Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Latvijas saldumu zīmols Laima vakar pavēstīja, ka, stiprinot zīmola konkurētspēju, izstrādāta jauna vizuālā identitāte. Taču portāla Db.lv lasītāji pauž izbrīnu par Laimas jaunās identitātes līdzību ar zīmola Leica logo. Arī tajā balti burti izvietoti uz sarkana apļa.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāve Inese Blaune, vaicāta, vai logo līdzība neradīs kādas problēmas turpmākajā darbībā, kā arī, vai, izstrādājot jauno logo, bija zināma šī līdzība, biznesa portālam Db.lv sniedza sekojošu skaidrojumu:

«Izstrādājot saldumu zīmola Laima jauno vizuālo identitāti, veicām apjomīgu izpēti. Viens no tās mērķiem bija salīdzināt zīmola vēsturisko un mūsdienu nozīmi. Rezultātā tika pieņemts lēmums apvienot elementus no trim nozīmīgiem Laimas periodiem. Pamatā saglabāts lakoniskais mūsdienu raksts, kas papildināts ar vijīgo līniju no pirmā Laimas logotipa, kas radīts vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Līnija zīmei piešķir atraktivitāti un reizē pauž atvērtību, atdarinot smaidu. Arī logo krāsas izvēle ir likumsakarīga, jo tieši sarkanā ir bijusi Laimai raksturīgā krāsa vairāk nekā 40 gadus tās pastāvēšanas vēsturē.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Stiprinot saldumu zīmola konkurētspēju, Laima ieguvusi jaunu vizuālo identitāti. Drīzumā plašākai publikai tiks prezentēta jauna zīmola Laima produktu līnija.

Eriks Smits-Hansens, Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs, komentē: «Laikam ejot un paaudzēm mainoties, arī tādiem vēsturiskiem zīmoliem kā Laima ir svarīgi iet kopsolī ar laika ritējumu. Turpināt būt aktuāliem, runāt par nozīmīgām vērtībām un būt pamanāmiem gan dažādu paaudžu cilvēku ikdienā, gan svinībās. Tādēļ, veidojot jauno Laimas vizuālo identitāti, mums bija svarīgi turpināt Laimas vēsturisko mantojumu un izteikt to mūsdienīgā, konkurētspējīgā rokrakstā.»

Jaunā Laimas vizuālā identitāte būs vienota visam Laimas produktu sortimentam, Laimas saldumu veikaliem un Laimas šokolādes muzejam. Vizuālās identitātes nomaiņas process ir uzsākts un tas notiks pakāpeniski.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Saldumu ražotājs Laima, piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saņēmis četras godalgas, kas ir līdz šim lielākais apbalvojumu skaits vienas izstādes ietvaros, informē uzņēmuma pārstāvji.

Godalgoti visi Laimas jaunie, konkursam Gada prece nominētie, produkti. Ar zelta medaļu novērtēta tumšās šokolādes asorti konfekšu izlase Mon Ami un torte Vāverīte, ko ražo Staburadzes konditoreja. Sudraba medaļa piešķirta zefīram Maigums šokolādē ar melleņu pildījumu kārbā, savukārt bronzas medaļu ieguvuši maizes auzu cepumi Selga Nature.

«Šī izstāde ir bijusi viena no medaļām bagātākajām izstādēm, kurā esam piedalījušies. Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas - tas ir apliecinājums ne tikai uzņēmuma darbam Krievijas tirgū, bet arī atzinība mūsu šokolādes meistaru darbam un produktu augstajai kvalitātei. Šogad, neskatoties uz nestabilo politisko situāciju, mēs esam salīdzinoši veiksmīgi attīstījuši sadarbību ar mūsu partneriem Krievijā, kā rezultātā kopumā ir izdevies audzēt eksporta apjomus uz Krieviju par 20%,» norāda zīmola Laima vadītāja Maija Brūkle.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

«Orkla Latvija» noslēgusi «Laimas» ražotnes būvniecības iepirkuma izvērtēšanas procesu. Konkursa kārtībā, izvērtējot 12 saņemtos pieteikumus, par jaunās «Laimas» ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija «Merks», informē «Orkla Latvija».

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro un jau tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, lai ražotnes celtniecību Ādažos uzsāktu šajā pavasarī un 2020. gadā uzsāktu ražošanu jaunajā ēkā. Iegādātajā zemes gabalā jau ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

25. februārī noslēdzās pieteikšanās izsludinātajam iepirkumam, kura mērķis bija izvēlēties būvnieku jaunās «Laimas» ražotnes celtniecībai Ādažos. Kopumā tika saņemti 12 pieteikumi gan no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, gan starptautiskiem koncerniem.

Līdz pat jaunās ražotnes darbības uzsākšanai Rīgā turpināsies «Laimas» saldumu ražošana. Jaunajā «Laimas» ražotnē Ādažos atradīsies arī moderna attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot jaunus produktus.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Latvijā vadošais šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija, investējot 46 tūkstošus eiro, atvēris saldumu zīmola Laima veikalu Ādažos.

2018. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija plāno atvērt vēl divus jaunus veikalus Latvijā, kopumā investējot aptuveni 120 tūkstošus eiro.

«Esam patiesi lepni atklāt jaunu Laimas veikalu Ādažos, netālu no Laimas ielas, kur jau šī gada vasarā tiks uzsākta jaunās Laimas ražotnes celtniecība. Mēs turpinām stabilu attīstību, investējot gan saldumu un sāļo uzkodu ražošanas pilnveidē, gan arī mazumtirdzniecībā, paplašinot mūsu tirdzniecības kanālus,» stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Šobrīd Latvijā ir 18 Laimas saldumu veikali, no kuriem 12 atrodas Rīgā.

Jau vēstīts, ka Orkla Confectionery & Snacks Latvija nākamo divu gadu laikā investēs līdz pat 20 miljoniem eiro jaunās Laimas” ražotnes būvniecībā Ādažos un zīmola turpmākā attīstībā.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

«Orkla Latvija» vadība 2019. gada 17. aprīlī parakstījusi līgumu ar būvkompāniju «Merks» par jaunās «Laimas» ražotnes celtniecību Ādažos, informē uzņēmumā.

Ražotnes celtniecību plānots uzsākt tuvākajā laikā. Iegādātajā zemes gabalā jau līdz šim ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro.

«2017. gadā, kad paziņojām, ka tiks celta jauna »Laimas« ražotne Latvijā, mēs uzsākām ievērojamu projektu ar izcilu mērķi – radīt mūsu »Laimai« jaunas mājas ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanai un nākotnes izaugsmei. Šodien, parakstot līgumu par būvniecību, esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ražotu »Laimas« saldumus mūsdienīgā un multifunkcionālā ražotnē, ko »Laima« jau sen bija pelnījusi,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Saldumu ražotājs SIA «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam strādājis ar neto apgrozījumu 2,459 miljonu eiro apmērā, kas bija par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfeils.

Taču pretēji peļņai gadu iepriekš, 2017./2018. finanšu gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījuma pieaugumu izdevies sasniegt, jo uzņēmums aktīvi īstenojis mārketinga aktivitātes un ieguvis jaunus klientus. Savukārt zaudējumi radušies, jo pārskata periodā palielinājās izejvielu cenas un darba spēka izmaksas, vienlaikus arī samazinājās darbinieku skaitam.

Uzņēmums atzīmē, ka 2018.gada 31.maijā tā pašu kapitāls bija negatīvs un tā īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 544 tūkstošiem eiro. SIA «Skrīveru saldumi» gan plāno turpināt darbību.

Uzņēmums izvērtējis faktorus produktivitātes paaugstināšanai un efektīvākai ražošanas izmaksu kontrolei. Saldumu ražotājs strādā pie jaunu produktu izveides, kurus plānots ieviest ražošanā tuvākajā nākotnē. Tāpat izstrādāts ilgtermiņa plāns, lai pakāpeniski segtu iepriekšējo gadu zaudējumus.

Saldumu ražotājs Laima īsteno apjomīgu investīciju projektu zefīra ražošanas pilnveidošanai.

Projekta kopējā investīciju summa - 280 tūkstoši EUR. 1,5 gadu laikā investēti 100 tūkstoš EUR zefīra Maigums ar pildījumu ražošanas uzsākšanai, savukārt baltā zefīra ražošanas pilnveidošanai – 180 tūkstoši EUR. Laima pilnveidojusi zefīru ražošanas tehnoloģijas. Tagad iespējams ražot arī pildītus zefīrus.

Rolands Gulbis, AS Laima valdes priekšsēdētājs, norāda: «Investīciju projekts ir kopdarbs starp mūsu, Laimas, un Vācijas ražošanas iekārtu speciālistiem.» Rezultāts esot paaugstinājis Laimas ražoto zefīru konkurētspēju. Kā informē uzņēmums, augsts potenciāls Laimas zefīriem ir ASV tirgū.

Lai paplašinātu produktu portfeli un sniegtu iespēju attīstīties vietējam uzņēmumam, saldumu ražotāja AS Laima tuvākajā laikā plāno pārcelt saldējuma ražošanu no Igaunijas uzņēmuma Premia Foods, kas atrodas Tallinā, uz SIA Rūjienas saldējums, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

«Izveidots kopdarbības projekts, kas nozīmē, ka turpmāk Laimas saldējumu ražošana vietējam un eksporta tirgum tiek pārcelta uz Rūjienu. Tur tiks ražoti jau esošie zīmoli, kā arī veidotas jaunas saldējuma šķirnes. Tas ļaus attīstīt gan vietējo uzņēmumu, gan arī ar zemāku pašizmaksu ražot vietējo saldējumu no vietējā piena un krējuma,» sacīja Voronkova, gan neprecizējot plānotos ražošanas apjomus un izmaksas.

Viņa arī norādīja, ka Laimas mātesuzņēmums NP Foods turpmāk izplatīs gan Laimas saldējumus, gan arī Rūjienas saldējuma produkciju.

2011.gadā maija sākumā Igaunijas saldējuma, zivju un saldētu pārtikas produktu koncerns Premia Foods pēc Laimas pasūtījuma sāka ražot trīs veidu saldējumus ar Laimas zīmolu, projektā investējot 40 000 latu.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?