Ekonomika

Kariņš Pavļuta demisiju vēl neprasa, taču atzīst kritisku saspīlējumu starp veselības nozari un ministru

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Valdības vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību, jau tuvākajā laikā pārrunās ar veselības ministru un koalīcijas partneriem situāciju un risinājuma variantus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.

LĀB pauž visas mediķu sabiedrības sašutumu par veselības ministra Pavļuta un VM neprofesionālo pieeju Covid-19 radītās krīzes risināšanā. Tāpēc biedrība atkārtoti uzsver, ka tālāk nav pieļaujama situācija, ka visa atbildība par valdības un VM kļūdainajiem vai savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem tiek novelta uz veselības aprūpē strādājošajiem, "kuru viedoklis ir klaji ignorēts divus gadus".

Arī par VM ieceri jau novembrī izsludināt mediķu mobilizāciju veselības nozare uzzināja šodien no masu medijiem, norādīts mediķu organizācijas paziņojumā.

Šodien, pretēji iepriekš iecerētajam, Pavļuts paziņoja, ka šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) pievienojas citām ar veselības nozari saistītām organizācijām, pieprasot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, informē asociāciju vadītājas.

Vienlaikus nozares organizācijas uzskata, ka atbildība par situāciju būtu jāuzņemas solidāri arī valdības vadītājam un valdībai kopumā, jo pēc divu gadu darbības Covid-19 apstākļos tā nebija sagatavojusies slimības izplatības trešajam vilnim.

LSSA prezidente Sabīne Ulberte uzsver, ka Veselības ministrija nav spējusi turēt solījumu par vakcinētu pakalpojuma sniedzēju darbības neapturēšanu. Skaistumkopšanas nozare izpildīja valdības uzliktās prasības un sasniedza vienus no augstākajiem nozares vakcinācijas rādītājiem, bet atkal ir viena no pirmajām, kuras darbība tiek pilnībā apturēta bez valdības diskusijām ar nozari.

Viņa akcentē, pilnīgs liegums strādāt nozarei tika noteikts 21.oktobrī, un kopš tā brīža cilvēki ir atstāti bez jebkādas iespējas gūt ienākumus, bet aizvien nav skaidri atbalsta instrumenti un tie ir netaisnīgi pret nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā ir pieļāvusi kļūdas, bet lēmumi bija labākie iespējamie

Db.lv, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka valdību veido ievēlēti politiķi, un tā ir sabiedrības atspulgs. Turklāt arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - ir cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses.

"Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," teica K.Kariņš.

Viņaprāt, galvenais pandēmijas apkarošanas veids ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai Ķīna to tagad piekopj, - kad parādās viens saslimšanas gadījums, tiek noslēgta visa sabiedrība. Pārējā pasaule pieļauj, ka ir zināms saslimstības līmenis, bet cenšas pasargāt cilvēkus ar vakcinēšanos, sejas maskām, distancēšanos, pulcēšanās ierobežojumiem," teica K.Kariņš, piebilstot, ka pie šādas stratēģijas pieturēsies arī valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība skatīs izstrādāto jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu jeb pilnveidotos Ministru kabineta noteikumus Nr.360, pēc Sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka konkrēti trīs jomās regulējums kļūs daudz skaidrāks.

Paredzēts, ka jaunie noteikumi noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. "Par to ir ilgi runāts un diskutēts. Plānojam to rīt valdības sēdē apstiprināt," akcentēja premjers.

Kariņš piebilda, ka trīs profesiju grupās noteikti būs pienākums vakcinēties, tomēr spēkā stāšanās datums tikšot precizēts otrdien gaidāmajā valdības sēdē. Vienlaikus plānots, ka starplaikā aizvien būs nepieciešama testēšana.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka attiecībā uz testiem būs dažādas situācijas. Viņš stāstīja, ka cilvēkiem, kuriem darba pienākumu izpildei vajadzēs vakcinēties, laikā līdz prasība stāsies spēkā - būs jāveic Covid-19 testi. Gadījumos, kad trīs noteikto profesiju pārstāvji būs uzsākuši vakcinācijas procesu, valdība apņemas viņiem testus apmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti 25.augustā konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu, tomēr tas varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.

Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (S).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 2.novembrī, diskutēs par "dzīvi pēc 15.novembra" jeb periodu pēc stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, kas saukti arī par "lokdaunu", pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka valdība lēmumu pēc 15.novembra atgriezties "zaļajā režīmā", kas paredz mazākus ierobežojumus personām ar Covid-19 sertifikātiem, jau iepriekš ir pieņēmusi, tomēr otrdien sēdē tiks uzklausīts ekspertu viedoklis par to, kas iepriekš noteiktajā regulējumā piekoriģējams.

