Pārtika

FOTO: Siera uzkodu ražotājs izvēršas eksportā

Sandra Dieziņa, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Kūpināta siera uzkodu ražotājs SIA Top Food iekaro pašmāju tirgu un tagad izvēršas eksportā

SIA Top Food ražo kūpinātus un svaigos sierus, kā arī siera uzkodas jeb snack produktus. Pirmais pasūtījums bijis pirms trīs gadiem, uz Ziemassvētkiem, atceras kompānijas vadītājs Sandijs Urtāns. «Pats nodarbojos ar mēbeļu ražošanu. 2008. gadā bija krīze, viss juka ārā, neviens vairs nebūvējās. Iepriekš strādājām ar Kolonnas veikaliem, Euroaptieku, Baltic Beach Hotel, Debesmannu, gatavojām mēbeles Rimi galvenajam ofisam. Nebraucu uz Angliju burkānus lasīt, bet aizbraucu uz Krieviju, kur savu biznesu sāku no nulles, darbojos mēbeļu jomā,» stāsta Sandijs Urtāns. Parasti no Latvijas uz Maskavu vedis maizi un alu, bet atpakaļceļā sieru, taču pēc sankciju ieviešanas 2014. gadā tas vairs nebija iespējams. Kādā brīdī gribējis sieru vest tirgošanai lielveikalu tīklos, taču sankcijas tam visam pārvilka svītru pāri. Tad sapratis, ka dvēselei vēl kaut ko vajag, un nolēmis veidot siera ražotni. Viņš neslēpj, ka siers pašam garšo un šis bizness kļuvis par sirdslietu.

Veido no nulles

Sākumā panācis mutisku vienošanos ar vienu no lielākajiem mazumtirgotājiem un tad sācis veidot siera ražotni. Faktiski tā bija ļoti netipiska pieeja, jo nebija garantijas par noieta iespējām. Uzņēmuma izveidē pirmā pusgada laikā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, tostarp arī apgrozāmos līdzekļos, jo, atdodot preci veikaliem, nauda tiek iesaldēta vismaz uz mēnesi.

Sācis no nulles ar diviem produktiem, tagad mēnesī tiek saražots ap 20 tonnām un sortimentā jau ir 15 veidu siera produktu. Viens no tiem – čečils jeb sapītais siers, ko ražotnē taisa kā siera bizi.

Visu rakstu Izvēršas eksportā lasiet 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Top Food: Tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav

Armanda Vilcāne, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Druvas saldējums ar košļeņu garšu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskās bērnu pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu Rūdolfs, plāno iegādāties iekārtas zivju produktu ražošanai.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Lat Eko Food iegādāsies bioloģiskās pārtikas ražotnes iekārtas un aprīkojumu zvejas produktu pārstrādei un ražošanai par 496,7 tūkstošiem eiro (bez PVN). Izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušies trīs pretendenti un par uzvarētāju izraudzīts Igaunijas uzņēmums Tan Ter Consulting Ltd. Projektu plānots realizēt, izmantojot Eiropas zivsaimniecības fonda finansējumu.

Kā liecina Lursoft dati, Lat Eko Food pagājušo gadu pabeidza ar 1,13 miljonu eiro apgrozījumu un 1534 eiro peļņu. Gan apgrozījums, gan peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga.

Jau ziņots - uzņēmumā no kopējā apgrozījuma Latvijā tiek iegūti 80%, savukārt no 12 eksporta valstīm 20%. Šobrīd Rūdolfs zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Top Food iegādāsies jaunu siera vārīšanas un formēšanas līniju

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Top Food izsludinātais konkurss par siera vārīšanas un formēšanas līnijas iegādi, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, bet uzvarētāju noteikts SIA Baltic Marking Expert.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 120,3 tūkstoši eiro.

SIA «Top Food» savu darbību uzsāka 2014. gadā un ražo kūpinātus un svaigus sierus, kā arī siera uzkodas. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Angliju, Īriju, Poliju, Bulgāriju, Rumāniju, Vāciju, Somiju, Grieķiju, Zviedriju, Norvēģiju, Vjetnamu, Koreju, ASV, kā arī uzņēmums aktīvi meklē sadarbības partnerus citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot spēkus, seši investori izveidojuši jaunu vegānisku produktu veikala un restorāna zīmolu BioBio, kuram redz franšīzes potenciālu gan Latvijā, gan ārvalstīs

Darbīgo K. Barona ielu Rīgā šogad papildinājis vēl viens veselīgā biznesa pārstāvis, un kuplajam bioloģiskās produkcijas veikalu klāstam piepulcējies BioBio, kas savu koncepciju izvēlējies vērst nedaudz citā gultnē nekā citi tirgus dalībnieki, proti, veikalu apvienot ar nelielu restorānu. Ieejot BioBio, acīm paveras ne vien veikalu plaukti, kas pildīti ar dažādiem produktiem, bet arī restorāns, kur top vegāniskie smūtiji steidzīgajiem, kā arī pieejama pilnvērtīga maltīte pusdienotājiem vai bezgrēka kūkas kārumniekiem.

BioBio ir diezgan lielas komandas izlolots projekts. Nevienam no sešiem investoriem nav iepriekšējās pieredzes ēdināšanas biznesa attīstīšanā. Sākotnējās idejas pamatā bija vēlme radīt vietu, kur paši tās īpašnieki varētu ikdienā veselīgi ieturēt maltīti un draudzīgā gaisotnē satikties ar sev tuviem cilvēkiem. Katrs ir no savas biznesa sfēras, piemēram, Ričards Ozols ir vegānā dzīvesveida piekritējs, kura mājas pēdējos desmit gados bijušas gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Spānijā, gan Āzijā. «Es ārvalstīs esmu biznesa eņģelis un ASV ieguldu fintech, mobilo un biotehnoloģiju biznesos. Pēdējo pusotru gadu aizvien vairāk laika pavadu Latvijā un vēlos ar savu pasaules pieredzi palīdzēt te attīstīt dažādus tehnoloģiju biznesus, tostarp BioBio,» atklāj Ričards. Viņaprāt, komandai ir izšķiroša nozīme, un tas ir mīts, ka jābaidās attīstīt uzņēmumu vairākiem investoriem kopā. Katram ir sava pieredze, pienesums. Piemēram, līdzīpašnieks Jānis Viņķis ir no sporta jomas un ikdienas pienākumos «lauvas tiesu» laika pavada tenisa pasaulē, jo ir gan VL Tenisa skolas vadītājs, gan vienīgais A kategorijas tenisa treneris Latvijā, gan pilda savus pienākumus Tenisa savienībā. «Mēs visi darām vēl papildu lietas, jo ir jāsaprot, ka šie ir tikai BioBio pirmsākumi un uzņēmums ir jāatbalsta. Mēs vēl virzāmies uz to, lai šo varētu saukt par biznesu. Mani uzrunāja ideja, iespēja investēt, tagad tas man jau ir pārvērties par pusslodzes darbu. Pirms desmit mēnešiem es šim visam pieslēdzos periodiski un uz visu noskatījos vairāk no malas, bet nu jau veicu virkni operatīvo ikdienas lietu,» stāsta Jānis. Arī Kārlis Lejnieks lielu savas dzīves daļu ir veltījis sportam un profesionāli nodarbojies ar tenisu. Savukārt Ruslans Straķis un Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) iepriekš darbojās tiešsaistē pārtikas tirdzniecības jomā, bet no pagājušā gada sākuši Latvijā attīstīt kopdarba telpu tīklu ar zīmoliem Double9 un Work24, kā arī strādā pie Rīgas Informācijas tehnoloģiju parka realizācijas, bet Anrī Leimanis ir LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Virtuve mājas šefpavāram

Lana Jūra, speciāli DB, 06.07.2018

Leicht, arhitektoniski izteiksmīga un ietilpīga virtuve, kas veidota pēc koncepcijas “Telpa telpā” ar iebūvējamo sadzīves tehniku un brīvstāvošu salu baltā krāsu gammā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavas oda tehnoloģiskajai virtuvei – ar šādu vadmotīvu tika aizvadīta šogad Milānā notikusī virtuves biennāle EuroCucina un FTK (Virtuves tehnoloģiju izstāde).

