Kafijas cienītāju paradumi mainās un arvien lielāku nozīmi to dzīvē iegūst iespēja karsto dzērienu baudīt pa ceļam. SIA Latvija Statoil novērojumi liecina, ka karstie dzērieni no kafijas un piena ik gadu kļūst populārāki – pārdošanas daļa gadā aug par aptuveni 6%, un to, ka nozīmīgu daļu no uzņēmuma apgrozījuma un peļņas veido līdzņemamā kafija, atzīst mazumtirdzniecības tīkls Narvesen.

Līdz ar tendences pastiprināšanos, pieaug arī tirgus spēlētāju skaits. Kopš vasaras vietējiem uzņēmējiem konkurenci veido arī lietuviešu Coffee-Inn.

Vai atkal nenoslāps?

Uzskats, ka latvietim vajag lielu automašīnu ar lielu dzinēju, sāk aiziet vēsturē, intervijā DB/LD norāda SIA Motors Latvia direktors Agris Staņēvičs, piebilstot, ka tas var būt tikai Latvijas fenomens, ka smagajā 2009. gadā apvidus auto segmentā ir bijis pat pieaugums. Tiesa, tagad situācija esot mainījusies: ja agrāk pircēju interesēja tikai dzinēja tilpums un ātrumkārbas tips un tehniskie parametri vispār bija viens no pēdējiem jautājumiem, tad tagad pieeja ir pragmatiska – labāk mazāku auto, bet jaunu, galvenais, lai būtu ekonomisks. Vērtējot pašreizējo situāciju tirgū, viņš norāda, ka jauno automašīnu tirdzniecība atdzīvojas, taču bažas par iespējamu nodokļu paaugstināšanu un joprojām rezervēta banku attieksme prognozēs liek būt piesardzīgiem.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Kopumā līdz šā gada novembra vidum Latvijā bija reģistrēti 834 uzņēmumi, kuru nosaukumā iekļauts vārds «Latvijā», savukārt valsts starptautiskais nosaukums «Latvia» iekļauts 1154 uzņēmumu nosaukumā. Tāpat Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar citiem patriotiskiem nosaukumiem, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, apkopojis Lursoft.

Latvijā ir reģistrētas arī 2066 biedrības un nodibinājumi, kuru nosaukumos iekļauts vārds «Latvija», savukārt starptautiskais «Latvia» iekļauts simts nevalstisko organizāciju vārdos.

Iekļaut savā nosaukumā Latvijas vārdu izvēlējušies vairāki lielākie Latvijas uzņēmumi, tostarp a/s Latvijas valsts meži, SIA Latvijas Mobilais Telefons, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvijas finieris, SIA Itera Latvija u.c.

Savukārt liela daļa sabiedrisko organizāciju, kuru nosaukumā iekļauts Latvijas vārds, veidotas ar patriotisku mērķi saliedēt iedzīvotājus, uzlabot dzīves vidi un kopīgiem spēkiem veicināt valsts labklājību un attīstību, novērojis Lursoft. Piemēram, 2010. gadā Rīgā reģistrēts nodibinājums Latvija aug, kura mērķis ir veidot meža nozarei labvēlīgas vides attīstību un izpratni par meža vērtību skolu jaunatnes vidū un pārējā sabiedrībā, savukārt biedrība Latvija – mana Dzimtene aizvadītā gada nogalē reģistrēta, lai veidotu saliedētu Latvijas sabiedrību neatkarīgi no etniskās piederības, tautības un dzimtās valodas.

Igaunijas jaunā valdības koalīcija, ko veido Centra partija, Sociāldemokrātiskā partija (SDE) un Tēvzemes un Res Publica savienība, varētu paaugstināt akcīzes nodokli alum, tomēr konkrētas vienošanās par šo jautājumu nav panāktas.

Centra partijas priekšsēdētāja vietniece un parlamenta frakcijas vadītāja Kadri Simsone Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV sacīja, ka jautājumā ar akcīzes nodokļa alum celšanu sarunas turpinās.

Viņa norādīja, ka pašlaik ir skaidrs, ka Igaunijā tiks ieviests nodoklis saldinātajiem dzērieniem.

Pašlaik spēkā esošie likumi paredz, ka nākamgad akcīzes nodoklis dzērieniem ar zemu alkohola saturu tiks paaugstināts par 10% pēc tam, kad šogad to palielināja par 15%.

Igaunijā šā gada sākumā būtiski pieauga akcīzes nodoklis dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem. Lai gan lēmuma mērķis bija samazināt alkohola patēriņu valstī, daudzi Igaunijas iedzīvotāji pēdējā laikā dodas uz Latviju, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus mūsu valstī, kur tie ir lētāki.

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ēdināšanas sektoram saglabāšanu līdz nākamā gada beigām, tikmēr sporta un izklaides pasākumiem tā tiks saglabāta līdz jūlijam.

Savukārt 9% samazinātā PVN likme bez termiņa noteikta viesu izmitināšanas, mākslas un kultūras vietām un pasākumiem, elektroniskajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem. 5% PVN likme noteikta valsts kompensētajai speciālajai medicīniskajai pārtikai.

Grozījumus Likumā par pievienotās vērtības nodokli atbalstīja 94 Seima deputāti, desmit bija pret un 27 atturējās.

Pamata PVN likme Lietuvā ir 21%.

Seima balsojums ir pretrunā ar Lietuvas valdības iepriekš atbalstīto nākamā gada valsts budžeta projektu, kas paredzēja, ka ēdināšanas pakalpojumiem samazinātā PVN likme tiks piemērota līdz nākamā gada vidum.

Lietuvas ārlietu ministrs un valdības koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis Gabrieļus Landsberģis pēc Seima balsojuma atzina, ka lēmuma rezultātā nākamā gada budžetā zaudētie 65 miljoni eiro "ir nozīmīga summa", kuru varētu izmantot citiem mērķiem.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā sācies ikgadējais vingrošanas un mākslas festivāls Arirang, kurā piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir viens no lielākajiem šāda veida masu pasākumiem pasaulē un kalpo, lai slavinātu valdošo režīmu.

Šā gada festivāls, kurš ilgs līdz septembrim, veltīts sešdesmitajai gadadienai, kopš 1953. gadā tika parakstīts pamiera līgums, izbeidzot postošo Korejas karu. Ziemeļkorejā konflikts tiek saukts par Tēvzemes atbrīvošanas karu, bet 27. jūlijs, kad tika noslēgts pamiers – par Uzvaras dienu.

Arirang festivālā notiek dziedāšanas, dejošanas un masu vingrošanas pasākumi. Šova laikā tiek izmantotas lielas kartītes, lai veidotu patriotiskus uzrakstus un zīmējumus.

Festivāla atklāšanas laikā pirmdien, tika attēloti «varonīgie karavīri Tēvzemes atbrīvošanas kara laikā, krāsaini gaismas ritmi un uguņošana», pavēstījusi Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra.

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Pašnodarbināti cilvēki biežāk sevi uzskata par laimīgiem nekā algoti darbinieki, secināts ASV Kolumbijas štata universitātes Pasaules laimes pētījumā.

Pētījumā atklāts, ka pašnodarbinātie, salīdzinot ar algotiem darbiniekiem, savu dzīvi biežāk vērtējuši kā laimīgu gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Tomēr tas neesot bijis izteikti novērojams attīstības valstīs. Pētnieki skaidro - tas varētu būt saistīts ar to, ka attīstības valstīs pašnodarbinātība nav izvēle, bet gan nepieciešamība.

Tāpat pētījumā secināts, ka laimīgāki parasti ir bagāti cilvēki, tomēr tas ir tikai viens laimes sajūtas aspekts. Bieži vien nelaimīgi iedzīvotāji bijuši valstīs, kurās ir ierobežotas personīgās brīvības un izplatīta korupcija.

Laimes sajūtu samazina bezdarbs, taču tas nenotiek tāpēc, ka ir zaudēts ienākumu avots, bet gan tāpēc, ka samazinās cilvēka pašnovērtējums un trūkst pierastās sociālās dzīves, teikts pētījumā.

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks drīzumā cer iekļūt populārāko Valmieras tūrisma objektu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdztekus jau tagad valmieriešu un pilsētas viesu iecienītajai Sajūtu parka baskāju takai un vairākām skriešanas un nūjošanas trasēm šovasar plānots to papildināt ar jaunu aktīvās atpūtas objektu – taku kokos. Takas montāžu plānots sākt jau šomēnes, un apmeklētājiem tā tiks atvērta jūlija vidū. Sajūtu parka apsaimniekotājs ir SIA Vidzemes Olimpiskais centrs, kurš arī finansē takas izveidi. Projekta izmaksas paredzētas gandrīz 40,3 tūkst. eiro (ar PVN). Takas elementu un konstrukciju projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA Ežu tornis.

Mežs pilsētā

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks darbojas trešo sezonu, tas izvietots līdzās J. Daliņa stadionam esošajā mežā. Kā stāsta J. Daliņa Sporta Rehabilitācijas centra vadītāja Iluta Urbanoviča, teritorijas sakopšanā ticis ieguldīts milzīgs darbs. «Kad sākām apsaimniekot stadionu un viesnīcu, pamanījām, ka līdzās atrodas arī mežs, un sapratām, ka varam to izmantot kā vietu, kur cilvēkiem nākt un izbaudīt dažādas sajūtas, ko sniedz daba. Ieejot mežā, cilvēks iedarbina visas savas maņas – tausti, ožu, garšu. Te apkopots sajūtu gammu spektrs,» viņa stāsta.

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Mājsaimniecībās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apdrošināšanai tērē vidēji līdz 200 latiem gadā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo veiktā pētījuma par Baltijas iedzīvotāju ieradumiem un attieksmi pret apdrošināšanu rezultāti.

Kā motivējošāko faktoru apdrošināšanas iegādei 56% respondentu Baltijas valstīs atzīst drošības sajūtu, ko sniedz apdrošināšana.

Starp motivējošākajiem faktoriem apdrošināšanas iegādei Baltijas valstīs aptaujātie respondenti minējuši - drošības sajūtu, banku un kredītiestāžu prasības, personīgo pozitīvo pieredzi, kā arī pārliecību par apdrošināšanu kā pašsaprotamu.

Deniss Sazonovs, Ergo valdes loceklis Baltijā norāda: «Atšķirībā no kaimiņvalstīm apdrošināšana Latvijā netiek vērtēta kā pašsaprotama un nav minēta starp TOP3 motivējošiem faktoriem. Galvenokārt to ietekmējis fakts, ka Latvijas iedzīvotāju vidū vēl nav līdz galam izveidojusies izpratne par apdrošināšanas nozīmi un būtību. Tā visbiežāk tiek iegādāta obligāto prasību dēļ kā piemēram, OCTA vai kredītsaistību gadījumā.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, precīzāk, teju dubultošana, viesu izmitināšanas pakalpojumiem sarežģīs dzīvi tūrisma mītnēm Latvijā, novirzot tūristus pie igauņiem un leišiem

Topošā nodokļu reforma, meklējot visas iespējas, kā aizpildīt samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes radīto sūci, grasās uzvelt baļķi tūrisma nozares plecos. PVN likmes ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem palielināšana, kas formāli skaitītos samazinātās likmes atcelšana, tiek likta uz nodokļu reformas altāra kā viens no pasākumiem, lai kompensētu IIN likmes samazināšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu.

Kā presē jau izraudājušies tūrisma nozarē strādājošie, PVN likmes pletne īpaši lips klāt lauku tūrisma uzņēmēju mugurām. Turklāt tas ietekmētu arī dārdzības dēļ zaudēto tūristu tēriņu apjomu ne tikai par nakts pārlaišanu vien. Nozare jau tagad žēlojas par to, ka cenām jābūt zemā līmenī, lai vispār uzturētu viesu plūsmu. Cenu palielināšana novestu pie tukšākiem viesu namiem, brīvdienu mājām un viesnīcām. Dzimtās zemes apceļotāji par pašreizējo cenu varētu būt arī citās domās, taču nozarei nopietni jārēķinās ar reģionālo kontekstu – jau pašlaik izmitinātāji valsts budžetā atstāj lielāku PVN šķiņķa kumosu nekā konkurenti Lietuvā un Igaunijā. Sadārdzinoties šī pakalpojuma izmaksām Latvijā, igauņu un leišu viesmīlības bizness iegūtu jaunu elpu gan no biznesa tūristiem, gan privātajiem ceļotājiem un droši vien arī no Latvijas atbraukušajiem atpūtniekiem, kam savas zemes apceļošana būtu kļuvusi sālītāka nekā tūrista deguna izbāšana ārpus tēvzemes. 1930. gados valsts iekšējā tūrisma propagandai tika pievērsta liela nozīme, tika iegriezts Latvijas apceļošanas propagandas rats. Pie viena tas kalpoja par patriotiskās audzināšanas paņēmienu, kas jaundibinātai valstij nebija mazsvarīgi. Tolaik skandēja aicinājumus apceļot dzimto zemi, bet tagad nodokļu reformas kaldinātāji spriež par veidiem, kā nevis veicināt apceļošanu, bet to apcirpt.

«Ienaidnieks mums visiem ir viens – globālā finanšu sistēma, kas nacionālās ekonomikas grauj visā pasaulē,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis dziesminieks Kaspars Dimiters.

«Ar Tēvzemes lata apglabāšanu varas bāleliņi noņem no sevis pilnīgi visu atbildību par savas valsts likteni. Pēc eiro ieviešanas tie vienmēr varēs sacīt: ko mēs, mēs neko, visu nosaka Eiropas Centrālā banka, federācijas lēmumi. Kāda sirdī neierūmējama nodevība! Divas dekādes Saeima apzināti un ciniski postīja savu valsti, pēc tam vēsi nokratot atbildību un ar apmānu radot varonīgu ilūziju, ka tādā veidā glābj, kas vēl glābjams. Nē, viņi posta pēdējo, kas vēl postāms,» uzskata Dimiters.

«Protams, kamēr lata nodrošinājums ir parādi valstīm, kas lieto eiro un dolārus un kurām šajās valūtās pašām ir astronomiski parādi, mūsu lats ir tikai nacionāliem ornamentiem rotāts viltotas naudas papīrītis. Taču tā ir piemiņas zīme tam latam, kam pirmās republikas laikā bija 100% nodrošinājums.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Paralēli svešvalodu apmācībām bērnudārzos SIA ABC Valodu skola īpašniece Lilija Jansone sākusi nodarboties ar sajūtu un emociju kartiņu izgatavošanu

Lilija ir paplašinājusi savu uzņēmējdarbību un šobrīd ražo arī apsveikumu kartītes ar zīmolu Kortit. Tām ir Lilijas pašas veidots dizains; tās ir ar kaķiem, zaķiem, bruņurupučiem, žirafēm un citiem dzīvnieciņiem. Kortit sortimentā ir gan apsveikumu kartītes ar cipariem, kas apzīmē gaviļnieka gadu skaitu, gan pateicības kartītes u.tml. «Tās ir sajūtu un emociju kartiņas,» saka Lilija. Sākumā viņa tās piedāvājusi pastkartes formātā, bet tagad – kā atklātnītes. Pirmās kartītes bija mandalu stilā un ar dažādiem cilvēkiem svarīgiem atslēgvārdiem, bet laika gaitā sortiments papildināts ar bērnišķīgākām kartītēm. Šobrīd kartiņas nopērkamas tikai vienā veikalā – Sajūtu aleja. «Vēl jāpiestrādā pie mārketinga,» saka Lilija. Nākotnē viņa vēlas attīstīt to tirdzniecību Latvijā un ārvalstīs, kā arī interneta vietnē Etsy, kur uzņēmums tās piedāvās iegādāties arī citās valodās.

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.