Jaunākais izdevums

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Vieta ideju dzimšanai un attīstībai

„Latvijai ir priekšrocības tam, lai mēs attīstītos par izcilu vietu jaunuzņēmumu veidošanai. Mums ir laba dzīves kvalitāte, lieliski transporta savienojumi, kas var piesaistīt talantus no ārvalstīm,“ norāda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš kopš 2016. gada pavasara darbojas Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdē. Asociācijas mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses. Pēc Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanas, tagad jāveic virkne pasākumu šī likuma iedzīvināšanai un aktivitātes, kas vēstas uz izglītotu un talantīgu darbinieku piesaisti Latvijai (tas skar ne tikai starp-up nozari, bet tautsaimniecību kopumā), norāda D. Pavļuts. Līdzīgi daudzām citām lielpilsētām, arī Rīga var pretendēt uz tehnoloģiju uzņēmumiem draudzīgas pilsētas reputāciju, – tam būtu vajadzīga start-up uzņēmumu koncentrācijai piemērota telpa un atbalsts starptautiskā komunikācijā.

Arī J. Djugajevs ir pārliecināts, ka Latvija var kļūt par labu vietu tehnoloģiski progresīvu uzņēmumu veidošanai. „Mums ir talantīgi, gudri cilvēki, tiek pilnveidota likumdošana. Tam vajadzētu piesaistīt ārvalstu investorus jaunuzņēmumu vidē. Jāņem gan vērā, ka no valsts interešu viedokļa ir būtiski ne tikai, lai šie uzņēmumi pie mums piedzimst, bet arī, lai tie šeit aug un attīstās.“

Partneri, ne konkurenti

Rietumu Banka kopš pagājušā gada organizē fintech nozares jaunuzņēmumu konkursu Rietumu Fintech challenge, kurā pērn sacentās 16 idejas no septiņām dažādām valstīm. Viens no konkursa dalībniekiem – Latvijā radītā tiešsaistes maksājumu platforma Swipe.lv pēc konkursa uzsāka sadarbību ar Rietumu Banku, kas ļauj jaunajam uzņēmumam piekļūt bankas maksājumu infrastruktūrai un praksē iedzīvināt savu ideju (elektroniski izrakstītu rēķinu apstrāde, nodrošināt to monitoringu un apmaksu, tostarp, arī ar maksājumu kartēm). Otrs sadarbības piemērs ar fintech sektoru Rietumu Bankai ir uzņēmums Transact Pro, kas sniedz interneta maksājumu pieņemšanas un apstrādes, kā arī priekšapmaksas debetkaršu emisijas pakalpojumus.

Par nozīmīgu pagrieziena punktu fintech nozares attīstībai varētu kļūt t.s. ES maksājumu Direktīvas jaunā redakcija, kas šo tirgu padara pieejamu plašākam pakalpojumu sniedzēju lokam no 2018. gada. Attiecīgas licences saņēmuši starpnieki saviem klientiem var piedāvāt ērti saņemt un apstrādāt datus par visiem saviem banku kontiem vienā vietā un pat veikt klienta maksājumus, padarot darbu ar finansēm tik pat vieglu un patīkamu, kā taksometra pasūtīšana Taxify vai čats ar draugiem Whatsapp, stāsta J. Djugajevs.

Jaunās iespējas gan nenozīmē, ka izzustu nepieciešamība pēc bankām, kam ir un paliek nozīmīgā atbildība identificēt katru klientu un sekot līdzi viņa naudas izcelsmes legalitātei. „Neviens no tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pagaidām nevēlas nodarboties ar garlaicīgajām un piņķerīgajām lietām, ar ko strādā bankas. Tostarp, klientu identifikāciju, kas, piemēram, mūsu valstī nozīmē tiešu tikšanos ar klientu pirms konta atvēršanas un pārliecības iegūšanu par naudas izcelsmes legalitāti. Tas prasa laiku, organizāciju un lielus cilvēkresursus,“ uzsver J. Djugajevs. Pasaulē gan pārmaiņas notiek arī šajā jomā – dažās Eiropas valstīs jau ir ieviests (piemēram, Vācijā un Lielbritānijā) vai tiek gatavots (Igaunijā un Lietuvā) klientu identifikācijas režīms tiešsaistē.

Attālinātā klientu identifikācija ar laiku visdrīzāk tiks unificēta un plaši izmantota, bet attiecībā uz klientu biznesa izpratni, līdzekļu izcelsmi un veikto operāciju būtību vienotas pieejas kamēr nav ne tuvumā. Citiem vārdiem runājot, nevar vienkārši paņemt un nodot zināšanas par klientu, kuras ir uzkrātas vienā maksājumu iestādē, citai šādai iestādei. Katrai no tām ir jāizvērtē klientu praktiski no nulles. Tas viss nedod iespēju „izslēgt“ bankas no šīs biznesa ķēdes un padara klientu migrāciju starp bankām un maksājumu servisiem visai apgrūtinošu.

Sadarbībā ar Rietumu banka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumi var pieteikties specializētai akselerācijas programmai Wise Guys Fintech

Programma sāksies nākamā gada pavasarī un norisināsies īpaši iekārtotās kopā strādāšanas telpās Swedbank Latvija centrālajā ēkā. Programmu veido Latvijā jau iepazītais akselerators Startup Wise Guys, piesaistot pasaules līmeņa finanšu tehnoloģiju mentorus. Programmu atbalsta Swedbank, jaunuzņēmumiem piedāvājot telpas, pieeju zināšanām, tirgum un bankas API.

Wise Guys Fintech programmas ietvaros jaunuzņēmumi saņems 20 tūkstošu eiro investīciju, iespēju strādāt pilnībā aprīkotās, modernās kopā strādāšanas telpās, intensīvu trīs mēnešu akselerācijas programmu ar pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju mentoriem, kā arī pieeju Swedbank API caur atvērtās sadarbības platformu Open Banking.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

M&A un riska kapitāla gada nozīmīgākie darījumi

Dienas Bizness, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas jaunuzņēmumiem programmas iespēju izmantošanā ir īpašas priekšrocības.

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Nākamo divu gadu laikā Microsoft ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, sniedzot jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, pieeju mārketinga kanāliem un konsultatīvu atbalstu.

Programma nodrošina jaunuzņēmumiem iespēju izmantot Azure mākoņa platformu, tehnisko atbalstu un izstrādātāju rīkus bez maksas.

Jaunā programma palīdzēs jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi, izmantojot Microsoft 800 000 partneru ekosistēmu visā pasaulē, kuri saviem klientiem nodrošina mākonī balstītus risinājumus. Programma palīdzēs jaunuzņēmumiem sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot Microsoft pārdošanas kanālu tīklu. Tāpat programmas dalībniekiem tiks piedāvāts Microsoft ScaleUp akseleratora un Microsoft Ventures riska kapitāla komandas atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas startup tiksies ar starptautiskiem investoriem

Anda Asere, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup, kuru attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā

Anda Asere, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

50 jaunuzņēmumi gadā

Anda Asere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas veicināt ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām

Db.lv, 27.08.2021

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos (no kreisās); Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un vadītāja; Anna Ķiesnere, Helve biznesa attīstības vadītāja; Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Microsoft: Latvijā startapiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu

Rūta Lapiņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā,» norāda «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.

Būtisks atbalsta instruments šajā jomā turpmāk būs «Microsoft» un «Blue Dome Capital Limited» («Blue Dome»), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstītā vienošanās. Tā paredz sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un «Microsoft» Inovāciju centra ietvaros.

«Microsoft Latvia» komunikācijas konsultante Gunta Līne norāda, ka Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas. Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus «Microsoft BizSpark» jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem – pragmatisks biznesa lēmums

Anda Asere, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Kāpēc vajadzīga startup diena?

Anda Asere, 12.09.2017

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Foto: Digital Freedom Festival

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.

«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad vēl ir daudz nezināmo par piektās paaudzes tīklu jeb 5G, plašas attīstības iespējas ir kā lielajiem spēlētājiem, tā jaunuzņēmumiem.

Bieži vien jaunuzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet pieredzējušiem nozares speciālistiem – infrastruktūra un finansējums to īstenošanā. Tāpēc vērojama arī abu pušu sadarbība. «Jaunuzņēmumiem 5G jomā būs ļoti plašas attīstības iespējas. Ir runa par pilnīgi jauniem risinājumiem, pakalpojumiem, idejām un pat biznesa modeļiem, ko 5G darīs iespējamu. To priekšrocība ir gatavība straujām pārmaiņām, elastība, spēja ātri pārkārtot ražošanu. Savukārt lielajām kompānijām – gan telekomunikāciju operatoriem, gan citu nozaru lielajiem uzņēmumiem – ir pieredze, resursi un zināšanas, kas palīdz ieraudzīt jaunās, 5G sniegtās attīstības iespējas un ļauj investēt to attīstīšanā,» uzskata Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi var sākt pieteikties valsts atbalsta saņemšanai

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumi aicināti prezentēt idejas investoriem konferencē Slush 2019

Lelde Petrāne, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Magnetic Latvia Startup kopā ar TechChill 22. novembrī starptautiskajā jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē Slush 2019 Helsinkos organizēs jaunuzņēmumu-investoru brokastis, kurās jaunuzņēmumiem būs iespēja prezentēt idejas saviem nākamajiem sadarbības partneriem.

Reģistrācija pasākumam ir atvērta, un jaunuzņēmumi ir aicināti pieteikties līdz 10. novembrim.

Pasākumā tiksies 20 Latvijas jaunuzņēmumi un 40 starptautiski investori, kuriem piemeklēs atbilstošākos sarunu partnerus. Veidojot pārrunu sesijas, vērā ņems katra dalībnieka individuālās biznesa intereses – tas palīdzēs veidot katra uzņēmuma mērķiem atbilstošus, vērtīgus kontaktus un ļaus jau pasākuma gaitā pārrunāt iespējamo sadarbību.

Pasākums notiks 22. novembrī no plkst. 7.30 līdz 10.00 Messukeskus izstāžu centra 204. telpā. Sarunas starp jaunuzņēmumiem un investoriem notiks viens pret vienu 15 minūšu garās sesijās.

Slush 2019 ir viens no vadošajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Eiropā, kas ik gadu pulcē jaunuzņēmumus un investorus no Eiropas un Āzijas. Šogad pasākums notiks 21. un 22. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

No sadarbības iegūst abas puses

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kvalitatīvi akseleratori vajadzīgi gan uzņēmējiem, gan investoriem

Startup Wise Guys vadītājs Kristobals Alonso, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.

Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.

Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.

Komentāri

Pievienot komentāru