Labos Energoefektivitātes likumprojekta defektus 

Domās, kā mazināt prasību ietekmi uz konkurētspēju; likuma nav, bet tuvojas lielo uzņēmumu energoauditu veikšanas termiņš – 5. decembris, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Māris Ķirsons, 11.9.2015

Energoefektivitātes likumprojekts ir brāķis, kura labošanai tiek veidota Saeimas Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupa. Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes rezultāts. Sēdes vadītājs, Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka bija nepatīkami pārsteigts, ka EM, kura pati ir sagatavojusi attiecīgo likumprojektu, pašlaik iesniegusi visvairāk priekšlikumu grozījumiem.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja iznīcinošā kritika par to, ka izstrādātāji par maz strādājuši ar juridiskajām niansēm, raisīja I. Līdakas jautājumu ministrijai – vai patiešām sagatavotais likumprojekts ir kvalitatīvs un steidzami akceptējams Saeimā? Šīs bažas vēl jo vairāk gan viņam, gan Saeimas deputātam, bijušajam Sabiedrisko pakalpojumu komisijas loceklim Ivaram Zariņam lika jautāt – vai tomēr likumprojekts neparedzēs pārlieku augstas prasības, kas uzņēmumiem atņems konkurētspēju un vienlaikus apdraudēs to tālāko pastāvēšanu. Lai arī uz atbildīgās Saeimas komisijas sēdi bija ieradušies uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tomēr I. Līdaka norādīja, ka par šiem jautājumiem varēs sākt diskutēt tikai pēc tam, kad juridiski likumprojekts atbildīs tā izskatīšanai.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Termiņš deg

ES energoefektivitātes direktīva nacionālajos tiesību aktos bija jāpārņem līdz 2014. gada 5. jūlijam, tāpēc pret Latviju ierosināta pārkāpuma lieta par tās savlaicīgu nepārņemšanu, atgādināja EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Latvija apņēmusies pilnībā pārņemt direktīvu līdz šī gada 31. decembrim.

Turklāt ES par direktīvas nepārņemšanu var piemērot gan soda, gan kavējuma naudu. Pēc J. Spiridonova sacītā, šobrīd Latvijai minimālā soda nauda noteikta 397 tūkst. eiro apmērā, bet kavējuma nauda – no 475,20 eiro līdz 28 512 eiro par katru kavējuma dienu. I. Zariņš atgādināja, ka Latvija nebūt nav vienīgā ES dalībvalsts, kura nav iedzīvinājusi šīs direktīvas prasības, jo tādu ir 12, un varbūt pat lētāk iznākot maksāt soda un kavējuma naudu. J. Spiridonovs vērsa uzmanību uz to, ka sliktākais scenārijs būs, ja ES saskatīs, ka Latvija nemaz negatavojas ieviest energoefektivitātes direktīvas prasības – tad varētu tikt pat apturēta struktūrfondu līdzekļu piešķiršana.

Visu rakstu Labos Energoefektivitātes likumprojekta defektus lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness.