Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.

Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»

Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Uzzini, kā radušies uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu un kādus padomus tie dotu jaunajiem, topošajiem uzņēmējiem.

Atbildes lasāmas raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian,PIKU.LV nosaukumi

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Agrāk pašmāju ražotājiem bija lielāka interese izrādīt savu preci vietējam tirgum, bet tagad liela daļa vairāk koncentrējas uz ārvalstīm, intervijā laikrakstam Diena atzīst izstādes Izvēlies Latvijas preci organizators Erlens Kelle.

Cik sen jau tiek organizētas Latvijas ražotāju izstādes?

Šis būs jau piektais gads, nosaukumi gan mainās. 2010.gadā bija pirmā izstāde ar nosaukumu Ražots Latvijā, tad piedalījās ap 300 ražotāju, šoreiz būs simt piecdesmit. Tolaik tik daudz cilvēku vēl nebija izbraukuši no Latvijas, varēja just, ka ir lielāks patriotisms. Varētu teikt, ka tā bija veiksmīgākā izstāde piecu gadu laikā, jo trīs dienās to apmeklēja 20 000 cilvēku. Nezinu, kāpēc interese ir tik ļoti mazinājusies, pieļauju, ka tas tiešām lielā mērā ir saistīts ar cilvēku izbraukšanu. Ražotāju joprojām ir daudz, tomēr tagad lielākā daļa izvēlas eksportēt, un Latvija daudziem vairs nav mērķa tirgus.

Latvijas pārtikas ražotāju zīmoli ir spēcīgi Baltijā, citās bijušās Padomju savienības valstīs, un tas ir placdarms globālu zīmolu veidošanai. Šajos tirgos Latvija kā izcelsmes valsts asociējas ar augstu kvalitāti, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tādi faktori kā nepietiekami ekonomikas attīstības tempi, ārvalstu investīciju ieplūde, spēja radīt inovatīvus produktus globālam tirgum nepieciešamajā kvalitātē un kvantitātē līdz šim nav veicinājuši globāli lielu uzņēmumu izveidi. Turklāt krīzē arī Latvijas pārtikas nozares ražotāji pieredzējusi krasu apgrozījuma kritumu. Ir notikušas patēriņa izmaiņas lētāku produktu virzienā, tomēr nozare sekmīgi ir atguvusies no krīzes un apgrozījums jau ir sasniedzis 90% no pirmskrīzes vērtības. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta informācija, nozares realizācijas vērtība laika posmā līdz 2008. gadam pieauga līdz 1079,7 miljoniem latu, krīzes rezultātā 2010.gada tā bija samazinājusies līdz 877,7 miljoni latu, bet 2011.gadā jau bija vērojams pieaugums līdz 959,6 miljoniem latu.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir īstenojis labu sociālo politiku, bet viņa saimnieciskā politka bijusi ļoti stulba, sacīja Latvijas Zaļās partijas RD mēra amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Sarunā ar Latvijas radio G. Belēvičs norādīja, ka N. Ušakovs ir vienas dienas saimnieks, jo tikai saimnieks, kurš domā saimniekot tikai četrus gadus, var laist garām māju siltināšanas iespējas, bet rīdziniekiem mēģināt iestāstīt, ka sāli kaisīt ir vislētākais un visefektīvākais veids.

Latvijas Zaļās partijas RD kandidāts pauda pārliecību, ka RD var izdarīt daudz vairāk nevis kādam līdzekļus atņemot, bet gan paskatoties, kur var ietaupīt. Tādus ietaupījumus iespējams nodrošināt veicot saprātīgākus iepirkumus – piemēram, sociālās mājas ceļot uz pusi lētāk.

Viens no partijas uzstādījumiem ir brīvpusdienas bērniem izglītības iestādēs. Tās būtu pusdienas no svaigiem produktiem, nevis ar industriāli ražotu pārtiku, kas piesātināta ar ķīmiju, kas esot izmainījusi bērnu uzvedību un tie kļuvuši agresīvāki.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu vadītājs Ruslans Meļņiks un projektu vadītāja Guna Sprūde – ir reemigranti

Viņu stāsti ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi. Visi auguši Liepājā, pēc mācībām vidusskolā izlēma doties pieredzes un zināšanu meklējumos ārpus Latvijas robežām, taču vienmēr bija pārliecināti – atgriezīsies, lai to liktu lietā savā dzimtenē.

Fragments no raksta, kas publicēts 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Gints: Veidojot jauno komandu, papildu punkti tika doti reemigrantiem, jo inkubatora galvenā ideja ir ne tikai pārstāvēt liepājniekus Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Inkubatoram sadarbība ar ārzemju partneriem ir ļoti liels darbības lauciņš, arī mūsu klientiem tas ir svarīgi. Jaunajiem uzņēmējiem mācām pasaules ambīcijas. Lai nedomā tikai par Liepāju, Rīgu vai Latviju, bet savus produktus plāno arī eksportēt. Mums ir savs skatījums par valstīm, kurās esam bijuši, – kāds ir cilvēku domugājiens, kā ar viņiem labāk runāt. Rakstīt e-pastu britam ir pilnīgi citādi nekā amerikānim vai dānim.

Galvenais aspekts, uz kura rēķina varam pieaudzēt iekšējo patēriņu, ir vietējais patriotisms, patērējot tos produktus, ko tepat uz vietas saražojam, jo tad nauda nonāk pašmāju ekonomikā, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda uzņēmuma Lāči saimnieks, Uzņēmumu reputācijas topa uzvarētājs Normunds Skauģis.

«Ja veikala plauktā ir pašmāju tomāts un importa, jāsaprot, ka, pērkot vietējo produktu, mēs dodam darbu šejienes strādājošajiem, un viņiem būs nauda, ar ko iet uz veikalu,» atzīst maiznieks.

Viņš arī pauž viedokli, ka, ja reiz iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi mazākām jākļūst arī valsts pārvaldes izmaksām. «Ja Latvijā būtu tikai viens miljons iedzīvotāju, valsts aparāta izmaksas arī tad būtu tikpat lielas, kā šobrīd? Tas nav pareizi! Šādā veidā ir jāskatās daudzas lietas, saprotot, kā varam mainīties, un ko varam darīt citādāk. Visās valstīs šobrīd skatās, kā būt efektīvākiem – arī mums tas ir jādara,» tā N. Skauģis.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tā liecina topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Ekonomikas ministra maiņa Latvijā notika Covid dīkstāves laikā. Jānis Vitenbergs ir aizvadījis pirmās 100 dienas ministra amatā.

Žurnāls "Dienas Bizness" izjautāja ekonomikas ministru par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem.

"Mēs kā ministrija esam nākuši klajā ar samazināto PVN likmi tūrisma industrijai, konkrēti – ēdinātājiem. Šādu pasākumu efektivitāti labi parāda arī citu valstu pieredze, kad krīzes laikā terminēti tiek samazinātas PVN likmes. Vācijā un Austrijā ir šādi piemēri. Mēs kā valsts esam pirmajā trijniekā ar lielākajām PVN likmēm ēdināšanai. Ar šo priekšlikumu nācu klajā jau saistībā ar Covid, tomēr tika pieņemts lēmums šo jautājumu skatīt kopējās nodokļu politikas kontekstā. Visticamāk, tas notiks līdz ar budžeta izskatīšanu nākamajam gadam.

Ir skaidrs, ka uzņēmējiem būtisks slogs ir darbaspēka nodoklis. Piemēram, lai uzturētu darbinieku, kuram maksā 1000 eiro uz rokas, ir būtiskas atšķirības uzņēmēja maksājumu pusē, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Es gribētu šo dialogu uzturēt," intervijā pauž ekonomikas ministrs.

Izvērtējot iespējamos aspektus, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, 81% DNB Latvijas barometra respondenti kā būtiskākos faktorus minējuši lielākas algas un 68% - vairāk darbavietu (68%).

Tikmēr citi aspekti norādīti ievērojami retāk – 33% aptaujāto atzīmējuši, ka iedzīvotāju atgriešanos varētu veicināt mazāka dzīves dārdzība Latvijā, bet 26% respondentu norādījuši, ka nepieciešams dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (lielāki pabalsti, vairāk garantiju). Tikmēr 16% aptaujāto būtiski šķiet saņemt lielākas sociālās garantijas kopumā, bet 15% respondentu uzskata, ka valstij jāpiešķir lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 60% aptaujāto iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko Latvijas demogrāfisko draudu. Turklāt šādam viedoklim piekrīt vairāk iedzīvotāju nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu. Par EM izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējuši 60% aptaujāto, bet tikai 12% ir informēti par to, ko šis plāns iever.

Savulaik populāri politiķi partijas Vienoti Latvijai! līdera Aināra Šlesera vadībā 3.jūlijā plāno paziņot par atgriešanos politikā, piesakot zem šīs partijas nosaukuma savu ideoloģiski daudzveidīgo komandu arī Saeimas vēlēšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Tajās startēs ekspremjeri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, kā arī bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdis Jānis Jurkāns, kādreizējais tēvzemiešu līderis un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais ministrs, viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns un citi bijušie politiķi, kuri savulaik ir ieņēmuši augstus amatus savās partijās. Divas no tām - Tautas partija un LPP/LC - darbību jau izbeigušas, kas galvenokārt saistīts ar pakāpenisku vēlētāju uzticības samazināšanos.

«Pieredze. Profesionalitāte. Patriotisms,» tie ir trīs vārdi, ar kuriem šie cilvēki vēlas pieteikt savu atgriešanos, informē Diena. «Tiem, kas tagad ir pie varas, vairs nav konkurences,» trešdien sacījis Šlesers, kurš Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK uzskata tikai par Vienotības piedēkli. «Mēs piedāvāsim alternatīvu Vienotībai,» esot pārliecināts Šlesers. Viņš uzskata - ja 70% balsstiesīgo pilsoņu vairs nepiedalās vēlēšanās, kā tas bija, izraugoties Eiropas Parlamenta deputātus, tad kaut kas ir jādara. Viņaprāt, cilvēkiem, kas ir piedalījušies šīs valsts atjaunošanā un veidošanā arī grūtos brīžos, ir pieredze, kura valstij tagad esot nepieciešama.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.