Uzņēmumus nepērk nogremdēšanai

2018. gada 24. maijs plkst. 11:26
Sadaļa: Finansējums
Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Vai, jūsuprāt, tas bija arī Stendera gadījums?

Tas ir sarežģītāk. No stratēģiskā viedokļa droši vien bija pareizs lēmums uzņēmumu pārdot, lai būtu pieejams plašāks tirgus. Ja ir īpašnieks, kurš spēj attīstīt produktu desmit vai divdesmit valstīs vienlaikus, tad var gūt daudz lielāku atdevi, un attiecīgi arī viņš ir gatavs maksāt pārdevējam augstāku cenu.

Cik bieži ir gadījumi, kad uzņēmumi tiek nopirkti, lai tos nogremdētu un mazinātu konkurenci?

Tādi darījumi reizēm notiek, taču tas nav izplatīti. Pievilcīgā nozarē vienmēr būs konkurence. Šādi pāris gadījumi notika pēckrīzes laikā.

Vai jūsu pētījumam atbilst hipotēze, ka veiksmīgos M&A darījumos uzņēmumu pievienotā vērtība pieaug?

Tā tam vajadzētu būt. Mēdz gan gadīties, ka tā nenotiek.

Kādi ir galvenie iemesli? Pārrēķinās?

Jā, jo iepriekš nav gana rūpīgi izpētīts uzņēmums, tā potenciāls. Tāpat, iespējams, nepareizi ir veikts darījums, piemēram, pazaudēta vadības komanda.

Cilvēki mēdz satraukties, kad Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem. Spilgts piemērs bija Stendera pārdošana ķīniešiem. Cik lielā mērā šāds ekonomiskais patriotisms ir pamatots, vai būtu jāsatraucas, kad uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem?

Nav jāsatraucas, jo uzņēmuma pārdošana ir normāls posms tā dzīves ciklā. Ja mūsu uzņēmēji spētu attīstīt tik spēcīgus produktus, kurus vēlas iegādāties ārzemnieki, tas būtu fantastisks ieguvums mūsu ekonomikai.


Visu interviju Uzņēmumus nepērk nogremdēšanai lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu