Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir parakstījušas sadarbības līgumu, lai kopīgi izstrādātu un organizētu pasākumus Latvijas pārtikas ražotāju eksporta veicināšanai. Atbalsta pasākumi paredzēti tiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kurus tieši vai pastarpināti skārušas Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Eiropas Savienības dalībvalstīm.

«Krievijas ekonomiskās sankcijas ietekmējušas arī daudzu Latvijas uzņēmumu eksporta apjomus, kā rezultātā uzņēmumiem ir jāmeklē jauni noieta tirgi. Tas ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs uzdevums, tādēļ kopā ar LIAA mēs centīsimies to kaut nedaudz atvieglot,» saka LPUF valdes locekle Ligita Turnere.

Sadarbības līguma ietvaros LPUF apkopos un iesniegs LIAA nozares nosauktos prioritāros mērķa tirgus, lai LIAA tajos varētu plānot un organizēt noteiktas aktivitātes eksporta veicināšanai.

Atbalsta aktivitātes tiks vērstas dažādos virzienos. Piemēram, ārvalstu tirgus pētījumu izstrādei un tirdzniecības aģentu pakalpojumu iegādei, nacionālo stendu, eksporta atbalsta pasākumu un tirdzniecības misiju organizēšanai, kā arī mārketinga kampaņu rīkošanai u.c.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), apzinoties nepieciešamību piedāvāt patērētājiem tikai augstas kvalitātes produktus, atbalsta LR Veselības ministrijas iniciatīvu ierobežot cilvēka veselībai neieteicamo rūpnieciski ražoto transtaukskābju daudzumu produktos. Taču šis mērķis netiks sasniegts, ja Eiropas Savienība, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principiem, neļaus piemērot šīs transtaukskābju ierobežojuma prasības produktiem, kas Latvijas pārtikas tirgū nonāk no ES dalībvalstu un trešo valstu ražotājiem.

Līdz 2013. gadam Latvijā eksporta/importa bilance bija negatīva, proti, ievesto produktu īpatsvars mūsu veikalos ir ļoti liels. Līdz ar to vietējais patērētājs netiks aizsargāts, ja šīs normas piemēros tikai Latvijas ražotājiem. Jāņem vērā arī tas, ka 2015. gadā ES plāno ar ASV parakstīt Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līgumu. Kā zināms, ASV tikai divos štatos - Ņujorkas un Kalifornijas štatā - ir spēkā regulējums transtaukskābju daudzumam produktos. Parakstot šo līgumu, tiks samazināti muitas šķēršļi un šie produkti nonāks Latvijas veikalu plauktos. Rezultātā vietējā patērētāja veselība netiks aizsargāta un tiks grauta Latvijas ražotāju konkurētspēja gan vietējā, gan arī eksporta tirgos.

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozētā straujā pārtikas cenu kāpuma laikā pārtikas ražotāji aicina valdību uzņemties atbildību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ir brīdinājis par būtisku pārtikas cenu kāpumu, un patlaban nekas neliecina, ka tas varētu iet secen," atzina Šure, piebilstot, ka cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk vēl ciešāk, tādēļ šajā situācijā nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses.

Viņa norādīja, ka pārtikas ražotāji pandēmijas laikā ir "paveikuši savu mājasdarbu", lai turpinātu ražot, lai jebkādos apstākļos spētu nodrošināt veikalu plauktus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

"Šajā laikā vismaz daļa nozares ir strādājusi pa nullēm," uzsvēra padomes priekšsēdētāja.

Tāpat padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pārtikas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no valsts nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un lielākoties nozare ir izdzīvojusi pati saviem spēkiem un resursiem. Līdztekus pandēmija ir prasījusi lielus papildu izdevumus, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas, tostarp tika pastiprinātas higiēnas prasības, drošības normas, aizsarglīdzekļi, regulāras testēšanas un tamlīdzīgi.

Latvijas pārtikas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocība salīdzinājumā ar ražotājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir veiklība un manevrētspēja, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Viena no mūsu priekšrocībām noteikti ir tā, ka mūsu uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, līdz ar to veiklāki un manevrētspējīgāki. Mēs varam ātrāk reaģēt uz normatīvu izmaiņām, ātrāk reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, radot kādus jaunus un inovatīvos produktus,» viņa sacīja.

Pēc Šures teiktā, tāpat Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem citās ES valstīs ir augstā aktivitāte ES fondu izmantošanā, tādējādi gūstot papildus līdzekļus dažādu projektu realizācijai. Šure gan uzsvēra, ka to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, bet tikai aktīvākajiem, kuri prot izmantot dotās iespējas.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, lielajiem ražotājiem, kas ir galvenie Latvijas eksportētāji, svarīgs būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur no budžeta līdzekļiem tiek sniegts atbalsts lielajiem eksportētājiem.

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē Latvijā kļūst arvien sīvāka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa teica, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē vietējos pārtikas ražotājus, ir darbaspēka trūkums.

Ļoti daudzi iedzīvotāji ir aizbraukuši darbā uz ārzemēm un cīņa par vietējiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, kas rada nākamo izaicinājumu - atalgojuma kāpumu atbilstoši darba efektivitātei, sacīja Šure.

LPUF padomes priekšsēdētāja piebilda, ka izaicinājums ir arī pārtikas izejvielu sadārdzināšanās pasaules tirgū. Latvijas pārtikas ražotāji nav atrauti no ārpasaules un daudzas izejvielas, kas nav pieejamas Latvijā vai kam ir izteikta sezonalitāte, importē. Tas, protams, rada spiedienu uz produktu gala cenu, tādēļ uzņēmumiem nākas rūpīgi pārdomāt sava cenu politiku, jo strauji paaugstināt cenas ir riskanti, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, sacīja Šure.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.