Vēl pirms dažiem gadiem virtuves skatuves prožektori bija vērsti dažādu komunikācijas un dizaina platformu virzienā, bet jaunās paaudzes virtuvi teju vienādās proporcijās veido tehnoloģiju, estētikas un funkcionalitātes trejsavienība. Tehnoloģiju klātbūtni veicina fakts, ka lietot sadzīves tehniku kļuvis tikpat vienkārši kā viedtālruni. Jaunās paaudzes cepeškrāsns pateiks priekšā labāko recepti un izvēlētā ēdiena sagatavošanas soļus, savukārt ledusskapis – izveidos tajā trūkstošo produktu sarakstu, ko pirms nākšanas mājās būtu vēlams iegādāties.

Protams, virtuves attīstību stimulē ne tikai tehnoloģijas, bet arī sabiedrības paradumu un kulturālās izmaiņas. Paplašinot pirmatnējās ēst gatavošanas funkcijas, virtuve kā relaksācijas un izklaides zona kļūst par stimulējošu mājas jaunrades laboratoriju. Saskaņā ar sociālā tīkla Houzz pētījumiem, tā ir mājokļa rekonstrukcijas un uzlabošanas aktivitāšu līdere. Virtuves atjauninājumiem pasaulē tiek tērēts pietiekami daudz līdzekļu – gada griezumā ap 2300 dolāriem Krievijā, bet visvairāk – ap 19 tūkstošiem dolāru – ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 250 000 eiro, ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA "Tiamo grupa", jūnijā parakstījis līgumu par picērijas "Čili Pizza" atvēršanu Rīgā, informē uzņēmums.

No 18. jūnija apmeklētājiem būs pieejama "Čili Pizza" jaunajā, daudzfunkcionālajā iepirkšanās centrā "Akropole". Vienlaikus "Tiamo grupa" ir pārrunu procesā ar vairākiem iznomātājiem un izskata iespējas atvērt vēl citas picērijas Rīgā.

"Līdz ar noslēgto darījumu, speram drošu un pārdomātu soli arī Rīgā. Mēs ticam zīmola dzīvotspējai. Esam pārliecināti, ka spēsim to padarīt vēl pievilcīgāku uzticamajiem apmeklētājiem, it sevišķi ģimenēm ar bērniem," saka "Tiamo grupas" valdes locekle, Monta Magone. Uzņēmuma vadībā "Čili Pizza" picērijas darbojušās Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī.

Liepājas rokkafejnīcas vietā - Hesburger, klubs un grilbārs 

Liepājas rokkafejnīcas bijušajās telpās - Stendera ielā 18, Liepājā - plānots atvērt...

Šovasar "Tiamo grupa" papildinās Rīgas picēriju ar "bērnu stūrīti", kā arī tuvākajā laikā plānotas pārmaiņas "Čili Pizza" interjerā. Tāpat uzņēmums turpinās pilnveidot apkalpošanas, servisa kultūru, veicot regulāras apmācības darbiniekiem. "Čili Pizza" ēdienus turpmāk ikviens varēs pasūtīt uz vietas vai ar "Wolt" vai "Bolt" piegādi, kā arī "Tiamo grupas" mobilajā lietotnē "Tiamo Food".

"Tiamo grupa" ir ēdināšanas uzņēmums Latvijā ar vairāk nekā 20 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (2,5 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 10 miljonus eiro, un tas guvis vairāk nekā 500 000 eiro peļņu.

Grupā, kas darbojas jau ilgāk par 15 gadiem, ietilpst restorāni "MO", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik’" Liepājā, kā arī "Čili Pizza" picērijas vairākās Latvijas pilsētās.

"Čili Pizza" ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban Latvijā darbojas 10 "Čili Pizza" picērijas "Tiamo grupas" vadībā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bijušais Porziņģa restorāns atkal pārdots 

Viesmīlības uzņēmumu grupai Tiamo no šā gada 1. aprīļa pievienojies jauns restorāns MO...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru