Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vēl konkurētspējīgākai.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks tuvākajā laikā paredz ļoti asu konkurenci starp miltu piegādātājiem un lopbarības ražotājiem.
Publiski esat paziņojuši, ka sakarā ar graudu iepirkumu cenu samazinājumu par 3—5 % saruks miltu un kombinētās lopbarības pārdošanas cena. Maiznieki un citi tirgus spēlētāji domā, ka dzirnavnieku produkcijas cenai būtu jāsamazinās teju proporcionāli graudu iepirkumu cenai, kas šogad ir par 20—30 % zemāka nekā pērn. Vai šāds variants maz iespējams?
Tirgus ir tirgus un vēl konkrētākus ciparus nosaukt būtu neprātīgi, jo konkurenti ir visapkārt un katrs gaida, ko darīs pārējie. Jau dodot šos ciparus, dodam ziņu saviem klientiem, ka cenas samazināsim, ka ir veiksmīgs graudu iepirkums un ka ļausim saviem klientiem veiksmīgāk konkurēt viņu tirgū, šajā gadījumā maizes tirgū. Ne jau manis teiktais ietekmēs tirgu, to darīs jebkurš lietuviešu vai poļu ražotājs. Jo graudu cenas šobrīd ir nogājušas uz leju. Ja rupji rēķinām, tad pārtikas kviešiem pērn vidējais proteīna saturs bija 13.5%, bet šogad ir 12.7%. Kvalitāte ir stipri zemāka, bet maizei nepieciešamajiem graudiem vajadzīgs 13—13.2% proteīna saturs. Tāpēc nav īpaši korekti salīdzināt pagājušā gada iepirkuma cenas ar šā gada iepirkuma cenām. Bet, ja gribētu nopirkt līdzvērtīgus graudus kā pagājušogad, tad graudu cenas faktiski nav mainījušās. Šobrīd graudi ar proteīna saturu 13.5% maksā 135—136 Ls, bet pērn vidējā graudu iepirkumu cena bija 150 Ls. Aptuveni sakot, tas ir 9.7% samazinājums. Zemākas kvalitātes graudus, protams, iepērkam lētāk, bet milti mums ir jāražo atbilstoši kvalitātei.
Vai Dobeles dzirnavnieks jau iepircis visu nepieciešamo graudu apjomu?
Esam iepirkuši 60%, bet glabāšanā atrodas viss 100% nepieciešamais apjoms. Esam aktīvajā tirgū un, ja graudu cena vēl samazināsies, tad realizēsim miltus par lētāku cenu.
Nozares eksperti paredz, ka šogad varētu būtiski palielināties konkurence starp miltu piegādātājiem, jo interese jau ir no lietuviešiem un ne tikai. Kāda, jūsuprāt, veidosies situācija miltu tirgū?
Domāju, ka miltu tirgū izdzīvos veiksmīgākais, efektīvākais un tas, kurš noturēs apjomu, jo milti ir apjoma produkts. Nevar strādāt ar maziem apjomiem un būt veiksmīgs.
Tas nozīmē mazo dzirnavu izputēšanu?
Domāju, ka mazajiem šis gads būs daudz grūtāks. Daudziem mazajiem uzņēmumiem starpniekiem šajā biznesā būs jāsaraujas. Pieļauju, ka starpniekiem graudu, miltu un citu izejvielu piegādēs būs grūts laika periods un tas, kurš gribēs būt veiksmīgs šajā biznesā, meklēs tiešos ražotājus un tos, ar kuriem tuvākos divus trīs gadus roku rokā veiksmīgi strādāt. Kā jau dzirdam visapkārt, nekas veiksmīgs netiek solīts.
Kombinētās lopbarības tirgū spēlētāju ir vēl vairāk, un tas varētu nozīmēt vēl asāku konkurenci nekā līdz šim?
Jā, var teikt, ka šobrīd šo spēlētāju Latvijā ir par daudz. Tas nav normāli, ka pašreiz ir pieci vidēji lieli lopbarības ražotāji un visi strādā ar minimālu noslodzi. Pašizmaksa ir dārga, turklāt blakus ir Lietuva, kur atrodas viens no spēcīgākajiem koncerniem Litagra, kurš jau koncentrējis visu lopbarības ražošanu savās rokās. Šis monstrs vienā brīdī var nolīdzināt visus piecus mazos, kas tepat plūcas blakus tirgū. No šī viedokļa skatoties, redzu, ka konkurence būs liela, jo daļa lopkopju izmantos šā gada graudaugus lopbarības ražošanai mājās vai arī bārteriem.
