atlikta vairākas reizes.

Sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši. G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu Ogres rajona tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa Ķirsona maksātspēju vērtēs šomēnes

Elīna Pankovska, 05.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja, Lidos īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lieta ir saņemta Aizkraukles tiesā un tiks skatīta 20.janvārī, liecina informācija tiesas.lv mājaslapā.

Jāatgādina, ka sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņemta, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spriedums Ķirsona maksātnespējas lietā būs pēc divām nedēļām

Elīna Pankovska, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles rajona tiesa izskatījusi uzņēmēja un Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu. Spriedums šajā lietā būs zināms 24.februārī.

Sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

DB jau rakstīja, ka G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu Ogres rajona tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķirsons jaunajā ēstuvē plāno pārdot 1000 burgerus dienā

NOZARE.LV, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā uzņēmēja Gunāra Ķirsona ēstuvē Ķirsons Māja, kas vienlaikus būs veikals un bistro, plānots pārdot 1000 burgerus dienā, informēja uzņēmējs.

Burgeru cenas būs no 90 līdz 95 santīmiem gabalā. Patlaban gan burgeru iekārtas vēl nav uz vietas, taču būs pēc četrām nedēļām.

Uzņēmēja Ķirsona ēstuve Ķirsons Māja darbu sāks nākamnedēļ, 23.jūlijā. Jaunais zīmols ir izveidots, lai akcentētu jauno un atšķirīgo produkciju. Kopumā veikalā būs vairāk nekā 200 preču pozīciju, savukārt bistro - vairāk nekā 150 ēdienu pozīcijas. Jaunā ēstuve nodarbinās vairāk nekā 30 darbiniekus.

Aptuvenās investīcijas šajā projektā tika lēstas ap vienu miljonu eiro jeb 700 000 latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35-40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Administratīvajā komisijā šodien nolemts piemērot sodu 700 eiro apmērā Gunāra Ķirsona uzņēmumam MC Horeca Holding par būvnormatīvu neievērošanu, izmantojot ekspluatācijā nenodotu ēku, aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā komisijā.

Iespējamais soda apmērs ir no 70 līdz 7100 eiro. Ķirsona uzņēmumam noteikts salīdzinoši mazs sods, jo uzņēmējs savu vainu ir atzinis un pārkāpumus novērsis. Turpretim negatīvi vērtējams tas, ka ekspluatācijā nenodotā ēka izmantota samērā ilgu laiku.

Ķirsons sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt tiesā vai arī samaksāt to 30 dienu laikā.

Ķirsons savu jauno ēstuvi apmeklētājiem atvēra jau pērnās vasaras vidū, taču 2.decembrī viņam to nācās uz laiku slēgt, jo atklājās, ka ēstuve nav nodota ekspluatācijā.

Rīgas pilsētas būvvalde 21.decembrī pabeigusi ēstuves Ķirsons Māja saskaņošanas dokumentu izvērtēšanu, apsekojusi objektu un nolēmusi būvi pieņemt ekspluatācijā, taču uzņēmējam par šādu rīcību piemērots sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājas dome sliecas atbalstīt pretrunīgi vērtēto Rožu galerijas būvniecības ieceri

, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izstrādāta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība

Žanete Hāka, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie jaunā būvniecības procesa regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks būvniecības ieceres publiskas apriešanas kārtību.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Kā zināms, Saeima, šā gada 3.jūlijā veicot grozījumus Būvniecības likumā, paredzēja, ka noteiktos gadījumos būvvaldei būs jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana.

Noteikumu projektā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana. Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolīs Ķirsonam piederošās kapitāldaļas

Elīna Pankovska, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada janvāra beigās plānots izsolīt maksātnespējīgajam Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam piederošās uzņēmuma SIA Daugmales projekti kapitāldaļas, liecina publicētā informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kopumā plānots izsolīt 51 uzņēmuma kapitāldaļu. Izsoles, kas norisināsies 27.janvārī, sākumcena un piespiedu pārdošanas novērtējums ir 1,02 tūkst. Ls, bet piedzinēji ir G.Ķirsona kreditori. Visām personām, kurām uz šo mantu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā un administratoram līdz izsoles dienai.

DB jau rakstīja, ka notikušas vairākas izsoles, kurās bija plānots izsolīt Lido īpašniekam piederošas uzņēmumu kapitāldaļas, veiksmīgi gan pagaidām beigusies tikai viena. Veiksmīgi otrajā izsolē ar lejupejošu soli tika realizēta 51 SIA GKVS kapitāldaļa. Izsoles sākumcena un piespiedu pārdošanas novērtējums šīm kapitāldaļām bija 714 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Ķirsonu saistīto SIA Dizaina projekti nosola par 3 miljoniem Ls

Sandra Dieziņa, 24.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru