Zelta cena sarūk līdz jaunam četru ar pusi gadu zemākajam līmenim; pārsteigumu var sagādāt Šveice.
Pašlaik investoru pastiprinātā nežēlastībā nonācis zelts, kura cena šīs nedēļas vidū samazinājusies jau līdz 1139 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir jauns zemākais līmenis četru ar pusi gadu laikā. Zelta vērtību gremdē runas par ASV dolāra procentlikmju kāpumu un tas, ka joprojām visai pievilcīgi ieguldījumu ziņā izskatās vairāki riska aktīvi, sevišķi akcijas. Tāpat gan zelta, gan daudzu citu izejvielu vērtībai sarukt liek ASV dolāra vērtības palielināšanās, kas, ļoti iespējams, būs ilgstošāka parādība. Turklāt daudzu izejvielu vērtību samazināšanās nozīmē, ka vēl kādu laiku industriāli attīstītajās valstīs nevarēsim runāt par inflācijas atgriešanos. Zelts tradicionāli ir aktīvs, pēc kura lielāks investīciju pieprasījums ir paaugstinātas inflācijas apstākļos.
Dzeltenā dārgmetāla vērtība kopš saviem martā sasniegtajiem augstumiem ir samazinājusies jau par 18%, bet kopš gada sākuma – par 5%. Kopš 2013. gada sākuma zelta cena ir samazinājusies jau par trešdaļu. Valdot šādam fonam, arvien ticamākas sāk izskatīties tās tirgus dalībnieku prognozes, kas paredz, ka zelta cena vidējā termiņā varētu sarukt pat zem apaļās 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.
Zelta tirgū tendences gan kājām gaisā var apvērst šomēnes gaidāmais referendums Šveicē. Tur iedzīvotāji novembra beigās balsos par to, ka centrālajai bankai 20% no kopējiem tās aktīviem būs obligāti jābūt zeltam (šobrīd Šveicē tie ir 8%). Tas var nozīmēt, ka Šveices centrālajai bankai kādā brīdī samērā strauji būs jāsāk iegādāties vairāki simti tonnu zelta.
Visu rakstu Investori šobrīd nemīl dārgmetālus lasiet ceturtdienas, 6. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (11. lpp.)!