Tas nozīmē, ka lopbarības cenas varētu ripot uz leju?
Lopbarības cenas varētu sarukt, un tas jau notiek. Visu noteiks tirgus, un tie nebūs tikai 3—5%. Te jau ir runa par pārpalikuma veidošanos. Lietuvā tas jau ir noticis, kur ir aptuveni 800 000 līdz vienam miljonam tonnu graudu, kas karājas gaisā, jo nav tirgus. Un nav ne jausmas, ko ar tiem darīt, jo šiem graudiem ir tā saucamā vidējā kvalitāte, ko žēl izbarot lopiem un kas tīrā veidā pārtikā neder.
Šogad problēma ir tāda, ka ražas ir par 25% vairāk. Arī Eiropā ir līdzīga situācija, ka graudu ir par daudz un nepieciešamība pēc tiem nav izveidojusies. Šobrīd prognozējams ir tas, ka lopbarības tirgus ies uz leju un kāds būs zaudētājs un kāds vinnētājs. Un brīdī, kad tirgus iet lejā, tas nozīmē, ka cenas jālaiž vaļā un konkurence pieaugs. Pērn, kad graudu cenas bija augšā un izdzīvošanas nepieciešamība bija cūkaudzētājiem, tad šogad viss ir otrādi un tas jau attiecas uz lopbarības audzētājiem. Cūkaudzētāji šogad var uzelpot.
Vai tagad vienīgā izeja nav koncentrēšanās iespēja?
Šis ir tas brīdis, kad jākoncentrējas un jāpārskata stratēģijas, kas ir klienti un kādas cenas tie ir gatavi maksāt. Šis varētu būt saspringts brīdis lopbarības ražotājiem. Ja runā par piena ražotājiem, tad uzskatu, ka lielākā daļa govju saimnieku sāks ražot kombinēto lopbarību pie sevis mājās, un tas jau notiek. Tas nozīmē, ka rūpnīcām apjomi var kristies un jāmeklē jauni tirgi. Konkurence būs nežēlīga.
Vai Dobeles dzirnavnieks meklē jaunus tirgus?
Baltijas valstu ietvaros to grūti izdarīt. Tas nozīmē, ka kādam jāaiziet no tirgus. Bet domāju, ka visi darīs visu iespējamo, lai noturētos. Taču gribu uzsvērt to, lai konkurence būtu godīga, īpaši tas attiecas uz miltu tirgu. Tas nozīmē, ja kompānijai aiz muguras ir mātes kompānija, kas ļauj uzņēmumam strādāt ar zaudējumiem, tā nav godīga konkurence. Jo kāds cits pretī, kam aiz muguras nav lielās mammas, nespēj to darīt. Bankas kredītus var nedot, izejvielas nebūs iespējams nopirkt, un tālāk viss aizies pa ķēdīti. Šim jautājumam par godīgu konkurenci pievērsīsim īpašu uzmanību.
Publiskā telpā jau izskanējis viedoklis, ka vajadzētu atjaunot ievedmuitu graudu importam no trešajām valstīm, lai samazinātu to ievešanu. Vai jūs tam piekrītat?
Es tā īsti nedomāju. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet pērn, kad cenas uzgāja debesīs, tās bija lielā mērā spekulācijas. No ES viedokļa tas bija ļoti veiksmīgs solis attaisīt robežas, stabilizēt cenas un nodrošināt patērētājam to, ka viss paliek savās vietās. Ja tas notiktu, tā būtu spēle vienos vārtos. Šīs barjeras var kropļot tirgu. Jo mazāka barjera, jo lielāka iespēja konkurēt godīgi.
Šobrīd kāpj energoresursu cenas, kādu iespaidu uz kompāniju tas atstās?
80% no izmaksām miltu ražošanā ir izejvielas cena, bet elektroenerģijas resursu apjoms veido tikai 1—2%, kas būtisku ietekmi neatstāj. Tas vairāk ir jautājums no īpašnieku viedokļa ieguldīt jaunās modernās tehnoloģijās un samazināt elektroenerģijas patēriņu. Savukārt gāzes izmaksas kombinētās lopbarības ražošanā veido 2—3 % no visām izmaksām, un tas jau ir būtiski. Jādomā, kā ilgtermiņā meklēt citas iespējas, kā samazināt izmaksas.
Kādas tad varētu būt alternatīvās tehnoloģijas? Daži uzņēmīgi saimnieki atzīst, ka pie esošajām cenām labs kurināmais ir graudi....
Ražojot miltus un kombinēto lopbarību, veidojas ļoti daudz mazāk vērtīgu produktu, kurus tirgū pārdot nereti nav iespējams, bet tos var dedzināt un ražot tvaiku, to izmantojot ražošanā.
Vai jums ir konkrēts plāns attiecībā uz citām tehnoloģijām?
Skatīsimies, kā tas veidosies. Līdzīgi projekti Eiropā jau darbojas, bet mums būs jāvērtē situācija, jo tie ir dārgi projekti un tiem jābūt pārdomātiem.
Tātad jārēķinās ar būtiskām investīcijām. Kādi ir plāni jaunajiem uzņēmuma saimniekiem, Igaunijā lielākajam miltu ražotājam Tartu Veski?
Jaunie īpašnieki plāno nākamo trīs gadu laikā ieguldīt līdz aptuveni 6 miljoniem eiro. Tas būs atkarīgs no daudzām situācijām un tirgus. Investīcijas plānotas trīs galvenajos virzienos — graudu pieņemšana, kaltēšana un pirmapstrāde. Graudu pieņemšanas jaudas tiks audzētas no 4 000 t patlaban līdz 6 000 t diennaktī, bet kaltēšanas jaudas par 100%. Tāpat plānotas jaunas kviešu dzirnavas un kombinētās lopbarības rūpnīcas modernizācija. Redzam, ka tirgus attīstība notiek strauji, lietas mainās, un šie investīciju projekti arī vēl var mainīties.
Ko tas dos uzņēmumam?
Tas dos galveno — konkurētspēju. Mūsu uzņēmumam tas nozīmē veiksmīgu izejvielas iepirkumu, uz ko balstās viss bizness. Tas nozīmē zināšanas, ko, kad, par cik un cik daudz pirkt. Jebkura investīcija arī samazina papildu resursus un palielina miltu iznākumu. Diemžēl investīcijas arī samazina cilvēkresursus, kas paliek un paliks dārgāki.
Jau pērn samazinājāt strādājošo skaitu. Cik šobrīd uzņēmumā ir darbinieku?
Pērn uz 1. oktobri bija 312 darbinieku, bet šobrīd 170. Atbilstoši likumdošanai maksājam visas kompensācijas atlaistajiem darbiniekiem. Taču ļoti mērķtiecīgi ejam uz efektivitāti un cilvēku produktivitātes celšanu. Optimālais darbinieku skaits šādā uzņēmumā ir 100 – 120, kas atkarīgs no ražošanas apjomiem. Neskatoties uz kompensāciju apjomiem, uzņēmums strādā ar peļņu un arī gadu plānojam pabeigt ar peļņu godīgā konkurencē.
Citiem pārtikas ražotājiem bija vērojams patēriņa samazinājums un patlaban ar bažām tiek gaidīta ziema, kad būs jāmaksā par siltumenerģiju. Vai Dobeles dzirnavnieks izjūt kādas izmaiņas pieprasījumā?
Vienubrīd bija pauze pavasarī. Taču šobrīd laikam psiholoģiskā barjera ir pārvarēta un to maizi pērk, jo lētāka maize jau nav palikusi. Arī miltus pērk. Industriāliem produktiem cenas ies lejā un domāju, ka tas ļaus kaut nedaudz uzelpot maizniekiem.
Runājot par lopbarību, pieprasījums samazinās, jo jaunās ražas graudi jau ir tirgū. Un tas ir dzinulis, kas liek meklēt jaunus tirgus.
Vai eksporta apjoms var augt?
Jaunie īpašnieki šajā ziņā ir ļoti aktīvi, un mums ir iespēja piedalīties eksporta darījumos. Mērķis ir audzēt šo daļu, bet, skatoties, kas patlaban notiek ar graudiem un miltu produktiem pasaulē, kas ir piesātināts, ir mazas cerības audzēt šo daļu.
Bet pašmāju tirgū patlaban valda peripetijas ap Konkurences likuma grozījumiem. Vai esat jau noslēguši līgumu ar mazumtirgotājiem?
Esam noslēguši un varu teikt, ka līgums no tirgotāja ir ļoti korekts un nav nekāda iemesla sūdzēties.
