Start-up

Izstādē MINOX 2018 pieteiktās izgudrotāju idejas krasi atšķiras

Laura Mazbērziņa, 22.08.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lai iedrošinātu izgudrojumu un inovāciju attīstību, ieinteresētu tehniskajā jaunradē, Latvijas Izgudrotāju biedrība, CONNECT Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar partneriem reģionos organizē izstāžu-festivālu ciklu MINOX 2018.

Starptautiskajai izstādei MINOX 2018 Rīgā savu dalību jau pieteikusi virkne ārvalstu pārstāvju no Bahreinas, Ēģiptes, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Meksikas, Šrilankas, Taivānas, Vācijas ar izgudrojumiem dažādās nozarēs, t.sk., lauksaimniecībā un enerģētikā.

Jauno izgudrotāju idejas ir ļoti daudz un dažādas.

Viens no izgudrojumiem ir jaunas luminiscentas krāsvielas bioloģiskiem objektiem. Šobrīd Daugavpils Universitātē notiek pētījumi, kuru galvenais mērķis ir izveidot jaunas luminiscentas krāsvielas un pārbaudīt to vizualizācijas spējas dažādiem bioloģiskiem objektiem. Par pētījuma objekta piemēru tika izvēlētas trīs dažādas parazītisko trematožu sugas Diplostomum spathaceum izdalīti no zivīm, Diplodiscus subclavatus un Prosotocus confuses izdalīti no vardēm un nematode Trichinella britovi un T. spiralis no savvaļas plesējiem. Rezultātā tika iegūtas kvalitatīvas parazītu bildes ar skaidri redzamu iekšējo un ārējo uzbūvi, kas apliecina jauno krāsvielu pielietošanas aktualitāti. Svarīgi atzīmēt, ka trihinellas izraisa cilvēkam bīstamo slimību trihinelozi un epizootiskās dabas un ekonomiskā sloga dēļ, kas saistīts ar invāzijas nokļūšanu cilvēka pārtikas ķēdē tā ir nopietna pārtikas izcelsmes zoonoze. Fluorescentās krāsvielas ļauj vizualizēt hromosomu struktūru, tādējādi šo metodi var izmantot patogēno sugu noteikšanai, ko var pielietot dažādu dzīvnieku patogēnu diagnostikai veterinārmedicīnā.

Veikti pētījumi par linu, sarkanā āboliņa un lucernas augu kallusu embriju diagnostiku, izmantojot jaunu sintezēto krāsvielu un lāzer skenējošo konfokālo mikroskopiju. Šie augi tika izvēlēti to īpašību, svarīguma un pielietojuma dēļ gan Latvijā, gan arī Eiropā. Jaunais sintezētais benzatnrona atvasinājums parādīja spilgtu fluorescenci. Somatiskie embriji tika atpazīti pēc embriju strukturālā marķiera – kalozes (augu polisaharīds), kas atrodas apkārt embriogēnām augu šūnām. Eksperimenti parādīja, ka sintezētai fluorescējošai krāsvielai piemīt augsta vizualizēšanas efektivitāte, kas var būt noderīga ātrai un samērā lētai kallusa embriju diagnostikai, kas ir problemātiska in vitro kultūru specifikas dēļ. Šajā posmā var secināt, ka šo metodi varētu sekmīgi ieteikt izmantot agrobiotehnoloģijas nozarē jauno augu genotipu komercializācijā.

Kamēr citi jaunie izgudrotāji piedāvā rūpnieciski izgatavojamus bruģa segums, kā materiālu izmantojot kompozītu no strukturētas gumijas, kas iegūtas no otrreizējai pārstrādei nodotiem gumijas produktiem, piemēram, nolietotām riepām un speciālām saistvielām.

Piedāvātais ceļu un laukumu virsmu segums tiek veidots no rūpnieciski izgatavojamiem divu dažādu profilu cietiem savstarpēji saāķējamiem elementiem, kur apakšējā slāņa elementa profils veidots daudzstūra formā un satur centrālo fiksējošo tapu, papildu fiksējošās tapas un saāķēšanas atveri, bet augšējā slāņa elementa profils veidots garas sloksnes veidā ar gludu augšējo daļu un elastīgām ribām apakšējā daļā, kas satur āķveida slēdžus un ligzdas tapu fiksācijai, un amortizējošas spraugas. Augšējā slāņa slokšņu augšējās daļas stūri ir nošķelti vai noapaļoti gareniskā virzienā. Seguma veidošanas procesā vispirms tiek uzklātas apakšējā slāņa elementu rindas, kur to elementi ir iepriekš savienoti savā starpā, pie tam ar pielaidi, kas atļauj tiem kustēties horizontālā plaknē ar nelielu amplitūdu. Pēc tam augšējā slāņa sloksnes tiek uzspiestas apakšējā slāņa elementu divām blakus esošām rindām, pie tam tā, ka starp blakus esošām sloksnēm gareniskā virzienā paliek nelielas spraugas ūdens notecēšanai.

Piedāvātā tehnoloģija risina vairākas problēmas, kas ceļa segumu gadījumā ir sekojošas: samazināsies putošo ceļu skaits, mazināsies lauku grants ceļu izdangāšana un ceļu uzturēšanas izmaksas, samazināsies apledojums, neveidosies «melnais ledus», tiks veicināta izlietoto auto riepu pārstrāde, palielināsies satiksmes drošība.

Šī tehnoloģija ir izstrādnes stadijā, jo ir pieteikts patents, izveidots samazināts laboratorijas prototips no viegli formējamas plastmasas masas, ar rokām tiek veidoti elementi no komerciāli pieejamām gumijas flīzēm.

Šajā gadā pirmo reizi notiek reģionālās izstādes visos Latvijas reģionos. Jau aizvadītas Kurzemes, Latgales un Vidzemes izstādes attiecīgi Liepājā, Daugavpilī un Cēsīs. Zemgales reģionālā izstāde notiks 8. septembrī Jelgavā Metāla svētku ietvaros. Savukārt noslēdzošā starptautiskā izstāde, kurā piedalīsies arī reģionālo izstāžu dalībnieki, norisināsies 12. un 13. oktobrī Rīgā.