Jaunākais izdevums

Šajā gadā tiks eksportēts rekordliels graudaugu apjoms, tomēr lielā mitruma dēļ daļa ražas noderēs vienīgi lopbarībai.

Kooperatīvu plašāka sadarbība, kas ļautu paplašināt eksportu - viena no iespējām graudkopības nozarē. Par to liecina Lauksaimnieku apvienības veiktais pētījums par graudkopības nozari Latvijā. Apvienība kā labu iespēju saredz Latvijas graudaudzētāju nozīmes pieaugumu pasaules tirgos, ko sekmē citu valstu ražas apjoma samazināšanās.

Tieši šogad, pēc provizoriskām aplēsēm, Latvijā ievākta graudu rekordraža, lai gan to kvalitāte daudzos gadījumos atbilst lopbarības graudiem un pārtikā tos izmantot nevar.

Šogad pārtikas kviešu un lopbarības kviešu vidējā iepirkuma cena Latvijā turpina palielināties un 2012. gadā ir par 20% augstāka nekā 2011.gada oktobrī, tikmēr graudu cenas pasaules biržās joprojām saglabājas stabili augstas.

Graudu iepirkuma cenas pārtikas kviešiem vidējā cena septembrī ir par apmēram 8% augstāka, bet lopbarības kviešiem - par 14% augstāka nekā 2011. gada septembrī. Visbūtiskākais cenas pieaugums 2012. gadā ir kviešiem, to cena augusi vidēji par 35 latiem par tonnu. 2012. gadā graudu cenu būtiskajam pieaugumam par iemeslu bija nelabvēlīgie laika apstākļi ASV, Melnās jūras reģionā, ES un prognozētā graudu ražas samazināšanās.

Graudkopji saredz, ka šogad tiks eksportēts rekordliels graudaugu apjoms, jo vietējais tirgus ir neliels. Latvijā lielākā graudu un rapšu audzētāju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža paredz turpmāku nozares izaugsmi, ko veicina pieprasījuma pieaugums pēc saražotā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps ražas prognozes pārspēj ES

Sandra Dieziņa, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā graudkopības kooperatīva Latraps prognozes šā gada ražas kopievākumam ir lielākas, nekā vidēji ES prognozētās.

Kā liecina Latraps prognoze uz 16. augustu, sešās pozīcijās ražas varētu būt augstākas, nekā ES prognozētās Latvijā šā gada jūnijā. Rapša raža var sasniegt 2,5 t/ha, kas ir vairāk, nekā ES prognozētās 2.2 t/ha. Kviešu ražas apjomu Latraps paredz 4,4 t/ha, kas ir vairāk, nekā Es prognozētās 3,7 t/ha. Pretēji ES iepriekš prognozētajiem 2.4 t/ha miežu ražu Latraps speciālisti prognozē 3.0 t/ha apjomā, savukārt rudzu ražas ievākums būs 3.5 t/ha, kas ir par 0,7 t/ha vairāk, nekā paredzēja ES. Auzu raža būs par 0,5 t/ha lielāka, sasniedzot 2,5 t/ha, savukārt tritikāles raža sasniegs 5 t/ha, kas ir divreiz vairāk, nekā ES prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas izaudzēto labību eksportē uz Tuvo Austrumu valstīm.

LATRAPS ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā, tas apvieno 619 ražotājus un 2011. gadu pabeidzis ar 75,6 miljonu Ls apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps pārsniedz 100 miljonu latu apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps finanšu gada septiņos mēnešos pārsniedzis 100 miljonus latu apgrozījumu.

Šāds apgrozījums sasniegts laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža vērtē, ka šis kooperatīvam un Latvijas lauksaimniecībai kopumā ir vēsturisks mirklis. Īpašu gandarījumu sniedzot tas, ka Latraps ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Jāatgādina, ka pērnais gads Latvijas graudaudzētājiem ir bijis īpaši labs, ļaujot izaudzēt rekordražu, kura sasniedza 2.1 miljonu tonnas.

Kā norāda E. Ruža, Latraps savos 12 pastāvēšanas gados spējis izaugt par nozares lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu, ļaujot Latvijas graudaudzētājiem sarežģītajos klimata un ekonomikas apstākļos veiksmīgi attīstīties, pārvarēt krīzes un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem ar citu valstu lauksaimniekiem, kas tiek ievērojami vairāk subsidēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPKS Latraps uzsākusi lauksaimniecības kultūru sējumu apdrošināšanu.

Kā Db stāsta Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, Latraps sadarbībā ar Vācijas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo sabiedrību Vereinigte Hagel ar šā gada maiju uzsākusi lauksaimniecības sējumu apdrošināšanu. Šogad tiek piedāvāta iespēja apdrošināt sējumus pret vienu pastāvošo risku – krusu. Pēc Latraps novērojumiem, krusa ir visbīstamākais risks vasaras periodā Latvijas apstākļos. Šī brīža augstās cenas un labais sējumu izskats liek saprast, ka neapdrošināt šogad pie šīm cenām un potenciālās ražas ir pārlieku liels risks. «Zemniekiem ieguldījumi ir ļoti lieli - degviela, minerālmēsli, sēkla, arī ražas cena ir augsta, līdz ar to nedrīkst daudz riskēt un sējumi ir jāapdrošina,» tā E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps aug par 15 miljoniem

Sandra Dieziņa, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Latraps pagājušo finanšu gadu pabeigusi ar 91 miljona Ls apgrozījumu.

Jau ziņots, ka Latraps ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā. 2010./2011. finanšu gadu tas pabeidzis ar 75,6 miljonu Ls apgrozījumu. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma 2010. gadā Latraps ierindojies 30. vietā lielāko Latvijas uzņēmumu vidū, pakāpjoties par 13. vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps peļņa sarukusi 2,5 reizes

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps aizņemas, lai būvētu graudu apstrādes kompleksu

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,934 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Nordea Bank Finland. Lai saņemtu aizdevumu, ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība.

Kā portālu db.lv informēja Latraps pārstāvji, aizdevums ņemts investīcijām Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku saimniecību modernizācijai» apguvei. 745 tūkstoši latu ir publiskā finansējuma apjoms, savukārt kopējais projekta apjoms ir 1,86 miljoni latu. Projekta laikā sabiedrība plāno būvēt angāru, graudu glabātuvi un alus miežu pirmapstrādes līniju.

Db.lv jau rakstīja, ka Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,» spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.

«Situācija ir dramatiska,» saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Naudas atbalsta graudkopjiem nebūs; meklēs iespējas palīdzēt citādi

LETA, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopjiem papildus valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas,» sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

«Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēlas ieviest reverso PVN pārtikas nozarē

Lelde Petrāne, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir sākusi sarunas ar Finanšu ministriju par reversā PVN ieviešanu vienā no Latvijas pārtikas ražošanas nozarēm – graudkopībā. Šāda ideja tiek virzīta, jo vairāki pārtikas nozares uzņēmumi, kas savām vajadzībām lielos apjomos no piegādātājiem iepērk graudus, saskaras ar situāciju, kad piegādātāji pilnā apmērā valstij nenomaksā PVN, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd situācija esot tāda, ka pircējs ir atbildīgs par to, lai piegādātājs nomaksātu valstij PVN, kuru pircējs tam ir samaksājis, norēķinoties par preci. Diemžēl ne vienmēr piegādātājs samaksā valstij PVN, un no tā cieš pasūtītājs, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir samaksājis visus nodokļus.

LPUF piedāvātais risinājums paredzot, ka PVN valstij samaksā pasūtītājs, kurš iepērk graudus. Tas ļautu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt pārtikas uzņēmumiem, kas iepērk graudus, nenāktos tērēt liekus laika, finanšu un juridisko pakalpojumu resursus, lai pierādītu, ka PVN, saņemot preci, ir samaksāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP atļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens

Lelde Petrāne, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut LPKS LATRAPS, LPPKS Trikāta KS un SIA Latvijas Piens apvienošanos, kas īstenota kā SIA Latvijas Piens pamatkapitāla palielināšana. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

SIA Latvijas Piens pieder trim tirgus dalībniekiem – Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dzēse, LPPKS TRIKĀTA KS un LPKS LATRAPS –, tomēr nevienai no minētajām sabiedrībām līdz šim nebija izšķirošas ietekmes pār SIA Latvijas Piens. 2014. gada vasarā tika palielināts SIA Latvijas Piens pamatkapitāls, kā rezultātā izmainījās procentuālais kapitāldaļu sadalījums starp dalībniekiem un palielinājās LPKS LATRAPS balsstiesības. Tādējādi darījuma rezultātā LPKS LATRAPS un LPPKS Trikāta KS kopīgi ieguva izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj Latraps un SIA Latvijas Piens apvienošanos

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps gūt izšķirošu ietekmi iegūšanu pār SIA Latvijas Piens, informē KP.

Izvērtējot apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Darījuma ietvaros martā Latraps palielināja savu līdzdalību SIA Latvijas Piens un kļuva par 73,286% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, tādējādi saskaņā ar SIA Latvijas Piens statūtiem iegūstot negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir Latraps pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir tiesības jebkurus lēmumus bloķēt.

Konkurences likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama konkurences iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps izstrādājusi jaunus attīstības plānus, un to īstenošanai DNB banka piešķīrusi 10 miljonu eiro kredītu, informē bankas pārstāvji.

DNB bankas piešķirto kredītu Latraps plāno izmantot investīcijām graudu pirmsapstrādes kompleksu attīstībā, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības virziena stiprināšanai un graudu cenas fiksēšanas darījumu finansēšanai.

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis norāda, ka bankai ir izveidojusies produktīva sadarbība ar Latraps un noslēgtais darījums ir apliecinājums arī perspektīvai tās attīstībai nākotnē.

Jānis Gaibišelis arī atzīmē, ka DNB banka lauksaimniecību ir izvirzījusi par vienu no segmentiem, kurā, mērķtiecīgi strādājot, plānots attīstīt sadarbību ar arvien plašāku skaitu šīs tautsaimniecības sfēras uzņēmumu, un pauž gandarījumu, ka izdevies uzsākt sadarbību ar nozares lielāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru