Jaunākais izdevums

Falck Baltics dibinātājs, igauņu uzņēmējs Urmass Sorumā iegūs AS Rīgas sporta pils īpašumus, iegādājoties ekspremjera Andra Šķēles meitām piederošo kompāniju Centra attīstības uzņēmums.

Darījums varētu noslēgties nākamās nedēļas laikā. SIA Centra attīstības uzņēmums pārdots igauņu kompānijai Rotermann Grupp, to Db apstiprināja jauno īpašnieku pārstāvis Jāns Totss (Jaan Toots), kas arī iecelts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. J. Totss atzina, ka uzņēmuma iegāde notiek tam piederošo īpašumu dēļ, kas šajā gadījumā esot sporta komplekss Rīgas centrā, starp Brīvības un K. Barona ielu. Visticamāk, šajā gadījumā ir runa par AS Rīgas sporta pils (RSP) un tā meitas uzņēmuma Arēna Plus (zināma kā daudzstāvu autostāvvieta) nekustamiem īpašumiem, kuru jaunie īpašnieki tad arī varētu veikt iepriekš plānoto un jau saskaņoto Sporta pils kvartāla 2.5 ha platībā rekonstrukciju. Iepriekš RSP akcionārs Jānis Leimanis minēja, ka projekta kopējās investīcijas paredzētas 100 milj. EUR apjomā. Šie skaitļi saskan ar J. Totsa minēto plānoto investīciju apjomu, kas ir teju 100 milj. EUR (ap 70 milj. Ls). Turklāt Lursoft dati liecina, ka Arēnai Plus, kuras pamatkapitāls ir miljons latu, kopš marta beigām ir uzsākts likvidācijas process. Ar J. Leimani Db sazināties neizdevās, bet Centra attīstības uzņēmums plašākus komentārus Db sola šodien. Par iespējamo darījuma summu pagaidām informācijas nav, tāpēc nekustamā īpašuma firmas Arco Reale Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzina: "Nezinot visas nianses par topošo projektu, šobrīd par šī nekustamā īpašuma kvadrātmetru varētu maksāt, maksimums 1000 EUR." Tādējādi, iespējams, nekustamā īpašuma kopējā pārdošanas cena nevarētu pārsniegt 25 milj. EUR. Savukārt ieraksti Zemesgrāmatā liecina, ka Centra attīstības uzņēmums iegādājies uzņēmuma Arēna Plus īpašumus par 250 tūkst. Ls.

Sena draudzība

Līdz šim SIA Centra attīstības uzņēmums bija ekspremjera Andra Šķēles meitām piederošs un vadīts uzņēmums. Jāatgādina, ka savā laikā J. Leimanis bijis saistīts ar A. Šķēli, proti, A. Šķēlem savā laikā piederēja Ave Lat grupa, kurā ietilpa Latvijas lielākie pārtikas uzņēmumi. Gadu laikā šie uzņēmumi tika pārdoti, Ave Lat grupa reorganizēta, mainot nosaukumu uz New Technology and Business Development Corporation (NTBDC). NTBDC, kuru vēlāk tomēr tika nolemts likvidēt, valdes priekšsēdis bija J. Leimanis.

Bagāts igaunis

Rotermann Grupp īpašnieks ir nekustamo īpašumu tirgū Krievijā, Latvijā un Gruzijā strādājošais Urmass Sorumā (Urmas Sõõrumaa), kas izveidojis Falck Baltics. Lielāko daļu U. Sorumā uzņēmumus pārvalda J. Totss, bez dalības uzņēmuma Centra attīstības uzņēmums valdē viņš darbojas arī valdē tādos uzņēmumos kā SIA Pils Investment un SIA Rotermann Latvia. Savukārt par valdes locekli Centra attīstības uzņēmumā kļuvis Valdis Purvinskis, kas ir bijušais Falck apsarga valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma VP Partneri direktors un īpašnieks. V. Purvinskim izvirzītas apsūdzības t.s. Digitālās TV afēras lietā, par lielas krāpšanas atbalstīšanu un uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

...Igaunijas kompānijas turpina invāziju Latvijā

Igaunijas kompānijas iepriekšējos gados bijušas aktīvas Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, tagad Igaunijas investori aktīvi pērk arī Latvijas uzņēmumus. Jau iepriekš speciālisti vērtēja, ka kaimiņvalstu kompānijas reti pērk nekustamos īpašumus Latvijā kā investīciju objektus, cerot uz vērtības pieaugumu nākotnē, bet nāk ar konkrētiem attīstības plāniem, spekulācijas atstājot vietējo ziņā. Par Igaunijas kompāniju nopietniem plāniem Latvijā liecina arī to pirkumi. Pavisam nesen Igaunijas investīciju kompānija Alta Capital Partners iegādājusies 80% trešā lielākā Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Rīgas Piensaimnieks akciju, pārņemot no finanšu investoriem 100% uzņēmuma European Facilities Limited piederošās akcijas. Darījuma summa netiek atklāta. Alta Capital Partners vadošais partneris Indreks Rahumā paziņojumā presei norāda, ka Rīgas Piensaimnieka iegāde ir loģisks nākamais solis Alta Capital stratēģijas īstenošanā, kuras mērķis ir veidot produktu portfeli ar spēcīgiem reģionālajiem spēlētājiem ātri realizējamo preču sfērā. Alta Capital šogad pavasarī nopirka arī būvkompāniju LEC, bet 2004. gadā iegādājās a/s Lauma.

Finanšu un nekustamā īpašuma tirgus speciālisti atzina, ka Igaunijas pilsoņu aktivitātes kopumā Latvijas nekustamā īpašuma tirgū joprojām ir lielas, t.sk. Latvijā darbojas vairāki attīstītāji. To apstiprināja arī nekustamo īpašumu firmas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, kurš turklāt norādīja, ka Latvijā vēl būs vairāki liela apjoma projekti, kuru īpašnieki ir igauņi.

Vēl pērnā gada sākumā igauņu dibinātās SIA Metro Capital Management valdes priekšsēdētājs Arle Molders (Arle Mölder) Db atklāja savus ambiciozos plānus Latvijā: biroji 50 tūkst. m2 platībā Krasta ielā, ap 60 tūkst. m2 liels dzīvojamais komplekss Sporta un Grostonas ielās Rīgā un ap 100 milj. eiro investīcijas divos gados, vēlāk SPA Jūrmalā u.c. "Mēs uzskatām, ka Igaunijas kompānijām Rīga ir "dabisks" tirgus. Mums strādāt Latvijā šķiet ērti. Rīgu daudzi uztver par Baltijas reģiona centru. Rīgā var tikt realizēti interesantāki projekti, turpretī Tallinā iegādāties lielu zemes gabalu atraktīvā vietā un tur realizēt kaut ko nozīmīgu un paliekošu ir krietni grūtāk," tā A. Molders. Līdzekļus investīcijām kaimiņvalstu kompānijas ņemot gan no pašu iepriekšējo projektu peļņas, gan no bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieņem lēmumu reformēt pašvaldības

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldības varēs aizliegt savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus

, 12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras stikla škiedra kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana 

, 02.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras stikla škiedra kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 11.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra 11. maija akcionāru sapulces lēmumi

2007.gada 11.maijā notika akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta

revidenta atzinums, 2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

1. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes,

padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS „Valmieras

stikla šķiedra” padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu.

Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

1. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL (septiņi simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit viens lats).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par A/s Latvijas tilti akcionāru pilnsapulcē pieņemtiem lēmumiem

, 15.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas tilti kārtējā akcionāru pilnsapulcē, kas notika

2007.gada 11.maijā, tika pieņemti sekojoši lēmumi:

1.Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu apstiprināt piedāvātos AS Latvijas tilti

Statūtu grozījumus un Statūtus.

AS Latvijas tilti Valdes piezīme: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši:

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

„3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lode A/S -Kontrolpaketes pārdošana - 82.8% akciju

, 23.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex Index - strauji samazinās uzņēmēju optimisms

, 16.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā ir strauji samazinājies Latvijas uzņēmēju optimisms, kas liecina par pieaugošajām bažām, vērtējot valsts ekonomikas attīstību, ļauj secināt Parex index - lielākā regulārā Latvijas uzņēmēju aptauja. Tā vērtība pēdējā pusgada laikā samazinājusies par 5.68 punktiem, kas ir lielākais nepārtrauktais kritums indeksa vēsturē un trešais zemākais rezultāts (55.20) kopš indeksa izveides 2004. gadā. Tostarp šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība samazinājusies par 2.36 punktiem.

Šajā ceturksnī salīdzinoši zemu ir nokrities gan nākotnes indekss (57.04), kas atspoguļo uzņēmēju prognozes nākamajiem 6 mēnešiem, gan arī tagadnes indekss (53.36), kas atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu. Nākotnes indeksam šis ir otrais sliktākais rezultāts, bet tagadnes indeksam - trešais sliktākais rezultāts indeksa vēsturē.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Nākotnes indeksa kritums liek papildus aizdomāties. Ja šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmēji vēl domāja, ka esošā situācija ir sarežģīta, bet nākotnē raudzījās salīdzinoši optimistiski, tad šobrīd arī nākotnes prognozes ir būtiski pasliktinājušās. Savukārt investīciju apjoma apakšindeksa atrašanās savā viszemākajā pozīcijā ļauj domāt, ka uzņēmēji ir satraukti par kredītresursu pieejamības ierobežošanu, jo tas var apdraudēt papildu finansējuma iegūšanu no bankām, lai realizētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūlija beigām sasniedza 751.3 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%.

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Kompānija Rimi Baltic vada 222 veikalus Baltijā, no kuriem 67 atrodas Igaunijā, 95 – Latvijā un 60 – Lietuvā.

Pārdošanas apjomi neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 225.5 9%

Rimi Latvia 368.7 21%

Rimi Lietuva 157.1 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 751.3 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūlijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimi baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām

, 10.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 553.1 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 23%.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 175.0 5%

Rimi Latvia 259.8 33%

Rimi Lietuva 118.3 33%

Rimi Baltic grupa, kopā 553.1 23%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2007. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 32.3 3%

Rimi Latvia 48.3 35%

Rimi Lietuva 21.3 35%

Rimi Baltic grupa, kopā 101.9 23%

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes CMAS kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 26.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt valdes un padomes ziņojumus.

2. Apstiprināt 2006.gada pārskatu.

3. Veikta 2006.gada peļņas sadale. Pieņemtie lēmumi:

3.1. Izmaksāt dividendēs no uzņēmuma 2006.gada peļņas 0.10 Ls uz akciju. Kopējā

izmaksājamā summa 43800.00 Ls (četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti lati).

Atlikusī peļņa novirzīta uzņēmuma attīstības vajadzībām.

3.2. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2007.gada 28.maijs, bet izmaksas

datumu 2007.gada 30.maijs.

3.3. Padomes un valdes locekļiem par labiem darba rezultātiem 2006.gadā piešķirt

prēmiju fondu 6000.00 Ls apmērā, tālāku naudas sadali atstājot uzņēmuma

padomes kompetencē.

4. Valdes un padomes locekļi atbrīvoti no atbildības par darbību 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz maija beigām sasniedza 521.9 miljonus EUR. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 16%, Db.lv informēja SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz maija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 155,5 9%

Rimi Latvia 255,2 21%

Rimi Lietuva 111,2 15%

Rimi Balticgrupa, kopā 521,9 16%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada maijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 34,7 14%

Rimi Latvia 55,0 22%

Rimi Lietuva 23,6 11%

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi Baltic pārdošanas apjoms pieaudzis par 15%

, 08.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 636.7 miljonus eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%, Db.lv informē Zane Eniņa, SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 190.6 9%

Rimi Latvia 312.2 20%

Rimi Lietuva 133.8 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 636.7 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 35.1 9%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko aizvadītie XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV deju svētki izmaksājuši aptuveni 4 miljonus latu, taču precīzu naudas izlietojuma pārskatu Kultūras ministrija sola pēc mēneša, raksta Diena.

Lai arī iepriekš izskanējuši pretrunīgi viedokļi par izmaksātajiem honorāriem, kur aizgājuši vairāki desmiti tūkstoši latu, Dziesmu svētku biroja pārstāve un Rīgas domes kultūras departamenta direktore Diāna Čivle uzsver, ka "budžets tērēts apdomāti, saprātīgi un taupīgi". Tas attiecoties gan uz tehnikas izmaksām, gan mākslinieku honorāriem.

Paši Dziesmu svētku biroja vadošie cilvēki, kas ir Romāns Vanags, Zanda Ķergalve, Diāna Čivle un Brigita Rozenbrika, arī saņēmuši pamatīgus atalgojumus. Minēto cilvēku atalgojums sniedzies pāri 30 000 latu.

Dziesmu svētku algas un honorāri*

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas lielākie zemes saimnieki Uļmans, Fokerots un Kokalis

Dienas Bizness, 10.11.2011

No kreisās: Mihails Uļmans (Foto: Dienas Mediji arhīvs), Modris Fokerots (Foto: Dienas Mediji arhīvs), Valentīns Kokalis (Foto: LETA)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbību uzsākusi Parex Asset Managament pārstāvniecība Kazahstānā

, 24.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alma-Atā (Kazahstāna) darbību uzsākusi Parex Asset Managament (PAM) pārstāvniecība, kas oficiāli reģistrēta šī gada vasaras sākumā. Tās galvenie darbības virzieni būs tirgus izpēte un klientu piesaiste, informējot par PAM sniegtajiem pakalpojumiem un investīciju iespējām Latvijā, Baltijā un citās valstīs, kurās darbojas Parex grupas uzņēmumi.

Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: „Parex Asset Management

pārstāvniecības atvēršana Kazahstānā ir loģisks turpinājums mūsu kompānijas

paplašināšanās stratēģijai NVS valstu tirgos. Tā, piemēram, šogad saviem

investoriem sākām piedāvāt jaunu fondu, kurā var investēt Centrālās un

Vidusāzijas kompāniju akcijas. Kazahstānas tirgus ļoti strauji attīstās, un mēs to uzskatām par perspektīvu un interesentu gan no klientu piesaistes viedokļa,

gan ņemot vērā vietējo aktīvu cenas pieaugumu. Tāpēc jaunās pārstāvniecības

attīstībā plānojam ieguldīt lielas investīcijas, lai iekarotu pienācīgu tirgus

daļu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir kļūt par stabiliem un uzticamiem dalībniekiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mežotnes pilij vēlas piesaistīt pieczvaigžņu viesnīcas operatoru, Igates pili - iznomāt vai pārdot

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies kompāniju zīmolu konkurss Baltic Brand Formula 2007, kurā kā spēcīgāko nacionālo zīmolu atzina saldumu firmu Laima, savukārt interneta portāls draugiem.lv, kurš pastāv tikai trīs gadus, ieguva otro vietu.

Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā kārtā rezultātus noteica patērētāji, kuri konkursa ietvaros tika aptaujāti un noskaidrots viņu viedoklis par zīmoliem atsevišķās nozarēs. Otrās kārtas un reizē arī gala rezultātus noteica sešu locekļu ekspertu komisija.

Kā labākie savās nozarēs tika atzīti dzērienu kompānija Aldaris, apģērbu firma Lauma, automašīnu ražotājs Audi, Hansabanka, būvmateriālu veikals Depo, celtniecības kompānija Kalnozols, degvielas uzpildes stacija Statoil, telekomunikāciju kompānija Lattelecom, mobilo telefonu ražotājs Nokia, televīzijas kanāls LNT, tirdzniecības centrs Alfa, kā arī sadzīves elektronikas kompānija Samsung.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju komercbanka Baltikums starpperioda finanšu informācija

, 08.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Akciju komercbanka Baltikums neauditētie finanšu rādītāji uz 2007.gada

31.jūliju:

Aktīvi 86 901 860 LVL

Kredīti 21 318 601 LVL

t.sk. kredīti mājsaimniecībām mājokļa iegādei 389 745 LVL

t.sk. hipotekārie kredīti 879 916 LVL

Noguldījumi 56 822 627 LVL

o t.sk. no mājsaimniecībām 1 958 608 LVL

Kapitāls un rezerves 943 664 LVL

Pārskata gada peļņa 1 316 950 LVL

Aktīvi pārvaldīšanā 1 289 267 LVL

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VEF Radiotehnika RRR kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 02.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šo paziņojam, ka š.g. 30.aprīlī notika AS VEF RADIOTEHNIKA RRR akcionāru kārtējā pilnsapulce.

Pilnsapulces darba kārtība:

1.Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.Padomes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

3.Zvērināta revidenta ziņojums.

4.2006.gada pārskata apstiprināšana.

5.2006.gada peļņas sadale.

6.AS VEF RADIOTEHNIKA RRR 2007.gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana.

7.Zvērināta revidenta apstiprināšana.

8.Izmaiņas AS VEF Radiotehnika RRR Padomes sastāvā.

9. AS VEF Radiotehnika RRR organizatoriski-saimnieciskās struktūras pilnveidošana.

Pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt Akciju Sabiedrības Valdes ziņojumu, apstiprināt Akciju Sabiedrības Padomes ziņojumu.

2. Apstiprināt Akciju Sabiedrības revidenta ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba stresu izliek hokejā un izdzied korī

, 08.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Latvijas tilti kārtējās akcionāru sapulces lēmumprojekti

, 25.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka atver filiāli Zviedrijas pilsētā Malmē

, 24.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā, un jau ceturto pēc kopskaita vecās Rietumeiropas valstīs. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā. Atgādinām, ka Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā.”

Līdz šī gada augusta sākumam Zviedrijā Parex banka noguldījumos bija piesaistījusi 30 miljonu eiro, kas ir 4.5 reizes vairāk nekā gada sākumā. Patlaban banka Stokholmas filiālē apkalpo 2 200 klientus. Plānots, ka līdz gada beigām, ņemot vērā Malmes filiāles darbības uzsākšanu, Parex banka dubultos piesaistīto noguldījumu apjomu un arī klientu skaitu. Parex bankas jaunajā Malmes filiālē sākotnēji strādās 3 darbinieki. Kā nākamo Parex banka plāno atvērt filiāli Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā pēc Stokholmas - Gēteborgā, kā arī, iespējams, vēl kādu norēķinu grupu pašā Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomam +18%

, 10.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz februāra beigām sasniedza 194.7 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 18%, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz februāra beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro, Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 57.6, 8%

Rimi Latvia 94.8, 23%

Rimi Lietuva 42.3, 23%

Rimi Baltic grupa, kopā 194.7, 18%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada februārī katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro, Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 28.7, 9%

Rimi Latvia 47.6, 26%

Rimi Lietuva 21.2, 24%

Rimi Baltic grupa, kopā 97.5, 20%

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parex bankas peļņa pusgadā - 16,5 miljoni latu

, 26.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka šogad pirmajā pusgadā strādājusi ar 16,5 miljonu latu peļņu, kas ir par 81,6% lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Bankas aktīvu apjoms 2007.gada 30.jūnijā bija 2,7 miljardi latu, kas ir par

14,6% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Parex banka kredītportfelis jūnija

beigās bija 1,6 miljardi latu, savukārt noguldījumos Banka bija piesaistījusi

1,6 miljardus latu.

Parex bankas kapitāls un rezerves šogad jūnija beigās bija 205,8 miljoni latu.

Parex bankas lielākie akcionāri ir bankas vadītāji Valērijs Kargins un Viktors

Krasovickis.

Papildu informācija:

Viktors Zaķis,

Korporatīvo komunikāciju speciālists

Tālrunis 7010141 vai 29476754

e-pasts: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru