Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Valdība neuzskata par lietderīgu tērēt valsts budžeta līdzekļus, lai tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē iegādātos dažādu ķibeļu vajātā investora Ominasis Latvia īpašumā esošo sanatoriju Ķemeri.

Par savu lēmumu neatpirkt Ķemeru sanatoriju valdība otrdien nolēma informēt Saeimas Pieprasījumu komisiju, kura bija vērsusies Ministru kabinetā ar aicinājumu atpirkt Ķemeru sanatoriju.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore, pamatojot iemeslus, kādēļ Ķemeru viesnīcas atpirkšana nav uzskatāma par lietderīgu, norādīja, ka izsolē vēsturisko ēku varēs iegādāties citi investori, kuri varētu būt ieinteresēti turpināt ieguldījumus viesnīcas darbības atjaunošanā.

Pagājušā gada septembrī Jūrmalas dome pieņēma lēmumu ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums liecināja, ka Ķemeru viesnīcas privatizētāja firma SIA Ominasis Latvia nenodrošina valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un pastāvot reāli ugunsgrēka draudi.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien nolēma rakstīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK), lai aicinātu viņus piedalīties trešdienas, 10.aprīļa, komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums saistībā ar Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia pasludināto maksātnespēju.

Jūrmalas pilsētas tiesa 1.martā pasludināja Ominasis Latvia maksātnespēju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), komisija lūgs ģenerālprokuroru rīkoties, ņemot vērā, ka tikai apmēram 4000 latu parāda dēļ tiek saplosīta 3,7 miljonus vērtā uzņemam piederošā manta. Vēstulē tieslietu ministram tiks lūgts izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas izsludināšanu.

Komisijas sēdē tika minēts, ka šis gadījums līdzinās tīklu Iki un Cento operatora Palink lietai, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla rajona tiesas pasludināto maksātnespējas procesu.

Trešdien, 24.februārī, Jūrmalas pilsētas dome parakstījusi nodomu protokolu ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA Park Hotel Ķemeri, kas apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību, informē domes pārstāvji.

Nodomu protokols paredz, ka Park Hotel Ķemeri plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Savukārt pašvaldība ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu apliecina nodomu sakārtot pieguļošo infrastruktūru – atjaunot vēsturisko Ķemeru parku, izveidot interaktīvu dabas tūrisma objektu, sakārtot ceļus un autostāvvietas.

«Ķemeru sanatorijas investoru nodomu apliecinājums ir būtisks nosacījums, lai pašvaldība piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanai. Tikai partnerībā iespējams runāt par pilnvērtīgu, ekonomiski pamatotu un reālu attīstības scenāriju, lai tuvāko piecu gadu laikā Ķemeri atdzīvotos un atgūtu savu kādreizējo spozmi,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Ķemeru iedzīvotāji ir sašutuši, uzzinot, ka valsts nolēmusi atteikties no sanatorijas Ķemeri pārņemšanas savā pārziņā un meklēt izsolē tai jaunu saimnieku. Lai gan ēkai ir nodrošināta apsardze, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka garnadžiem tajā esot iespējams iekļūt, tāpēc objekta izzagšana turpinās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī apkures trūkums turpinot graut ēkas mūrus, kur jau ir iemetusies brants.

Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš pašlaik neredzot nevienu nopietnu spēku, kas varētu palīdzēt glābt sanatoriju. Par to pārliecinājies arī vienā no Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur bijusi «tikai tukša runāšana». Šā iemesla dēļ atteicies apmeklēt Ķemeru nākotnei veltītās nākamās Saeimas Pieprasījumu komisijas sanāksmes, raksta laikraksts.

Vakar notikušajā sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apliecinājis, ka valstij nav pienākuma un tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sanatoriju pirkt par valsts naudu nav lietderīgi. Arī atsavināt objektu nevarot, jo tas varētu radīt dažādus juridiskus riskus. Glābt ēku var tikai investors, kas rūpētos par kultūras pieminekļa pienācīgu apsaimniekošanu.

Šodien paredzētā Ķemeru sanatorijas trešā izsole nav notikusi, jo uz to nav pieteicies neviens pretendents.

Sanatorijas īpašnieces maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka pirms izsoles viens pretendents izrādīja interesi par dalību izsolē, taču noteiktajā laikā nav iemaksājis drošības naudu.

Šodien bija paredzēts izsolīt trīs zemesgabalus, no kuriem uz viena atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta.

Izsoles sākumcena bija 5 037 712,23 eiro. Izsoles sākumcena daļēji tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Kreics norādīja, ka interese par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir, tomēr atklāt, vai kāds gaidāmajai izsolei ir vai nav pieteicies, viņš nevēlējās.

Jūrmalas pilsētas dome nepiedalīsies šodien paredzētajā Ķemeru sanatorijas izsolē. Pašvaldības izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas izvirzītie nosacījumi faktiski liedza Jūrmalas pašvaldībai iespēju saņemt aizņēmumu Ķemeru sanatorijas iegādei.

Jūrmalas pilsētas dome augustā vērsās pie Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes ar lūgumu atļaut saņemt aizņēmumu sanatorijas iegādei. Šis aizņēmums bija nepieciešams, lai varētu pārņemt sanatoriju jau šoruden. Jūrmalas pilsētas dome joprojām ir gatava pārņemt Ķemeru sanatoriju, teikt paziņojumā.

Savukārt Finanšu ministrija iepriekš norādīja, ka Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu. Pēc ministrijas teiktā, pašvaldība neiesniedza informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem.

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Ķemeru sanatorijas izsoles organizēšana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, vienlaikus apliecinot, ka pilsēta joprojām gatava uzņemties atbildību par objektu.

Izplatītajā paziņojumā Jūrmalas mērs norāda, ka dome izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju – deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt īpašumu, Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā un priekšlikums par sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei nebija, norāda G. Truksnis.