Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ņemot vērā, ka joprojām nav rasts papildu finansējums veselības aprūpei, kā arī nav izveidots grafiks pedagogu algu palielināšanai, atbalstu Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam nodokļu reformas projektam «uz laiku aptur».

Kā aģentūrai LETA teica savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, šāds lēmums tika pieņemts, konsultējoties ar LBAS valdes locekļiem.

Baldzēns teica, ka nodokļu reformā ir daudz pozitīva, piemēram, minimālās algas pieaugums, neapliekamā minimuma celšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana un citi priekšlikumi, tomēr vairāki problēmjautājumi joprojām nav atrisināti.

Apturot atbalstu, LBAS prasa godprātīgu papildu finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei, neuzliekot pamatslogu uz darbiniekiem, kā arī, lai Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam izvērtēšanai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā plānots pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā, informēja LBAS.

LBAS atgādināja, ka dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā, vienlaikus kopš pēdējām izmaiņām inflācija Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir strauji augusi, 2022.gadā sasniedzot 21,5%, savukārt šogad gaidāms, ka inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%.

Abu krīžu dēļ ir strauji pieaugušas cenas, kas kopš 2020.gada sākuma veido 32,1% pieaugumu visām patēriņa precēm, savukārt ēdināšanas pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 28,8%, bet pārtikas produktiem patēriņa cenu pieaugums sasniedzis 43,7%, tāpēc, lai nodrošinātu trīs ēdienreizes dienā un nepieciešamības gadījumā arī citus ar komandējumu saistītos pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam astoņi eiro vairs nav izdevumiem atbilstoša summa, uzskata LBAS.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai vērstu likumdevēju uzmanību EURIBOR likmju kāpumam un kredītņēmēju izmaksu pieaugumam, informē LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

LBAS vērš uzmanību uz to, ka, balstoties uz EURIBOR likmju pieaugumu kredītņēmējiem, ir būtiski palielinājušās izmaksas par kredītsaistībām, kas rada iedzīvotājiem riskus nespēt izpildīt saistības pret komercbankām.

Globālās krīzes laikā pēc 2008.gada Latvijas iedzīvotāji masveidā pameta valsti augstāku ienākumu meklējumos, kā arī "bija spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā ar mērķi slēpt ienākumus". Lai šāda situācija neatkārtotos, LBAS aicina normatīvajos aktos iestrādāt mehānismus, kas palīdzētu kredītņēmējiem vienoties ar komercbankām par izdevīgākiem procentu likmju nosacījumiem, kā arī noteiktu komercbankām pienākumus sabalansēt procentu likmes starp EURIBOR un banku pievienoto likmi, veidojot patērētājiem samērīgus procentu likmju maksājumus.

Latvija nevar būt lētā darbaspēka valsts un gaidīt, ka šādos apstākļos visi vienkārši te paliks strādāt un nedosies prom, šorīt LNT sacīja jaunais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Baldzēns pēc stāšanās amatā vēlas vairot arodbiedrību dalībnieku skaitu. Viņš uzsvēra, ka arī pašiem strādājošajiem būtu jāsaprot, ka ar spēcīgu arodbiedrību palīdzību ir iespējams uzlabot darba apstākļus.

Taujāts, kā LBAS sokas ar darbu privātā sektora uzņēmumos un ar jauniešu piesaisti, Baldzēns paziņoja, ka zināmi panākumi esot arī šajās jomās, piemēram, LBAS privātajā sektorā esot izcīnījusi nodokļu atvieglojumus ēdināšanai uzņēmumos. Arī jauniešus arodbiedrībām izdodoties piesaistīt gana sekmīgi, taču problēma esot tā, ka daudzi no viņiem pametot valsti, piemēram, 40% medmāsu pēc skolas uzreiz aizbraucot uz citām valstīm.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Latvijā nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits ir dramatisks - ja ik gadu vidēji Eiropā darba negadījumos dzīvību zaudē divi cilvēki uz 100 000, tad Latvijā tie ir četri, šodien, atklājot darba drošībai veltītu kampaņu, sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons.

Ar mērķi pievērst pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošībai un sekām, ko izraisa nevērīga attieksme pret to, šodien Rīgā, Esplanādes laukumā netālu no Raiņa pieminekļa, atklāta provokatīva instalācija - 34 ar palagiem apsegti cilvēku ķermeņu atveidojumi, kas simbolizē visus pērn darba negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

«Kāpt jaunceltnē bez nodrošinājuma vai ķiveres, zāģēt koku bez noteiktām iemaņām to darīt un instruktāžas par pareizu meža tehnikas lietošanu ir tas pats, kas lēkt uz galvas upē nezināmā vietā. Tiesa, cilvēki to parasti sāk apzināties vien brīdī, kad nelaimē nokļūst paši vai tā skar viņu tuviniekus. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, cik nozīmīga un bieži vien izšķiroša loma ir darba drošības noteikumu ievērošanai ikdienā, esam sākuši informatīvu kampaņu. Tās centrālais elements ir provokatīva vides instalācija, kas tiešā veidā ataino dramatisko situāciju darba drošības jomā Latvijā, - tajā simboliski attēloti tiek 34 cilvēki, kuri gājuši bojā nelaimes gadījumos darbā 2012.gadā,» atklājot kampaņu, teica LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par darbinieku iespējamo sodīšanu, ja viņi saņem algas aploksnēs, ir nepārdomāta un sasteigta.

Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas, uzsvērts paziņojumā. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai.

«Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un «izķeršanu», bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas «aploksnēs». Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta,» norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsākusi darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Referenduma sagatavošana aizsākta, lai attiecīgi rīkotos gadījumā, ja Saeima neņems vērā iepriekšējo, savstarpēji saskaņoto lēmumu: uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada.

LBAS ārkārtas valdes sēdē 16. aprīlī atkārtoti izskatīja jautājumu par grozījumiem likumā «Par valsts pensijām». Savienība arī uzskata, ka pensionēšanā vecuma palielināšana jāveic ar mērenu soli - 3 mēneši gadā, lai 65 gadu pensionēšanās vecumu Latvijā sasniegtu 2028. gadā.

Paralēli LBAS turpina vēstuļu akciju par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada, un aicina iedzīvotāju būt aktīviem un tajā iesaistīties. Vēstule atrodama LBAS mājas lapā arodbiedribas.lv, tajā jāieraksta savs vārds un tad, nospiežot «sūtīt», tā automātiski aizceļo uz Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas e-pastu. Turpat iespējams vēstuli izdrukāt, lai to nosūtītu uz Saeimu pa pastu.

Saeima pirmajā lasījumā nav atbalstījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšlikumus saistībā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, taču, ja Saeima neieklausīsies LBAS priekšlikumos un ieteikumos arī turpmāk un gala lasījumā atbalstīs pensionēšanās vecuma palielināšanu esošajā kārtībā, LBAS rīkos referendumu.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! norādīja LBAS vadītājs Pēteris Krīgers, skaidrojot, ka kopumā, ņemot vērā esošo situāciju, valsts, paaugstinot pensionēšanās vecumu, pārliek izdevumus uz citiem pleciem – konkrēti pašvaldību.

Ja cilvēks, kuram ir 62 gadi un līdz pensijai vēl jāgaida trīs gadi, zaudē darbu, viņš kļūst par bezdarbnieku, sākotnēji iztiekot no bezdarbnieku pabalsta, bet vēlāk jau dodoties uz pašvaldību pēc sociālā pabalsta, jo šādā vecumā darbu Latvijā atrast ir ļoti grūti, skaidro Krīgers.

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji.

«Darba likums nosaka, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu,» norādīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam, uzskata LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls.

«Visi nelaimes gadījumos cietušie, kas vērsušies pēc palīdzības pie LBAS, atzīst - ja būtu iespēja patīt laiku atpakaļ, viņi ievērotu darba aizsardzības noteikumus. Ja cilvēks strādā vietā, kur jālieto, piemēram, ķivere, brilles vai drošības josta, tad tas ir jādara katru darba laika minūti, nevis tad, kad nāk priekšnieks vai pārbaude,» norādīja M. Pužuls.

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Viena no kritiskākajām situācijām šobrīd ir mežizstrādes nozarē, tajā pieaug letālo negadījumu skaits, gadījumi, kad darbā tiek gūtas smagas traumas, bet šajā jomā nodarbinātie nav apguvuši atbilstošas zināšanas vai strādā bez nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Tā secināts Latvijas brīvo ardobiedrību (LBAS), Valsts darba inspekcjas (VDI) un darba aizsardzības ekspertu konferencē, kas veltīta Pasaules darba aizsardzības dienai.

Darba drošības eksperti atzīst, ka mežizstrādes nozarē pieaug letālo negadījumu skaits - piemēram, 2012. gada pirmajos četros mēnešos mežizstrādē gājuši bojā četri, bet smagas traumas guvuši divi nodarbinātie. Bieži vien šajā jomā nodarbinātie nav apguvuši atbilstošās zināšanas vai strādā bez nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas rada paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.

Situāciju darba aizsardzības jautājumos joprojām ļoti ietkmē ēnu ekonomika - darbinieki strādā bez darba līgumiem, bieži vien arī bez atbilstošas profesionālās sagatavotības un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas noved pie nelaimes gadījumiem, uzskata LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Diemžēl daudzos gadījumos redzam, ka situācija darba aizsardzības jomā gadu no gada pasliktinās,» viņš norādīja.

Kļūda bija šogad tik strauji celt minimālo algu, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs ir pārliecināts, ka nākamgad minimālajai algai būtu jāpaliek nemainīgai - 360 eiro. Augulis skaidroja, ka šogad daudzi uzņēmēji samazinājuši darba laikus, lai nebūtu jāmaksā tik liela minimālā alga. Viņš arī minēja, ka sociālās aprūpes centros sociālais darbinieks labāk izvēlas strādāt par aprūpētāju, jo tādējādi var strādāt maiņu darbu un nopelnīt vairāk. Šādu situāciju nevar pieļaut, pārliecināts ministrs.

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi trīs priekšlikumus minimālās algas apmēram 2016.gadā - saglabāt to esošajā līmenī, palielināt to līdz 267 vai 375 eiro. Tomēr ministrs sliecas atbalstīt pašreizējās minimālās algas apmēra saglabāšanu arī nākamgad.