Kariņš pauda, ka pašreizējā saslimstības situācija atbilst pirms "lokdauna" ieviešanas izstrādātajām matemātiskajām prognozēm, saslimstībai minimāli, bet samazinoties, kas nozīmē, ka pēc apmēram desmit līdz 14 dienām varētu sākt mazināties arī pacientu skaita pieplūdums slimnīcās.

Ministru prezidents skaidroja, ka valdībā iepriekš pieņemts komplekss risinājums, kas paredz pēc "lokdauna" atgriezties pie "zaļā režīma", un pašlaik plānots pie šī mērķa pieturēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš sliecas neatbalstīt pakalpojumus nevakcinētajiem, kuri nodevuši vien ātro testu

LETA, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie siekalu testi Covid-19 noteikšanai nav pietiekami uzticami, tāpēc labāk būtu, ja pret Covid-19 nevakcinētie cilvēki šāda testa rezultātu nevarētu izmantot par pamatu, lai, piemēram, varētu saņemt kādu pakalpojumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Norādot uz ātro siekalu testu relatīvi zemo precizitāti, premjers atsaucās uz kāda epidemiologa pausto, ka tie esot "ļoti neakurāti". "Ir ļoti liela varbūtība, ka viņi ir kļūdaini," par ātrajiem siekalu testiem izteicās Kariņš.

Līdz ar to viņš uzskata, ka labāk tomēr būtu, ja pret Covid-19 nevakcinēta persona noteiktus pakalpojumus varētu saņemt, uzrādot vienīgi negatīvu polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātu.

Kariņš atzina, ka, viņaprāt, Latvijai būtu jāseko Lietuvas piemēram un tuvākajā laikā jāievieš iespēja daudzus pakalpojumus saņemt tikai personām, kurām ir derīgs Covid-19 sertifikāts. "Es domāju, ka šis ir virziens, kurā mums jāskatās. Lietuva ir priekšā mums saslimstības, hospitalizācijas un mirstības ziņā. Tas šķiet viens loģisks solis, ko viņi ir spēruši. Es domāju, ka tas arī ir virziens, kurā mēs iesim," rezumēja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 šobrīd draud pārvērsties par nevakcinēto cilvēku pandēmiju, tāpēc jāizstrādā regulējums vakcinācijas pret Covid-19 aptveres veicināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica premjers Krišjānis Kariņš.

Regulējums vajadzīgs, lai Latvija varētu sasniegt vakcinācijas aptveri vismaz līdz 70% un tādējādi veidotu stabilu pūļa imunitāti, pamatoja premjers.

"Mums jau ir skaidri epidemioloģiskās drošības principi, un Veselības ministrijas piedāvātais luksofora princips strādā, tāpēc neko būtisku tajā nevarētu mainīt, tomēr, lai minētā sistēma varētu turpmāk darboties vēl efektīvāk, iespējams, tiks pamainīta viena otra pozīcija. Vakcinēti cilvēki ir labi pasargāti no šī vīrusa, tāpēc tagad Covid-19 draud pārvērsties par nevakcinētu cilvēku pandēmiju," sacīja K.Kariņš.

Jautāts, kādus pasākumus vajadzētu vēl ieviest, lai veicinātu vakcinācijas atveres palielināšanu un pārliecinātu cilvēkus vakcinēties, K.Kariņš atzina, ka grūti atrast brīnumlīdzekli, taču valdība darīšot visu, lai ekonomika turpinātu strauji strādāt, daudzi pasākumi notiktu klātienē un skolas netiktu slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.

"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Svarīgi zināt, kāda profila speciālistus plānots iesaistīt mobilizācijā

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 29 077 darba vietas, kas ir par 1591 vietām vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes apkopotā statistika.

Kopumā Liepājas uzņēmējdarbības vide veiksmīgi atkopjas no Covid-19 izraisītajām sekām – šogad darba vietu skaits gandrīz sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gada 2. ceturksnī Liepājā bija 29 094 vietas.

Pēdējo divu gadu periodā darba vietu skaits palielinājies četrās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības nozarē, būvniecības nozarē, veselības un sociālās aizsardzības nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē. Pārējās nozarēs darba vietu skaits š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, samazinājies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējais darba vietu skaits palielinājies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes nozari, ūdens apgādes atkritumu apsaimniekošanas nozari, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozari, nekustamo īpašumu nozari un citu pakalpojumu nozari. Nozarēs, kurās bijis darba vietu samazinājums, galvenokārt bijis uzņēmumu darbības veida maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Covid-19 vilnī Latvijas valdība neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem valsts iedzīvotājiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami, šorīt Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Es neko vairs nevēlos slēgt ciet," izteicās politiķis, skaidrojot, ka nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī valdība neplāno vērt ciet ekonomiku un neplāno neklātienes mācības.

Pēc premjera vārdiem, pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem valdība neplāno nekādus ierobežojumus, bet nevakcinētajiem vairāki pakalpojumi varētu būt grūti pieejami, īpaši iekštelpās, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un izklaide u.tml.

Ja mums ir svarīgi, lai neaug saslimstība un mirstība no Covid-19, ejam vakcinēties, mudināja premjers un atgādināja, ka Latvijai ir tūkstošiem vakcīnu pret Covid-19 devu, kuras izmantot, lai pasargātu sevi no saslimšanas un nodrošinātu ierastā dzīves ritma pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanu jāizvēlas starp šobrīd piedāvātajiem ierobežojumiem vai pilnīgu "lokdaunu", Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka šodien ir pavisam citādāka situācija, nekā tā bija ziemā, jo patlaban saslimstība ir augstāka, nekā tā jebkad ir bijusi iepriekš, ņemot vērā arī to, ka daļa sabiedrības ir vakcinēta. Pēc premjera paustā, pastāv reāli draudi, ka veselības aprūpes sistēma nespēs ar visu tikt profesionāli galā un sniegt pakalpojumus, kādi ir nepieciešami visiem valsts iedzīvotājiem. Ministru prezidents akcentēja, ka valdības pienākums ir pieņemt lēmumus, kas samazina cilvēku savstarpējos kontaktus.

"Mums ir divas izvēles, vai iet šo ceļu, kas ir izrunāts, vai iet otru ceļu, kas būtu visu slēgt uz kādu laiku. Mēs gribam mūsu bērniem dot iespēju turpināt mācīties skolās, un mēs gribam dot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju turpināt sabiedriski normāli dzīvot. Visi noteikumi ir virzīti uz to, lai cilvēki vakcinētos. Bet vietās, kur satiekas vakcinēti cilvēki, jābūt maksimāli grūti vīrusam izplatīties no cilvēka uz cilvēku," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu veselības aprūpes sistēmas pārslodzes laiku, valdībai ir jāvienojas par jaunu Covid-19 ierobežojumu ieviešanu, turklāt tas jādara pēc iespējas ātrāk, intervijā TV3 pirmdienas rītā uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš gan nenosauca pavisam konkrētus savus priekšlikumus, kā piedāvās valdībai rīkoties, vienlaikus sakot, ka iespējamie risinājumi jau ir zināmi, piemēram, skolu darbs attālināti, brīvlaika pagarinājums, veikalu, kas nav pirmās nepieciešamības, aizvēršana, visa veida iekštelpu pasākumu apturēšana, vakara komandantstunda u.tml., taču konkrētus risinājumus pašlaik nosaukt nevarot, jo vēl ir jautājums, par ko būs iespējams politiski vienoties.

"Mēs esam teikuši, ka vakcinētos centīsimies neierobežot, esam teikuši, ka izglītību centīsimies noturēt klātienē, bet pašlaik mēs esam kraujas malā," atzina D. Pavļuts.

Krīzes vadības padome meklēs risinājumus  

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)...

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas medicīnas sistēma ir katastrofas priekšvakarā, turklāt mediķiem ir sajūta, ka sabiedrība un valdība ir nolēmuši, ka viss Covid-19 krīzes smagums ir jāiznes viņiem.

Pavļuts norādīja, ka pēc pēdējiem valdības ieviestajiem ierobežojumiem sabiedrības uzvedība ir mainījusies minimāli - sabiedriskais transports joprojām ir pilns, cilvēki turpina pulcēties veikalos, maz tiek ievērots aicinājums strādāt attālināti u.tml., tāpēc galvenais uzdevums ir panākt kontaktu skaita samazināšanu. Politiķiem būšot jāizšķiras par metodēm, kuras var īstenot un kuras var izkontrolēt.

Pavļuts pauda neapmierinātību ar stāvokli, ka par ierobežojumiem valdībā nākas runāt tikai Veselības ministrijai, bet pārējās ministrijas vien strādā kā savu nozaru advokāti, meklējot iebildes pret dažādiem ierosinājumiem.

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ premjers Krišjānis Kariņš (JV) 18.oktobrī sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Kariņš norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VM jau piektdien plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai

LETA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru