Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru.

Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību.

Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta Bloomberg.

«Problēmu nav. Plānots rubļa likmi padarīt elastīgu, lai nebūtu mākslīga kontrole kā agrāk,» aizvadītajā nedēļā sacīja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Kopš gada sākuma Krievijas rublis zaudējis 9,3% vērtības pret ASV dolāru, un rubļa vērtība pret ASV un Eiropas valūtām jau ir pārspējusi visus vēsturiskos rekordus, liecina Bloomberg dati.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

2021. gada rudenī Rīgā darbu sācis jaunais Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Igors Lisovs. Jāteic, ka ekonomikas padomnieks Krievijas vēstniecībā Latvijā ilgāku laiku nav bijis.

Dienas Bizness padomnieku izvaicāja par starpvalstu ekonomisko attiecību perspektīvām sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Kā, jūsuprāt, pandēmijas laikā stimulēt Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kad slēgta robeža ar Krieviju un ieviesti būtiski ierobežojumi vīzu saņemšanai? Ko vēsta "skaitļi" par pašreizējo Latvijas un Krievijas biznesa attiecību stāvokli?

Ņemot vērā pašreizējo Krievijas un Latvijas attiecību stāvokli ir grūti novērtēt perspektīvas un izteikt tālejošas biznesa prognozes. Taču Krievijas puse ir gatava aktīvai sadarbībai. Pozitīvi vērtējams pats fakts, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz Krievijas vēstniecību Latvijā nosūtīts padomnieks ekonomikas jautājumos, ko var uzskatīt kā ierosinājumu uzsākt lietišķu un abpusēji izdevīgu dialogu. Krievija ir gatava veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju tik svarīgā jomā kā tirdzniecība un ekonomika. Man darba brauciens uz Latviju nav pirmais Baltijas valstīs. Strādāju Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā Lietuvā. Tāpēc šo reģionu pazīstu diezgan labi. Lai gan daudzi vietējie uzņēmēji atzīmē, ka biznesa vide Lietuvā un Latvijā krasi atšķiras.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Patīk mums tas vai ne, bet Latvijas ostas dzīvo uz Krievijas kravu rēķina, turklāt Krievija ir vairāk nekā miljardu eiro vērts noieta tirgus Latvijā ražotām precēm, kas ES principā nebūtu vajadzīgas.

Tā ir atbilde tiem karstgalvjiem, kuri mudina Latviju nekavējoši sākt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, lai paustu savu nostāju Ukrainas jautājumā. Ekstrēmākajā gadījumā tas var nozīmēt arī vairāku, lielākoties uz Krievijas tirgu strādājošo Latvijas rūpnīcu slēgšanu. Attiecībā uz mūsu ostām, kur vairāk nekā 60% no kopējā īpatsvara ir Krievijas kravas, mēs būtu izdarījuši lāča pakalpojumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš jau sen runā par to, ka Krievijas kravām būtu jāiet caur Krievijas ostām. Runa nav par to, ka Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, nevajadzētu paust stingru nostāju Ukrainas jautājumā, pasakot, ka Ukrainas suverenitāte un integritāte nevar tikt apšaubīta. Taču samilzušās problēmas ir jārisina konstruktīvi, nevis karstu putru strebjot un pilnīgi noteikti – ne militāri.

Ievērojami sarukusi Krievijas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem, vēsta britu laikraksts Financial Times.

FT norāda, ka turīgo Krievijas iedzīvotāju vidū Latvija vērtēta kā ērta ārkārtas lidosta gadījumam, ja situācija Krievijā pasliktinātos.

«Jūrmala piesaistījusi Vladimira Putina Krievijas sabiedrības krējumu: oligarhus, politiķus, izklaides darbiniekus un bandītus», kas piejūras kūrortam atnesis «Latvijas Rubļovkas» apzīmējumu, raksta avīze.

FT aptaujātās Krievijas nekustamo īpašumu aģentūras, kas nodarbojas ar mājokļu tirgošanu Latvijā, atzina, ka pieprasījums nokrities par 90%.

«Luksusa tirgus Latvijā jau ir nokrities par 20-30%. Krievijas klientu skaits ievērojami samazinājies. Īpašumu apskatīšana notiek, bet darījumu noslēgšana ir retums,» sacīja Maskavas nekustamo īpašumu darījumu aģentūras Evans pārstāve Jeļena Mariničeva.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.