Pārtika

Pārtikas federācija: zirga gaļas skandāls apliecina to, ka latviešiem patīk sev kaistīt pelnus uz galvas

Gunta Kursiša, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

«Neizpratni rada tas, ka šobrīd skandālā ir iesaistīti tikai atsevišķu Latvijas uzņēmumu produkti un pārbaudēm tiek pakļauti vietējie uzņēmumi, taču nekas vēl nav dzirdēts par importa produkcijas pārbaudēm. Jāatzīmē, ka lietuvieši pārbaudes veica importa produkcijai par to skaļi paziņojot arī medijos,» teikts paziņojumā.

«Šis gadījums kārtējo reizi apliecina, ka mūsu kaimiņi daudz vairāk domā par vietējā tirgus aizsardzību, bet mums patīk pašiem kaisīt sev pelnus uz galvas. Mēs neuzskatām, ka atsevišķu uzņēmumu pārkāpumi ir jāslēpj, bet šādas situācijas var rīkoties efektīvāk un pārdomātāki, lai neciestu visu Latvijas pārtikas nozare,» norāda LPUF.

Tāpat federācija nobažījusies par to, kas notiks ar produktiem, kas izņemti no apgrozījuma veikalos. «Neviens publiski nav apgalvojis, ka šie produkti, kas satur zirga gaļu, ir kaitīgi. Iemesls, kādēļ šobrīd tie izņemti no tirdzniecības, ir neatbilstošs marķējums. Būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, lai uzņēmumiem būtu mazāki zaudējumi,» norāda federācijas pārstāvji.

Tāpat LPUF uzsver, ka neatbalsta uzņēmumu negodīgu rīcību, kas apzināti maldina patērētājus, neinformējot par visu izejvielu klātesamību produktos.

«Tas ir ne vien likuma pārkāpums, bet arī rupjš biznesa ētikas pārkāpums un necieņa pret patērētāju. Šāda rīcība negatīvi ietekmē ne tikai vienu uzņēmumu, bet visu nozari kopumā, nodarot tai būtiskus zaudējumus,» norāda LPUF.

Jau ziņots, ka saistībā ar aizdomām par zirga gaļas klātesamību Latvijas uzņēmumu Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) un Kuršu zeme ražotajos produktos, uzņēmuma ražojumus no tirdzniecības izņēmuši veikalu tīkli Rimi, Iki un top!.

Savukārt uzņēmums RGK pavēstījis, ka pavisam drīz sāks ražot zirga gaļas desu Kalnu servelāde.

Zirga gaļas skandāls aizsākās Lielbritānijā, kur tika atklāts, ka kompānijas Findus lazanja un burgeri sastāv no zirga gaļas, bet uz iepakojuma tas nebija rakstīts. Lielbritānijā aizdomu ēna sākusi krist arī uz saldumiem un citiem pārtikā lietojamiem produktiem, kuru izgatavošanā izmantots želatīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atraktīvā kampaņā mudina izvēlēties vietējo ražotāju pārtikas produktus

Rūta Lapiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF padomes priekšsēdētāja: Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties

Lelde Petrāne, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karotīti integrēs ar Rīgas marku

Sandra Dieziņa, 20.02.2013

Latvijas ražotāju produkcija, kurai piešķirts Nacionālās pārtikas kvalitātes "Zaļā karotīte" zīmols.

Foto: Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vienojas par atbalsta pasākumiem Latvijas pārtikas eksporta veicināšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir parakstījušas sadarbības līgumu, lai kopīgi izstrādātu un organizētu pasākumus Latvijas pārtikas ražotāju eksporta veicināšanai. Atbalsta pasākumi paredzēti tiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kurus tieši vai pastarpināti skārušas Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Eiropas Savienības dalībvalstīm.

«Krievijas ekonomiskās sankcijas ietekmējušas arī daudzu Latvijas uzņēmumu eksporta apjomus, kā rezultātā uzņēmumiem ir jāmeklē jauni noieta tirgi. Tas ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs uzdevums, tādēļ kopā ar LIAA mēs centīsimies to kaut nedaudz atvieglot,» saka LPUF valdes locekle Ligita Turnere.

Sadarbības līguma ietvaros LPUF apkopos un iesniegs LIAA nozares nosauktos prioritāros mērķa tirgus, lai LIAA tajos varētu plānot un organizēt noteiktas aktivitātes eksporta veicināšanai.

Atbalsta aktivitātes tiks vērstas dažādos virzienos. Piemēram, ārvalstu tirgus pētījumu izstrādei un tirdzniecības aģentu pakalpojumu iegādei, nacionālo stendu, eksporta atbalsta pasākumu un tirdzniecības misiju organizēšanai, kā arī mārketinga kampaņu rīkošanai u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

LPUF: Latvijas pārtikas ražotājiem draud stingrāki noteikumi nekā ārvalstu uzņēmumiem

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), apzinoties nepieciešamību piedāvāt patērētājiem tikai augstas kvalitātes produktus, atbalsta LR Veselības ministrijas iniciatīvu ierobežot cilvēka veselībai neieteicamo rūpnieciski ražoto transtaukskābju daudzumu produktos. Taču šis mērķis netiks sasniegts, ja Eiropas Savienība, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principiem, neļaus piemērot šīs transtaukskābju ierobežojuma prasības produktiem, kas Latvijas pārtikas tirgū nonāk no ES dalībvalstu un trešo valstu ražotājiem.

Līdz 2013. gadam Latvijā eksporta/importa bilance bija negatīva, proti, ievesto produktu īpatsvars mūsu veikalos ir ļoti liels. Līdz ar to vietējais patērētājs netiks aizsargāts, ja šīs normas piemēros tikai Latvijas ražotājiem. Jāņem vērā arī tas, ka 2015. gadā ES plāno ar ASV parakstīt Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līgumu. Kā zināms, ASV tikai divos štatos - Ņujorkas un Kalifornijas štatā - ir spēkā regulējums transtaukskābju daudzumam produktos. Parakstot šo līgumu, tiks samazināti muitas šķēršļi un šie produkti nonāks Latvijas veikalu plauktos. Rezultātā vietējā patērētāja veselība netiks aizsargāta un tiks grauta Latvijas ražotāju konkurētspēja gan vietējā, gan arī eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotāji: Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē kļūst arvien sīvāka

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē Latvijā kļūst arvien sīvāka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa teica, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē vietējos pārtikas ražotājus, ir darbaspēka trūkums.

Ļoti daudzi iedzīvotāji ir aizbraukuši darbā uz ārzemēm un cīņa par vietējiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, kas rada nākamo izaicinājumu - atalgojuma kāpumu atbilstoši darba efektivitātei, sacīja Šure.

LPUF padomes priekšsēdētāja piebilda, ka izaicinājums ir arī pārtikas izejvielu sadārdzināšanās pasaules tirgū. Latvijas pārtikas ražotāji nav atrauti no ārpasaules un daudzas izejvielas, kas nav pieejamas Latvijā vai kam ir izteikta sezonalitāte, importē. Tas, protams, rada spiedienu uz produktu gala cenu, tādēļ uzņēmumiem nākas rūpīgi pārdomāt sava cenu politiku, jo strauji paaugstināt cenas ir riskanti, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, sacīja Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocība salīdzinājumā ar ražotājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir veiklība un manevrētspēja, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Viena no mūsu priekšrocībām noteikti ir tā, ka mūsu uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, līdz ar to veiklāki un manevrētspējīgāki. Mēs varam ātrāk reaģēt uz normatīvu izmaiņām, ātrāk reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, radot kādus jaunus un inovatīvos produktus,» viņa sacīja.

Pēc Šures teiktā, tāpat Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem citās ES valstīs ir augstā aktivitāte ES fondu izmantošanā, tādējādi gūstot papildus līdzekļus dažādu projektu realizācijai. Šure gan uzsvēra, ka to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, bet tikai aktīvākajiem, kuri prot izmantot dotās iespējas.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, lielajiem ražotājiem, kas ir galvenie Latvijas eksportētāji, svarīgs būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur no budžeta līdzekļiem tiek sniegts atbalsts lielajiem eksportētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gada griezumā: Pārtikas nozarē aizvadīts saspringts gads

Sandra Dieziņa, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LADRIA: Latvijā tiek lobēta alus nozare

Elīna Pankovska, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA) nolēmusi izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF). Šāds lēmums pieņemts, jo nozares uzņēmēji uzskata, ka LPUF realizētā darbība likumdošanas jomā nav veicinājusi godīgas konkurences apstākļus.

Šajā gadījumā akmens LPUF dārziņā tiek mests saistībā ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz no tirdzniecības ierobežojumiem atbrīvot vienu plašu alkoholisko dzērienu grupu - alu, kurā alkohola tilpuma procents nepārsniedz 5,8%.

Ja grozījumi tiks pieņemti, iespējams, ka alkoholisko dzērienu (izņemot alu) ražotāju, izplatītāju un tirgotāju apvienojošās organizācijas vērsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt grozījumus.

LADRIA valdes priekšsēdētājs un a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš – Āboliņš atzīmē, ka viss liecina, ka alus nozare Latvijā tiek lobēta visaugstākajā līmenī, un to netieši veicina arī LPUF vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas pārtikas ražotāji interesējas par atbalsta iespējām

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājus interesē iespējas iegūt atbalstu Latvijas pārtikas ražošanas attīstībai. Lielāko uzņēmēju interesi radīja iespējas daļēji dzēst kredītprocentus, Eiropas Biznesa attīstības tīkla (EEN) sniegtās iespējas atrast potenciālos sadarbības partnerus jaunos eksporta tirgos, kā arī iespējas saņemt finansiālu atbalstu ražošanas modernizācijai, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

«Uzņēmēji meklē visdažādākos ceļus, kā izdzīvot un attīstīties pašreizējos konkurences apstākļos. Tiek meklēts gan finansiālais, gan intelektuālais atbalsts jaunu tirgu iekarošanai, jo, kā pierāda prakse, tad ne tikai nauda, bet arī zināšanas ir tas, kā trūkst uzņēmumiem savai attīstībai, it īpaši, ja runa ir par ārvalstu tirgiem,» atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Piemēram, LIAA pārstāvji uzņēmējus iepazīstināja par tām plašajām ENN iespējām un bezmaksas pakalpojumiem, kas ir pieejami ikvienam, kurš meklē jaunus noieta tirgus. Kā atzina eksperti, tad Latvijas uzņēmēji vēl visai kūtri izmanto iespējas iegūt šajā tīklā pieejamo informāciju, lai gan tas neprasa finanšu ieguldījumus. Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja, ka Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros līdz pat 2020. gadam lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejams kopējais atbalsts aptuveni 500 milj. eiro apmērā. Piemēram, pārtikas ražotāji var pretendēt uz atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei un iepakošanai paredzētu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmatūras iegādei, kā arī lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju rekonstrukcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēlas ieviest reverso PVN pārtikas nozarē

Lelde Petrāne, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir sākusi sarunas ar Finanšu ministriju par reversā PVN ieviešanu vienā no Latvijas pārtikas ražošanas nozarēm – graudkopībā. Šāda ideja tiek virzīta, jo vairāki pārtikas nozares uzņēmumi, kas savām vajadzībām lielos apjomos no piegādātājiem iepērk graudus, saskaras ar situāciju, kad piegādātāji pilnā apmērā valstij nenomaksā PVN, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd situācija esot tāda, ka pircējs ir atbildīgs par to, lai piegādātājs nomaksātu valstij PVN, kuru pircējs tam ir samaksājis, norēķinoties par preci. Diemžēl ne vienmēr piegādātājs samaksā valstij PVN, un no tā cieš pasūtītājs, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir samaksājis visus nodokļus.

LPUF piedāvātais risinājums paredzot, ka PVN valstij samaksā pasūtītājs, kurš iepērk graudus. Tas ļautu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt pārtikas uzņēmumiem, kas iepērk graudus, nenāktos tērēt liekus laika, finanšu un juridisko pakalpojumu resursus, lai pierādītu, ka PVN, saņemot preci, ir samaksāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šure: ja Krievija liegusi ievest mūsu produkciju, kāpēc lai mēs atļautu ievest viņu produkciju?

Lelde Petrāne, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pašreizējā Krievijas importa ierobežošanas politika ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus. Pērn kopējais eksports uz Krieviju bija 656 miljonu eiro apmērā. Pēc šī Krievijas soļa atsevišķas pārtikas ražošanas jomas varētu būtiski ciest. Turklāt Krievijas importa ierobežošanas politika varētu ietekmēt ne vien uzņēmumus kā tādus, bet arī reģionu iedzīvotājus un Latvijas ekonomikas rādītājus,» pauž Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja.

«Ir jāsaprot, ka galvenokārt no sankcijām cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu,» sacīja LPUF pārstāve.

Pašlaik, kad ir zināms Krievijas lēmums un konkrētās ierobežojumu jomas, attiecīgo pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem ir pastiprināti jāsāk domāt par pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem, lai arī tas ir ļoti grūti izdarāms, jo konkurence ES tirgū ir milzīga, bet Krievijas un NVS valstu tirgū mūsu produkcija ir labi zināma un tiek augstu vērtēta. Tāpat ir svarīgi saprast, vai šīs sankcijas ietekmēs arī saistītos uzņēmumus, skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmo Bordo karotīti piešķir Aloja-Starkelsen

Dienas Bizness, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Aloja-Starkelsen kļuvis par pirmo uzņēmumu, kas saņēmis tiesības izmantot Bordo karotīti. Ar šo pārtikas produktu kvalitātes zīmi Aloja-Starkelsen turpmāk marķēs Latvijā ražotās želejas Citrus, Apelsīns un Kivi, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

«Mums ir ļoti liels prieks, ka jau drīzumā Bordo karotīte parādīsies uz pirmajiem pārtikas produktiem. Mēs ceram, ka dalībnieku skaits pakāpeniski pieaugs un uzņēmumi novērtēs tādas šobrīd aktuālas Bordo karotītes sniegtās iespējas kā priekšrocības valsts un pašvaldības iepirkumos un atbalstu eksporta tirgus apgūšanai. Aicinu arī citus uzņēmējus būt aktīviem un pieteikties šīs kvalitātes zīmes izmantošanai,» saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Bordo karotīti piešķir tikai tiem pārtikas produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un nesatur ģenētiski modificētus organismus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kampaņā Turies pie karotītēm! mudinās izvēlēties Latvijā ražotu produkciju

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotājiem kārtējais pārsteigums

Aļona Zandere, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespējamo dabas resursu nodokļa palielināšanu uzņēmumiem nāksies vairāk maksāt arī par ūdeni; bezalkoholisko dzērienu ražotājiem tas ir kārtējais trieciens, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likmes būtiski mainīsies arī avotu un pazemes ūdeņu izmantošanai, un šis ir jautājums, kas skars pārtikas ražotājus. Iepriekš avotu un pazemes ūdeņiem tika piedāvāts palielināt nodokli līdz pat 50% apmērā, un tas nozīmētu, ka, visticamāk, arī galaprodukts veikalos maksās dārgāk. Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), uzņēmumiem izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams. «Protams, ka nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nodokļus nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa paaugstināšanu tikai līdz 30%, ne 50%, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LPUF: Enerģijas dzērienu aprites likums ir pretrunā ar ES normām

Dienas Bizness, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) uzskata, ka Saeimā šodien pieņemtais Enerģijas dzērienu aprites likums nav balstīts zinātniskos pierādījumos par apdraudējumu sabiedrības veselībai, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības brīvas preču kustības principu. Spiesta atcelt šādus ierobežojumus bija gan Itālija, gan Vācija, teikts federācijas izplatītajā paziņojumā.

«Nepamatoti aizliegumi neatbilst uzņēmējdarbības attīstību veicinošai valsts politikai, jo liecina par nestabilu likumdošanas praksi, kas ignorē racionālus faktus. Mēs pilnībā atbalstām rūpes par sabiedrības un jo īpaši jauniešu veselību, taču Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi nav balstīti zinātniskos pierādījumos par šo produktu kaitīgumu. Eiropas Savienības galvenā pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija EFSA ir atzinusi, ka enerģijas dzērieni ir drošs produkts, ja tiek patērēts mērenās devās,» norāda LPUF pārstāvis Pēteris Liniņš.

EFSA 2015. gada maijā publicēja Zinātnisko atzinumu par kofeīna drošumu, kurā secināja, ka kofeīnu saturošu produktu, arī enerģijas dzērienu lietošana mērenās devās cilvēku, tajā skaitā bērnu, veselībai nav kaitīga. Līdz ar šo zinātnisko atzinumu zūd jebkāds pamats enerģijas dzērienu ierobežojumus attaisnot ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā 178/2002 minēto piesardzības principu, kuru iespējamu veselības risku gadījumā pieļaujams izmantot ierobežoti un tikai līdz zinātniskas informācijas iegūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikali spiež no negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekta atteikties, ražotāji tajā saskata glābiņu no ķēžu diktāta un atzīst – likumam vajadzēja būt spēkā jau vakar

Pārtikas ražotāji savus argumentus par topošā likuma nepieciešamību spiesti izklāstīt paslepšus no lielveikalu ķēdēm – sadarbības partneriem, kas kļuvuši par kakla kungiem, sarunā ar DB apgalvo Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa). Likumprojekts, kas ražotājus sargātu no papildus maksājumiem, ko uzspiež ķēdes, vairākus gadus muļļāts, līdz 11. Saeimā «iesprūda» pirms trešā lasījuma, tāpēc nestājās spēkā šogad 1. janvārī, kā bija iecerēts. Ja neradīsies jauni zemūdens akmeņi, likums varētu sākt darboties 1. jūnijā. Saeima attiecīgo likumprojektu otrajā lasījumā skatīs ceturtdien.

Komentāri

Pievienot komentāru