Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess š.g. 19.decembrī Rīgā prezentēja savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlasi Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 (Jaunības dienu maksimālisma izlase 1963-1978). Daļa naudas no albumu pārdošanas tiek ziedota labdarības fondam My Dream Day (Mana sapņu diena), kas palīdz īstenot smagi slimu bērnu sapņus, teikts paziņojumā medijiem.

Albuma prezentācijas pasākums norisinājās 19.decembrī pilsētas bārā Vest (Stabu iela 1, Rīga). Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 varēja iegādāties uz vietas pasākumā, kā arī iegūt prezidenta autogrāfu. Albumā iekļauto, kā arī citus nozīmīgus skaņdarbus Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atskaņoja kopā ar savu padomnieku drošības jautājumos Adresu Vosmanu, kurš pazīstams arī kā DJ Drummie un tieši viņam ir liels nopelns šīs kompilācijas tapšanā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess dziesmu izlasē iekļāvis dziesmas no tādiem mūzikas žanriem kā new wave punk, grunge down, kā arī mūsdienu izpildītājus Wolf Alice, Palma Violets un Vaiko Eplik. «Tās bija dziesmas, kuras es klausījos uz maza 12 tranzistoru radio aparāta laikā, kad augu. Tās deva nepieciešamo atvieglojumu, ko The Who dēvēja par Teenage Wasteland. Šobrīd 62 gadu vecumā tā apgalvot varētu šķist nedaudz smieklīgi, bet jaunībā manu ikdienu glāba rokenrols,» atzīst Ilvess.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Pievienošanās eirozonai sniedz labumu ekonomikai un vispārējai attīstībai, šodien tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacījis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Ilvess ar Bērziņu šodien tikušies Igaunijas prezidenta ārpilsētas rezidencē Vīlandes apkaimē, un abu valstu vadītāji pārrunājuši Eiropas un eirozonas aktualitātes, informē Prezidenta preses dienests

Igaunijas prezidents Bērziņam paudis sapratni par daudzu Latvijas iedzīvotāju bažām, kas saistītas ar atteikšanos no nacionālās valūtas. Taču, pieminot Igaunijas pieredzi, viņš uzsvēris, ka pievienošanās eirozonai sniedz labumu valsts ekonomikai un vispārējai attīstībai. «Latvijas gadījumā eiro būs zīme jūsu spēkam un veiksmei. Tas pārliecinoši parādīs, kuras izvēles ir būtiskas Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij,» sacījis Ilvess.

Jācer, ka eiro ieviešana Latvijā stimulēs abu valstu pierobežas pilsētu savstarpējo sadarbību un attīstību, šodien pēc Rūjienas saldējuma iegādāšanās sacīja Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess.

Viņš pauda cerību, ka eiro ieviešana veicinās pierobežas iedzīvotāju iespēju iepirkties arī tuvējās pilsētās kaimiņvalstīs, tādējādi stiprinot šo pilsētu attīstību.

Kā ziņots, Ilvess šodien apciemoja Rūjienu, lai sveiktu Latviju ar pievienošanos eirozonai un iegādātos savu iecienīto saldējumu.

Pirms veikala apmeklēšanas abu valstu prezidenti tikās un apmainījās ar eiro monētām. Valsts prezidents Andris Bērziņš Ilvesam uzdāvināja īpašu Latvijas eiro starta komplektu, savukārt Ilvess Bērziņam pasniedza pirmās eiro piemiņas monētas no cēlmetāla. Monētu ar nosaukumu «Igaunijas pievienošanās» veidojis igauņu mākslinieks Prīts Cērns, bet otru - «Igaunijas nākotne» - veidojis mākslinieks Simsons von Sīkals.

Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un ekonomista Pola Krugmana ķilda mikroblogošanas vietnē Twitter par finanšu jautājumiem tiks iemūžināta nelielā operā, vēsta žurnāls The Wall Street Journal.

Nobela prēmijas laureāts P. Krugmans 2012. gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt T. H. Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» Twitter rakstīja T. H. Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Svētdien Tallinā uz operas skatuves debitēja kantāte, ko iedvesmoja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tvitera ķilda ar amerikāņu ekonomistu Polu Krugmanu, ziņo nacionālā raidorganizācija ERR.

15 minūtes garais priekšnesums nodēvēts par Nostra Culpa, un abu strīdnieku partijas izpilda mecosoprāns Irisa Oja. Libretu sarakstījis komentētājs Skots Dīls, bet mūzikas autors ir latviešu komponists Eižens Birmanis.

Kā jau ziņots, Nobela prēmijas laureāts Krugmans 2012.gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» tviterī rakstīja Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Igaunijā izstrādātais un ražotais bezpilota modulārais kāpurķēžu hibrīddzinēja robots (THeMIS - Tracked Hybrid Modular Infantry System) sekmīgi izturējis pirmos pārbaudījumus Igaunijā notikušo Kevadtorm (Pavasara vētras) militāro mācību laikām informē AS Milrem pārstāvji.

Igaunijas Bruņoto Spēku Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri trīs dienas izmēģināja Milrem robotu, galvenokārt pārbaudot tā spējas transportēt vienības materiāltehniskos līdzekļus.

«Labi, ka obligātā dienesta karavīriem tiek sniegta šāda iespēja izmēģināt nākotnes tehnoloģijas,» atzīmē nodrošinājuma bataljona kaprālis Sterns Ilvess (Stern Ilves), kam bija iespēja izmēģināt kāpurķēžu robota vadīšanu. Ilvess tic, ka nākotnē šādi kāpurķēžu roboti varēs ievērojami atvieglot karavīra dzīvi. «Visu, ko līdz šim no vienas vietas uz otru nācās transportēt ar vienības transporta līdzekļiem – materiālus, ūdeni, malku, degvielu vai munīciju –, tagad pavisam vienkārši būs iespējams pārvadāt ar šādām kāpurķēžu ierīcēm,» piebilda Ilvess.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Ļoti iespējams, ka Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūra (EAS) sāks piešķirtā finansējuma atgūšanas procedūru pret Igaunijas bijušajam prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam piederošo uzņēmumu Ermamaa, kas apsaimnieko Ilvesa lauku īpašumu, trešdien paziņoja EAS padomes priekšsēdētājs Erki Melders.

Trešdien preses konferencē Melders atzina, ka EAS valdes pieņemtie lēmumi kopumā ir likumīgi, lai gan pieņemti steigā. «Tā ir vienīgā kritika pašreizējai EAS valdei, mums vajadzēja izmantot vairāk laika lēmumu pieņemšanai,» viņš paziņoja.

Tomēr Melders piebilda, ka iespējams arī tad, ja lēmumam atvēlētu vairāk laika, tas nebūtu citādāks. Alternatīva valdei būtu sākt jaunu finansējuma atprasīšanas procedūru, sacīja EAS padomes priekšsēdētājs.

«Un acīmredzams, ka tas tagad arī tiks darīts, bet pirms tam ir jāsniedz juridiskais novērtējums,» teica Melders.

Divos auditos, kas veikti pēc Finanšu ministrijas un EAS pasūtījuma un kas publicēti trešdien, secināts, ka no Ermamaa vajadzētu atgūt 90% no finansējuma, kas piešķirts lauku tūrisma attīstībai Igaunijas dienvidos esošajā Ilvesa lauku īpašumā Ermā. Iepriekš EAS pieprasīja Ermamaa atmaksāt 10% no piešķirtā finansiālā atbalsta.

Līderis Austrumeiropas ūdens filtru tirgū Aquaphor Narvā atklāj līdz šim lielākā un modernākā sadzīves ūdens filtru rūpnīca Eiropā, informē kompānijā.

Uzņēmums Aquaphor jaunajā rūpnīcā ražos modernākās ūdens attīrīšanas sistēmas, kuras pakāpeniski nomaina tradicionālos filtrus-krūzes, kā arī atbilst augošajām patērētāju prasībām pret ūdens kvalitāti un servisa līmeni ūdens patēriņam mājās. Tāpat jaunā rūpnīca ļaus uzņēmumam nostiprināt līderpozīciju ES tirgū, augošā pieprasījuma apstākļos, piedāvājot sadzīves ūdens attīrīšanas sistēmas par konkurētspējīgu cenu.

«Cilvēku izpratne un prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti nepārtraukti pieaug, bet mēs vēlamies iet līdzi laikam. Aquaphor ražotnes atvēršana Narvā ir nozīmīgs solis uzņēmumam, kas ļaus mums piedāvāt modernus un kompaktus risinājumus ūdens attīrīšanas jomā,» sacīja Aquaphor Group vadītājs Džozefs Šmits.

Igaunija sasniegusi tādu labklājības līmeni, ka tauta prasa zināmas izmaiņas arī valsts pārvaldē, uzrunā kaimiņvalsts parlamentam šodien sacījis prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ziņo raidsabiedrība ERR. Viņa paša pērnruden sāktā pilsoniskā iniciatīva Tautas Asambleja (TA) apkopojusi Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem sabiedriskās dzīves jautājumiem un nāk klajā ar 16 likumprojektiem.

Prezidents T. Ilvess atsaucās uz savas tautietes, Eiropas Komisijas augsti stāvošas darbinieces Maives Rutes sacīto, ka, sasniedzot zināmu labklājības līmeni, veiksmīgās valstīs sākas krīzes situācija. Prezidenta vērtējumā pērnā rudens politiskā «rūgšana» Igaunijā ir tam par zīmi. «Mainās tas, ko cilvēki sagaida,» raidsabiedrība citē T. Ilvesa sacīto. «Ļaužu pamatvajadzības ir apmierinātas, tāpēc cilvēki vairs nevar būt mierā ar esošo situāciju. Dažās valstīs, kā Dienvidkoreja vai Taivāna, tas noveda pie revolūcijas. Čīlē un Spānijā tas noveda pie vērtību maiņas. Šo robežu – 15 tūkstošus ASV dolāru IKP uz iedzīvotāju – Igaunija sasniedza 2012. gadā.»

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Ukrainas situācija apliecina, ka Baltijas valstīm ir vairāk jārūpējas par aizsardzības jomu - šādu pārliecību ceturtdien izteicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ceturtdien sveikdams Baltijas aizsardzības koledžu dibināšanas 15.gadadienā.

«Notikumi Ukrainā liecina, ka šī cīņa turpinās arī Eiropā. Tas nozīmē skaidru vēstījumu Igaunijai un Baltijas jūras reģionam - valsts aizsardzības jomā mums ir jādara vairāk. No mūsu drošības viedokļa joprojām ir ļoti svarīgi pietiekami lieli izdevumi aizsardzības vajadzībām - tas sakāms gan par Igauniju, gan Latviju un Lietuvu,» viņš norādījis.

Ilvess īpaši uzsvēris, ka uz NATO var paļauties tiktāl, ciktāl var paļauties uz alianses dalībvalstīm un to atbildības sajūtu.

«NATO uzticamība mūsu reģionā ir atkarīga tiklab no pārējo dalībvalstu gatavības mūs aizstāvēt, kā no pašu Baltijas valstu centieniem ieguldīt līdzekļus savā aizsardzībā,«» piebildis Igaunijas prezidents.

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska konts sociālajā tīklā Twitter atzīts par labāko starp Austrumeiropas premjeru kontiem. Prezidentu vidū Latvijas prezidenta konts atzīts par trešo labāko, bet pirmo vietu ieguvis Igaunijas Tomass Hendrikss Ilvess.

Interneta vietnē presidentialactivism.com, kuru izveidojis Lielbritānijas politisko zinātņu doktorants Filips Kokers, apkopoti Austrumeiropas valstu premjeru un prezidentu aktivitātes sociālajā tīklā Twitter. Rangs veidots ņemot vērā konta aktivitāti, ziņojumu aktualitāti, valodu, kādā pasniegti ziņojumi, to, vai tas ir personīgais Twitter konts, kā arī citas detaļas.

Premjera V. Dombrovska Twitter konts saņēmis augstāko novērtējumu, jo tas esot viņa personīgais konts, kuru viņš pats aktīvi izmanto. Latvijas premjers arī atbild uz jautājumiem un citu lietotāju ziņojumiem. Premjeram ir arī salīdzinoši liels skaits sekotāju, ņemot vērā, ka V. Dombrovska ieraksti lielākoties nav angļu valodā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kļūs par Pasaules Bankas prezidenta Džima Jonga Kima padomnieku, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu piekritis pievienoties Pasaules Bankas prezidenta padomnieku komandai,» Ilvess sacīja Pasaules Bankas izdevuma Digital Dividends prezentācijā.

Digital Dividends ir plašs Pasaules Bankas projekts, kurā tiek pētīts, kā samazināt nabadzību, nodrošinot nacionālo identitāti nabadzīgiem cilvēkiem un tādējādi palielinot viņiem digitālo pakalpojumu pieejamību. Projektam tiks veidota padomnieku grupa un Ilvesam lūgts tai pievienoties, informēja Igaunijas prezidenta preses pārstāvji.

Igaunijas uzņēmējdarbības ministre Līza Ovīra uzdevusi Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) padomei veikt auditu saistībā ar bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa uzņēmumam Ermamaa sniegto finanšu palīdzību tūrisma biznesa attīstībai, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu uzdevusi EAS uzraudzības padomei veikt neatkarīgu auditu, lai izpētītu un izvērtētu EAS valdes 2007.-2016.gadā pieņemtos lēmumus saistībā ar (..) [uzņēmumam] Ermamaa sniegto atbalstu tūrisma biznesa attīstībai,» paziņojusi Ovīra.

«Pirmkārt es gaidu atbildes uz jautājumiem, vai valdei bija tiesības 2012.gadā pieņemt lēmumu par atmaksājamās summas apmēru nākamajos gados un vai lēmums atbilda tajā laikā spēkā esošajiem tiesiskajiem aktiem. Ceru, ka audits tiks veikts pēc iespējas drīz,» norādījusi ministre.

Jau ziņots, ka Ilvess 12.oktobrī atmaksāja Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūrai (EAS) pieprasīto summu - 19 039 eiro - jeb 10% no piešķirtā atbalsta tūrisma biznesa attīstībai, jo viņam piederošais uzņēmums Ermamaa vairs nesniegs tūrisma pakalpojumus Ilvesa lauku īpašumā Ermā.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Ceturtdien agri no rīta aizdedzināts Igaunijas vienīgais bēgļu uzņemšanas centrs, kas atrodas Vao ciemā, Rietumviru apriņķī, vēsta nacionālā raidorganizācija ERR. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Policija sākusi nozieguma izmeklēšanu.

Glābšanas centrs plkst.4.31 saņēmis informāciju, ka deg bēgļu centra siena aptuveni desmit kvadrātmetru platībā. Glābēji apdzēsuši liesmas desmit minūšu laikā, bet, lai pārliecinātos, ka nav citu uguns avotu, viņiem vajadzēja uzlauzt sienu. Dzēšanas darbi beigušies plkst.5.44.

Dūmi iekštelpās nebija iekļuvuši.

Kaut arī neviens nav cietis, notikušais uzskatāms par ļoti nopietnu incidentu, sacīja Rakveres policijas priekšnieks Indreks Links.

«Ugunsgrēka laikā namā atradās vairāk nekā 50 cilvēku, no viņiem 13 - bērni. Notikušā sekas varēja būt ļoti nopietnas," norādīja Links.

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Pēc Tibetas garīgā līdera Dalailamas vizītes Igaunijā 2011.gadā un viņa uzņemšanas augstākajā līmenī Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumiem Ķīnas tirgus ir slēgts, vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

2011.gadā Dalailama neformālā vizītē ieradās Igaunijā, tomēr pēc viņa tikšanās ar vairākām augstām Igaunijas amatpersonām, tostarp valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Igaunijas un Ķīnas tirdzniecības attiecības vēl joprojām ir iesaldētās. Tas attiecas arī uz piena produktiem, kuriem Krievijas sankciju dēļ Igaunijas uzņēmumi aktīvi meklē jaunas tirgus iespējas.

Ķīnas tirgū aktīvi darbojas somi, tomēr Igaunijai tur vietas nav. «Igaunijai un Somijai ir atšķirīgas piena produktu eksporta stratēģijas. Viņi koncentrējas uz Ķīnu, bet mēs nē, jo tās tirgus mums pašlaik ir slēgts. Mums nav jēgas slēgt līgumus uzņēmumu līmenī, jo mūsu produkti tur ir aizliegti. Pēc Dalailamas uzņemšanas Igaunijā mūsu situācija Ķīnas tirgos nav attīstījusies mums par labu,» norādīja ārvalstu tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Anne Sullinga.

Igaunijai atgūstot neatkarību 1991. gadā, situācija tās telekomunikāciju sistēmās bija visai bēdīga ar apgrūtinātiem sakariem ar ārpasauli. Divas desmitgades vēlāk Igaunija ir kļuvusi par vienu no pasaules tehnoloģiju līderiem, raksta medijs The Economist, kas pievērsies kaimiņvalsts pieredzes izpētei.

Igaunijas programmētāji piedalījušies Kazaa izstrādē, kā arī radījuši Skype. Pirms dažiem gadiem – 2007. gadā – valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas vēlēšanās ļauj piedalies ar interneta starpniecību. Igaunijai pieder pasaules rekords iesācējuzņēmumu skaita ziņā uz vienu cilvēku utt.

Ceļš uz šiem sasniegumiem iesākās 1992. gadā, kad Marta Lāra valdība veica ekonomiskās reformas – privatizāciju, atvēra savu tirgu, ieviesa kronu un atviegloja jaunu uzņēmumu radīšanu. Igaunija daudzās jomās sāka no «baltas lapas», tādējādi izvairoties no novecojošu tehnoloģiju mantojuma, skaidro The Economist. «Mēs vienkārši pārlēcām pāri daudzām lietām. Visiem bija vienlīdzīgi konkurences apstākļi,» atminas Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.

Lielbritānijas laikraksta The Guardian interneta versijā skatāma karikatūra, kurā tiek smīnēts par Latvijas vēlmi pievienoties eirozonai. Karikatūra parādījusies neilgi pēc tam, kad intervijā laikrakstam ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja vēlmi iestāties vienotās valūtas blokā un norādīja, ka Latvija patlaban ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika. Karikatūrai nopēlumu jau izteicis Igaunijas prezidents.

Nosodījumu karikatūrai jau paudis Igaunijas prezidents Tomass Ilvess (Toomas Ilves), kurš savā Twitter vietnē norādījis, ka The Guardian karikatūra ir «nepatīkama» un ironizējis, ka «jūs, cilvēki, jau allaž esat daudz labāki un gudrāki par mums austrumeiropiešiem».

Karikatūra The Guardian parādījusies pāris stundas pēc tam, kad medijā tika publicēta Latvijas ministru prezidenta Valda Dombrovska laikrakstam sniegtā intervija, kurā viņš pauda, ka Latvija cer pievienoties eirozonai 2014. gadā. «Mēs nedomājam, ka tas ir grimstošs kuģis un vēl aizvien saskatām, ka eirozona sniedz vairāk pozitīvu nekā negatīvu aspektu,» tā laikrakstam sacīja V. Dombrovskis. The Guardian atgādina, ka, lai arī Latvija ir ārpus vienotās valūtas bloka, tā bija pirmā valsts, kas lūdza ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību 7,5 miljardu eiro apmērā. Laikraksts norādījis arī, ka Latvijas ministru prezidents ir visai «nekaunīgs» un apgalvojot - «šķiet, ka mūsu stratēģija strādā un tagad esam straujāk augošā ekonomika ES».

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

Kamēr valsts vadītāji velta enerģiju dažādiem augstiem jautājumiem, piemēram, plaši diskutējot par sejas aizsegu aizliegšanu, tiek kārtējo reizi aizmirsts par tādām piezemētām lietām kā politiskā higiēna un elementāri kārtības noteikumi pašā valsts aparātā. Tā problēmas izgaismojusi Rīgā un Tallinā darbojošos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimniece Linda Liepiņa. Uzņēmējas izteiktās frāzes Latvijas Televīzijā ir kā virpuļviesulis, kas uzsūcis daudzu uzņēmēju varbūt skaļi nepateikto. Uzņēmēja vispirms asi pātago nodokļu administrācijas darba stilu un ar tādu pašu jaudu triec smagu un labi nogatavojušos tomātu ierēdniecības vaibstos. Pēc Liepiņas domām, Latvijā ierēdņi un iestādes nevis veicina ekonomisko attīstību, bet biznesu ar savu darbu kavē. Atbildīgie par to gan nesēž šauros ierēdņu kabinetos, bet pa vītņu kāpnēm uzkāpj līdz augstākajām politiskajām virsotnēm. Nieks, ka valdības mainās, nieks, ka Saeimai jauns sasaukums. Būsim godīgi, varas kliķes zupa parasti ir tā pati vecā, jaunas garšvielas tajā ir retums, kas ātri vien izšķīst kopējā buķetē, kur sāji jūtams vien kādu noteiktu interešu salkanums. Visi tie daudzie valsts mašinērijas darbinieki, kas nav pelnījuši nevienu no šiem vārdiem, nereti dzīvo mokās, aiziet no valsts pārvaldes vai arī pārvēršas radījumos, kas nevis domā, bet ar klapēm uz acīm dara pakaļ normatīvajiem aktiem, sliktiem priekšniekiem, korumpētiem ielikteņiem, no zemes atrāvušamies politiķiem.