Jaunākais izdevums

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Tāpat pieaug to nozaru skaits, kur mikrouzņēmumu apgrozījums pārsniedz 20%, tādējādi kropļojot konkurenci un liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt pielāgošanās risinājumus. Tas novērojams, piemēram, tādās sfērās kā uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jautājumos, tīrīšanas un uzkopšanas darbi un vairākās citās jomās. Tādējādi pastāv risks, ka, tos neierobežojot, mikrouzņēmumi šajās sfērās izkonkurēs uzņēmumus, kas darbojas standarta nodokļu režīmā.

Turpinot par veselīgu konkurenci, jānorāda, ka ar mikrouzņēmumiem tiek radīta īpaši labvēlīga vide darbaspēka izdevumu minimizēšanai. Tas nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos uzņēmumus, kuri nodokļus maksā vispārpieņemtā kārtībā. Ja darbinieks, kura alga mēnesī ir 432 eiro, mikrouzņēmumam izmaksā 485,32 eiro, parastam uzņēmumam izmaksā jau 752,22 eiro. Līdz ar to mikrouzņēmumi šādā veidā var optimizēt savu preču vai pakalpojumu cenas, radot konkurētspējīgāku piedāvājumu.

Grūti atrast arī pierādījumus tam, ka mikrouzņēmumu režīms dotu būtisku impulsu tautsaimniecības attīstībai vai izlīdzinātu reģionālās atšķirības. Piemēram, lielākā daļa jeb 69% no mikrouzņēmumiem ir koncentrēti Rīgā, kur salīdzinoši ar citiem Latvijas reģioniem ir daudz labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbībai. Pārējos Latvijas reģionos mikrouzņēmumu skaits nesasniedz pat 10%.

Kā vēl vienu tendenci var minēt to, ka mikrouzņēmumi, pretēji mērķim, tomēr būtiski nepalielina kopējo nodarbinātību. Mikrouzņēmumu darbinieku skaits pieaug daudz straujāk nekā nodarbināto skaits kopumā. Turklāt lielākā daļa no darba vietām mikrouzņēmumos netiek radītas no jauna – 52% no strādājošajiem bijuši nodarbināti jau iepriekš.

Ja 2011. gadā mikrouzņēmu darbinieku skaits bija 5,3% no kopējā un 8,2% no privātajā sektorā nodarbināto skaita, tad 2013. gadā tas jau bija attiecīgi 9,9% un 14,8%. Turpinoties pašreizējām pieauguma tendencēm, mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars varētu pārsniegt 20%, tādējādi būtiski tiktu apdraudēta sociālā budžeta ilgtspēja.

Tāpat jāatzīmē, ka, tik strauji pieaugot mikrouzņēmumu darbinieku skaitam, būtiski pieaug arī sociāli nenodrošinātu strādājošo īpatsvars. Ņemot vērā, ka garantētais vecuma pensijas apmērs nākotnē pieaugs, tas radīs būtiskus papildus izdevumus sociālajam budžetam nākotnē. Tāpat tiks sagrauts vienlīdzības princips attiecībā uz sociālajām iemaksām, jo pārējiem nodokļu maksātājiem vajadzēs uzturēt mikrouzņēmumu darbiniekus, kad tie sasniegs pensijas vecumu, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iestāties par kapitālisma vērtību – konkurenci

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Vai, tavuprāt, Latvijā ir augsta tolerance pret nodokļu nemaksāšanu?

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos mājas darbus nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, ēku būvniecības samazinājās par 6,4%.

«Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,» uzskata Nordea eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legāli strādājoši uzņēmumi bieži neiztur zemākās cenas spiedienu iepirkumos

Rūta Kesnere, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina vērtēt, vai Rīgas pašvaldības uzņēmumi nekropļo godīgu konkurenci saistībā ar autostāvvietu apmaksas shēmu galvaspilsētā

Tā norāda SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš. Uzņēmums solīto pāris nedēļu vietā jau vairākus mēnešus gaida Konkurences padomes (KP) atbildes lēmumu vēstulei, kurā Mobilly vērš uzmanību uz SIA Rīgas satiksme (RS) iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liedzot citiem tirgus dalībniekiem tiesības darboties elektroniskās naudas tirgū, nododot ekskluzīvas tiesības rīdzinieku elektroniskās naudas kontus uzturēt savam meitasuzņēmumam Rīgas Karte. KP vēl nevar sniegt informāciju par SIA Mobilly iesniegumu, jo šobrīd iesaistītajām pusēm lūgts viedoklis par vēstulē minētajiem pārmetumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Andris Kulbergs, Auto Asociācija, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP aicina Rīgas domi nekropļot konkurenci veselības aprūpes pakalpojumu tirgū

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) aicina Rīgas domi neradīt nepamatotas konkurences priekšrocības pašvaldības uzņēmumiem, bet, rīkojot iepirkumu, izvēlēties objektīvi labāko obligātās veselības pārbaudes pakalpojumu sniedzēju, tādējādi saglabājot konkurenci un nodrošinot tiesisku, visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu un konkurētspēju veicinošu uzņēmējdarbības vidi.

KP pēc biedrības Veselības aprūpes un darba devēju asociācija iesnieguma izvērtēšanas secina, ka obligāto veselības pārbaužu pakalpojums pašvaldības iestāžu darbiniekiem Rīgas reģionā no šī gada jūlija ar Rīgas pašvaldības rīkojumu vairs netiek iepirkts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, turklāt visi iepriekš iepirkumu rezultātā noslēgtie līgumi ar citiem komersantiem tiek izbeigti pirms termiņa. Turpmāk šo pakalpojumu sniegs tikai pašvaldībai piederošās ārstniecības iestādes – SIA Rīgas veselības centrs un SIA Rīgas 1.slimnīca.

Lai arī Publisko iepirkumu likumā noteiktais in-house princips ļauj nerīkot konkursu, ja pakalpojumu nodrošina pašvaldībai pilnībā piederošs uzņēmums, šāda rīcība ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja tas ir sabiedrības interesēs un nekropļo godīgu konkurenci. Piemērojot in-house principu, pašvaldībai jāizvērtē tā ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū, un tas jāpiemēro atbilstoši labas pārvaldības principam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kunturi: Parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu

Gunta Bole, SIA Kunturi projektu vadītāja, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu.

Kopš 2008. gada pamazām esam attīstījuši savu zīmolu Kunturi, pirmos 10 gadus ar smaidīgo cūciņu, tagad ar lakoniskāku un modernāku vizuālo izskatu. Visus šos gadus esam prezentējuši sevi kā izcila un dabīga produkta ražotājus, un tie, kas mūs zina, ir pārliecināti, ka Kunturu produkts ir labs.

Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Vienmēr ir bijuši kādi ne tik godīgi darboņi, kas uz mūsu labās slavas rēķina grib pārdot savu saražoto. Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Cūkas barojam ar barību, kurā netiek izmantoti ĢMO. Gaļas izstrādājumiem nepievienojam liekas e-vielas, tāpēc mūsu produktiem ir samērā īsi realizācijas termiņi, toties laba garša un veselīgs sastāvs. To novērtē klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem tiks nodrošināti 15 miljoni eiro ES finansējuma

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sadarbības ekonomika nav bizness

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Nodokļu reformai tiek virzītas iniciatīvas, kas kropļo jau paveikto darbu

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi, teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem.

Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cigarešu kontrabanda ik gadu budžetam atņem ievērojamu finanšu līdzekļu apjomu

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29. jūnijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, atklājot 21. ikgadējo starptautisko konferenci par cigarešu kontrabandas apkarošanas jautājumiem, norādīja, ka šīs problēmas risināšanā īpaši svarīga ir sekmīga starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa, informē Finanšu ministrija.

Cigarešu kontrabandas apkarošanas jautājums ir aktuāls visā Eiropas Savienībā (ES) un tās kaimiņvalstīs. Nelegālo cigarešu kontrabanda ik gadu ES un dalībvalstu budžetam atņem ievērojamu finanšu līdzekļu apjomu, samazina godīgu konkurenci nozarē un kaitē sabiedrības veselībai un drošībai, tāpēc īpaši būtiski veicināt starptautisko sadarbību šīs problēmas risināšanā, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk, uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzina, ka šai cīņai nepieciešams nepārtraukts darbs un pilnveidojumi, tādēļ šādas tikšanās starptautiskā konferencē ļauj gūt vērtīgu pieredzi no citām ES dalībvalstīm par to panākumiem un izaicinājumiem cigarešu kontrabandas apkarošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK: Iespējams, Gazprom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropas tirgū

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašvaldību negodīgajai komercpraksei uzliek iemauktus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.

Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.

Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiks pārbaudes mežā, lai ierobežotu bezakcīzes vai nezināmas izcelsmes degvielas izmantošanu

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži uzsākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai ierobežotu bezakcīzes vai nezināmas izcelsmes degvielas izmantošanu mežizstrādes un koksnes transportā, kā arī ceļa būves pakalpojumu sniedzēju tehnikā, informē LVM.

Dīzeļdegvielu, kurai tiek piemērots akcīzes nodokļu atvieglojums, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas likumdošanu, drīkst izmantot vienīgi lauksaimniecības zemes apstrādei un produkcijas ražošanai, apkurei, kā arī citos Likumā par akcīzes nodokli noteiktos gadījumos. Meža mašīnām, kas veic kokmateriālu sagatavošanu, nodrošina transportu līdz krautuvei, kā arī augsnes gatavošanas darbus, ir aizliegts izmantot šādu degvielu. Tāpēc LVM darbinieki, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī VID darbiniekus, veiks degvielas kontroli, nosūtot paraugus pārbaudēm laboratorijās.

Šādas pārbaudes būtiski uzlabos godīgu pakalpojumu sniedzēju iespējas darīt savu darbu, proti, lai tos izsolēs nepārsolītu negodprātīgie pakalpojumu sniedzēji, kuri, nemaksājot nodokļus valstij, piedāvā pakalpojumus zem reālās darbu pašizmaksas. Ja kāds uzņēmējs nemaksā valstī noteikto akcīzes nodokli par degvielu, zaudētāju pozīcijās paliek gan godīgie uzņēmēji, kuri nevar uzvarēt konkurences cīņā par darba iespējām, gan visi Latvijas iedzīvotāji, kuru iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, izglītību, drošību u. c. pakalpojumus ir tiešā mērā atkarīgas no valsts budžetā iemaksātajiem nodokļiem, skaidro AS Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FiveConsult tirdzniecības marku reģistrē visā Eiropas Savienībā

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa konsultants FiveConsult oficiāli reģistrējis savu tirdzniecības marku visā Eiropas Savienībā (ES), lai veiktu uzņēmumu konsultācijas, kā arī sniegtu finanšu un juridiskos pakalpojumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tirdzniecības marka ir visdrošākais intelektuālā īpašuma tiesību objektu aizsardzības veids ilgtermiņā domājošiem uzņēmējiem, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, ievērojot intelektuālā īpašuma aizsardzību un godīgu konkurenci. Lai gan tirdzniecības markas reģistrēšana nav obligāta, tā pasargā no neparedzētiem riskiem kā citu tirgus dalībnieku tirdzniecības markas izmantošana, maldinot patērētājus un potenciālos klientus, kā arī tā atdarināšana, turklāt konflikta gadījumos īpašniekiem būs krietni vieglāk panākt godīgu tirdzniecības markas izmantošanu, skaidro kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu

Žanete Hāka, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru