Profesores Ainas Mucenieces ģimene ir uzrunājusi Einaru Repši un uzaicinājusi viņu kļūt par Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas Fonda vadītāju. Einars Repše Mucenieces ģimenes uzaicinājumu ir pieņēmis.

E. Repše skaidro: «Vēža ārstēšana ar viroterapijas palīdzību ir pašreiz pasaulē plaši pētīta, atzīta un perspektīva nozare. Ievērojamās latviešu zinātnieces Ainas Mucenieces vadībā, Latvijā šī ārstēšanas metode ir tikusi pētīta kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, gūstot vērā ņemamus panākumus. Latvija un Ainas Mucenieces laboratorija pamatoti uzskatāma par viroterapijas celmlaužiem pasaulē. Sava mūža darbu, pašas atklātās zāles, Aina Muceniece atteicās pārdot ārzemju kompānijām, bet atstāja kā mantojumu Latvijai. Tieši viroterapijas pieejamības veicināšanu es uzskatu par savu pirmo un galveno uzdevumu jaunajā amatā.»

Vītolu fonda dibinātājiem Vilim un Martai Vītoliem piederošā holdingkompānija SIA VVMV iegādājusies 5% Global Virotherapy Cancer Clinic (GVCC) kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par vienu no vēža viroterapijas klīnikas akcionāriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šī ir pirmā SIA VVMV investīcija, kas saistīta ar medicīnas nozari. Mēs ļoti augstu novērtējam iespēju sniegt ieguldījumu klīnikā, kas inovatīvi darbojas viroterapijas jomā, turpinot zinātnieces Ainas Mucenieces ieguldīto mūža darbu šajā tik nozīmīgajā pretvēža viroterapijas attīstībā. Uzņēmuma akcionāru un vadības darbība apliecina pēctecību šim lielajam darbam. Tā ir mūsu kopīga iespēja starptautiski iepazīstināt ar Latvijas zinātnes sasniegumiem un palīdzēt cilvēkiem,» stāsta Vilis Vītols.

GVCC dibināta 2016.gada sākumā un tās izveidē tika ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro. GVCC ir pasaulē pirmais vēža viroterapijas ekselences centrs, kas nozīmē, ka šis centrs ir saņēmis visaugstāko novērtējumu kā specializētā vēža viroterapijas klīnika, kurā vispilnīgākā mērā pieejama kompleksā vēža viroterapija, kādu to ir izstrādājusi Rigvir izgudrotāja, viroterapijas pamatlicēja, profesore Aina Muceniece.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju, informē uzņēmums.

Lēmums ir pamatots ar finanšu apsvērumiem, proti, zāļu Rigvir izplatīšanas Latvijā nerentabilitāti, skaidro kompānijas pārstāvji. Uzņēmuma finanšu kapacitāte šobrīd ir ierobežota, lai vienlaikus nodrošinātu gan Eiropas centralizētās reģistrācijas prasību izpildi, gan papildus administratīvo prasību izpildi turpmākai zāļu izplatīšanai Latvijā. Lēmuma pamatā nav nekādi ārkārtas apstākļi, un tas nav saistīts ar riskiem iedzīvotāju veselībai.

«Šāds lēmums ir loģisks un ekonomiski pamatots solis, kas ļauj koncentrēt investīcijas un administratīvos resursus uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) saskaņotā pētījumu plāna izpildi, lai varētu tikt uzsākti 2. fāzes pētījumi EMA zonā, rezultātā nodrošinot zāļu Rigvir centralizētu reģistrāciju. Vienlaikus uzņēmuma akcionāriem un man šis ir personīgi smags lēmums, jo tas ietekmēs daudzus Latvijas pacientus un veselības aprūpes sistēmu kopumā,» norāda Rigvir grupas valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš, atzīstot, ka uz laiku Latvijā būs zaudēta ārstēšanās iespēja agrīniem melanomas pacientiem un onkolītiskās viroterapijas iespējas principā, tomēr šī ir izšķiršanās par labu Rigvir un viroterapijas attīstībai un dzīvotspējai ilgtermiņā.

Bijusī Ainas Mucenieces Viroterapijas Fonda vadītāja Diāna Otisone kļuvusi par ambulatorās klīnikas Viroterapijas konsultācijas īpašnieci un vadītāju.

Ambulatorā klīnika Viroterapijas konsultācijas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā ar vēža viroterapiju. Klīnika orientējas gan uz Latvijas, gan ārvalstu pacientu apkalpošanu, veidojot ekonomisko piedāvājumu. Par klīnikas vadošajiem speciālistiem kļuvušas onkoloģe Elita Šapovalova un onkoimunuloģe Guna Proboka. Viroterapijas konsultācijas ir otrā klīnika Latvijā, kas sniedz medicīnas eksporta pakalpojumus ārvalstu pacientiem, izmantojot vēža viroterapiju.

Pasaulē pirmo klīniski apstiprināto onkolītisko vīrusu atklāja un izstrādāja profesore Aina Muceniece 20. gadsimta 60. gados, bet Latvijas Zāļu valsts aģentūrā tas reģistrēts 2004. gadā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Par Starptautiskā Viroterapijas centra Baltijas reģionālo medicīnas pārstāvi kļuvis ārsts Aldis Rozenbergs, kas iepriekš strādājis par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības biroja vadītāju, informē centra pārstāvji.

Jaunajā amatā viņa pienākumos būs viroterapijas attīstība un komunikācija ar ārstiem Baltijas valstīs.

Aldis Rozenbergs starptautiski zināms kā sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanas ar dabas vielām speciālists. Viņš ir Latvijas un Eiropas kardiologu asociācijas biedrs. Aldis Rozenbergs ir 16 zinātnisko publikāciju, tostarp starptautiski citējamu publikāciju par dabas vielu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību autors. Tāpat, viņš ir līdzautors Eiropā patentētam uztura bagātinātājam – resveratrolam, kurš balstīts uz dabas vielām un spēj samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Aldis Rozenbergs atzīst, ka jaunais amats ir liels profesionāls izaicinājums un vienlaikus lieliska iespēja pielietot uzkrāto pieredzi un zināšanas Starptautiskā Viroterapijas Centra darbības attīstībā. «Mana līdzšinējā pieredze bija vairāk saistīta ar sirds veselību un tās pētniecību, un jaunu preparātu izstrādi. Taču arī sirds veselības jomā attīstās tendences, kas norāda uz dabas vielu nozīmi efektīvas ārstniecības procesā. Tādējādi dabas vielu nozīme saslimšanu ārstēšanas procesā ir kopīga gan sirds un asinsvadu veselības, gan vēža ārstēšanas jomā,» stāsta Aldis Rozenbergs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Investējot 30 miljonus eiro, Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs.

Rīgā 29. janvārī svinīgi tiks atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centra (Baltic Biomaterials Centreof Excellence, BBCE) projekts,kas tiks īstenots Eiropas Savienības(ES) programmas Apvārsnis 2020 ietvaros.

BBCE nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu, sākot no idejas laboratorijā līdz pat klīniskam pielietojumam,īpašu uzmanību veltot jauniem materiāliem kaulaudu atjaunošanai,mutes, sejas un žokļu ķirurģijai, ortopēdijai u.c. jomām. Kopējās investīcijas BBCE projektā ir 30 miljoni eiro, no tiem teju astoņi miljoni eiro zinātniskajam aprīkojumam un BBCE ēkas būvniecībai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)studentu pilsētiņā Ķīpsalā.

BBCE mērķis ir zinātniskā ekselence, kā arī Latvijā radīt kritisko masu ar izglītotiem cilvēkiem medicīnas ierīču izstrādes un ražošanas nozarē, tādējādi attīstot biomateriālu rūpniecību, saka BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Pirmoreiz «Forum Cinemas» vēsturē izsludinātas atlaides, kas attiecas tieši uz Latvijas kino. Uz katru no repertuārā atrodamajām Latvijas filmām (šobrīd četras, tai skaitā divas Simtgades filmas) biļete maksā trīs eiro.

24. augustā tām pievienosies vēl viena Latvijas filma. «Forum Cinemas» Latvijas kino pagaidām atbalsta tikai augustā.

Komēdija Kriminālās Ekselences fonds tiek demonstrēta jau vairāk nekā pusgadu.

Nacionālais Kino centrs informēja, ka 2018. gadā ievērojami pieaugusi kinoskatītāju interese par Latvijas filmām – pirmajā pusgadā skatītāju skaits kinoteātros pārsniedzis 290 000, nacionālā kino tirgus daļa nostabilizējusies ap 24%, Latvijas filmas ieņem cienījamas vietas apmeklētāko filmu sarakstā un pavada ilgu laiku kinoteātru repertuārā. Viss šis apstākļu kopums ļāvis filmu izplatīšanas uzņēmumam «Forum Cinemas» pirmo reizi koncentrēt uzmanību tieši uz Latvijas filmām.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra – aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, teikts paziņojumā medijiem.

Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti tīrtelpu izbūvei un GMP sertifikācijai laboratorijās un zāļu ražotnē, kā arī jaunu laboratorijas iekārtu iegādei, tādējādi noslēdzot vairāk nekā divus gadus ilgušo celtniecības projektu.

Zinātniskajā centrā tiks veikti pētījumi, izmantojot modernas zinātniski pētnieciskas metodes, kā arī dažādi unikāli testi individualizētas viroterapijas nodrošināšanai, kas ārstiem un pacientiem dos iespēju precīzāk noteikt Rigvir iedarbību un efektivitāti vēl pirms viroterapijas uzsākšanas. Līdz šim projektā jau ieguldīti 1,3 miljoni, bet kopējās projekta izmaksas sasniegs vismaz 2,6 miljonus eiro.

RIGVIR holdinga Biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns uzskata, ka finansējuma piešķiršana apliecina biznesa ilgtermiņa perspektīvu, un ļauj ražotājam koncentrēt pieejamos resursus citu nozīmīgu ilgtermiņa investīciju, piemēram, pētījumu veikšanai. Aizdevums saņemts ar valsts attīstības finanšu institūcijas Altum kredīta garantiju atbalstu..

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Rigvir holdings tuvākajā laikā plāno veikt būtiskus ieguldījumus jaunas ražotnes celtniecībā, Globālās Vēža Viroterapijas klīnikas attīstībā, kā arī zinātniskajos un klīniskajos pētījumos, teikts paziņojumā medijiem.

Pētījumiem kopumā būs nepieciešami daudzi gadi un vairāk nekā 50 miljoni eiro, no tiem vismaz 400 tūkstošus paredzēts ieguldīt jau 2017. gadā. Šobrīd norisinās arī darbs pie jaunas laboratorijas un GMP standartiem atbilstošas ražotnes būvniecības Rīgā, kur līdz šim ieguldīti jau 450 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gada laikā šajā projektā, kurš uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro.

«Vērtējot 2016. gadā paveikto, varam būt gandarīti par uzņēmuma kopējo attīstību, tomēr īpaši vēlos atzīmēt ES komisijas piešķirto grantu programmas Horizon 2020 ietvaros, kas ir nopietns solis, lai onkolītiskās viroterapijas medikamentu melanomas ārstēšanai būtu iespējams virzīt reģistrācijai Eiropas zāļu aģentūrā – uzņēmums uzsācis nopietnu gatavošanos šim procesam,» norāda Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.