2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati.

Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju.

Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1 %) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).

2010.g. Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento veica pētījumu, kurā tika konstatēts, ka Latvijā samazinājusies pacientu pieejamība medikamentozai ārstēšanai, kam par iemeslu kalpojušas ieviestās izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un pacientu līdzmaksājumu daļas palielināšana.

Tādējādi 45% pacientu kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj. Līdz ar to iegūst hroniskas slimības, kas vēlāk prasa no valsts ievērojamus papildu līdzekļu to ārstēšanai, kā arī palielina valsts neatliekamās palīdzības izmaksas. Šajā situācijā, par svarīgu kļūst jautājums par iespēju aptiekās piešķirt atlaides arīdzan kompensējamiem medikamentiem, lai kaut nedaudz mazinātu situāciju, ka iedzīvotāji neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus. Tomēr pavisam nesen tika saņemts skaidrojums kāpēc valsts institūcijas metodiski apkaro visas iespējas sniegt atlaides. Veselības Ministrija uzskata, ka atlaižu sniegšana aptiekās ir kaitējums sabiedrībai, sabiedrības un personas tiesību aizskārums un patērētāju finansiālo interešu apdraudējums.

Kad aizdomas tiek izteiktas par dažiem, tad iedzīvotāji to attiecina uz visiem – tā var teikt par Veselības inspekciju, kas pēc saņemtas sūdzības veica pārbaudes aptiekās, lai konstatētu, vai netiek pārsniegts maksimālais pieļaujamais uzcenojums pretgripas medikamentiem. Taču sakot, ka dažās aptiekās ir pārkāpumi, šaubu ēna tiek mesta uz pilnīgi visām, kas patlaban iedzīvotāju vidū rada vēl papildu neizpratni un pat naidīgumu.

Aptieku bizness ir viens no regulētākajiem mūsu valstī, jo ar likumdošanas normām ir noteikts, cik liels ir maksimālais uzcenojums konkrētām zālēm. Un tad aptiekāra uzdevums ir saprast, kāds uzcenojums faktiski ir piemērojams, lai varētu segt visas izmaksas, kas saistītas ar telpu uzturēšanu, algām darbiniekiem, kā arī nodrošināt kaut nelielu peļņu, lai uzņēmums varētu attīstīties.

Līdz šim pavisam reti dzirdētas iedzīvotāju sūdzības par to, ka notikuši ļoti būtiski pārkāpumi un medikamenti maksātu dārgāk nekā to nosaka valsts atbildīgā iestāde. Taču brīdī, kad Latvijā arvien palielinās saslimušo skaits ar AH1N1 vīrusu jeb tā saukto cūku gripu, valsts institūcijas izplatījušas paziņojumu medijos par to, ka ir bijuši pārkāpumi aptiekās, jo pretgripas medikamentiem atsevišķās vietās maksājuši par dažiem santīmiem dārgāk nekā tas atļauts.

Veselības inspekcija, veicot kontroli divpadsmit Rīgas un Rīgas rajona aptiekās, konstatējuši, ka piecās aptiekās pretgripas medikamenti Tamiflu un Relenza tiek pārdoti dārgāk nekā drīkst.

Pārbaudes tika uzsāktas, pamatojoties uz Inspekcijā saņemtu iesniegumu, kurā tika izteikti apgalvojumi, ka aptiekās pretgripas zāles tiek tirgotas par divas reizes augstāku cenu, nekā paredz maksimāli pieļaujamā aptiekas cena. Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājas lapā publiski pieejamo informāciju, maksimāli pieļaujamā aptiekas cena zālēm Tamiflu ir 21.76 latu, bet zālēm Relenza maksimālā aptiekas cena ir 20.63 latu.

Ņemot vērā pretgripas zāļu iegādes aktualitāti, Veselības inspekcija sola turpināt pārbaudes, tai skaitā pārbaudot, vai tiek ievēroti recepšu medikamentu izsniegšanas noteikumi aptiekās, atbilstoši likumam.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Lietuvas Veselības ministrija plāno, ka no nākamā gada vidus recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus varēs iegādāties internetā, izmantojot e-veselības sistēmu.

Kā norāda ministrija, ar šīs sistēmas starpniecību pacienti, neizejot no mājām, varēs iepazīties ar visu aptieku piedāvājumiem un cenām, konsultēties ar aptiekāriem, pasūtīt un apmaksāt izraudzītos medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus. Šobrīd Lietuvā internetā var nopirkt tikai bezrecepšu medikamentus.

Veselības ministrs Aurēlijs Verīga skaidrojis, ka jaunā kārtība ne vien atvieglos medikamentu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādi tiem cilvēkiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas vai kuri dzīvo tālu no aptiekām, bet arī ļaus pacientiem ietaupīt.

«Ir svarīgi parūpēties, lai pacientiem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa un dzīvesvietas būtu vienādas iespējas iegādāties vajadzīgos recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus, īpaši jau ņemot vērā, ka ir radītas iespējas zināmos gadījumos izrakstīt pacientam receptes neklātienē,» viņš norādījis, vienlaikus paužot cerību, ka jaunā kārtība sekmēs aptieku konkurenci un tas ļaus pacientiem ietaupīt.

Latvijas zāļu ražotāji pērn kopumā pārdevuši medikamentus par 74 milj. Ls, kas ir par 13,7% mazāk nekā 2008.gadā, kad kopējais vietējo zāļu ražotāju apgrozījums veidoja 85,2 milj. Ls, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Joprojām līderis Latvijas zāļu ražotāju vidū ir Grindeks, kas medikamentus pērn pārdevis par 43,6 milj. Ls, tam seko Olainfarm ar 22,5 milj. Ls apgrozījumu.

Vislielāko apjomu jeb 63,3 milj. Ls veido vietējo zāļu ražotāju eksporta dati, tostarp medikamentus un aktīvās vielas par 41,4 milj. Ls ārvalstīs pārdevis Grindeks, bet par 19,6 milj. Ls – Olainfarm.

Tādējādi Latvijā vietējo zāļu ražotāji medikamentus pārdevuši par 10,5 milj. Ls. Tostarp – 2,97 milj. Ls Olainfarm, bet 2,2 milj. Ls – Grindeks.

2008.gadā Latvijas zāļu ražotāji medikamentus pārdeva par 85,8 milj. Ls, kas bija par 10,8% vairāk nekā pirms gada.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle cer konkretizēt iespējas par pretgripas vakcīnu iegādi no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai nodrošinātu izvairīšanos no A(H1N1) gripas vīrusa.

«Šajos ekonomiskajos apstākļos, tā būtu alternatīva tām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kurām nav vienošanās līguma ar zāļu ražotājiem par vakcīnu iepirkumu,» uzskata ministre.

Šo jautājumu B.Rozentāle iecerējusi pārrunāt, piedaloties ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmes darbā, kas notiks no 12. līdz 13.oktobrim Luksemburgā.

«Līdztekus darba kārtībai par ES dalībvalstu sadarbību un savstarpējās rīcības koordināciju A(H1N1) gripas pandēmijas laikā, es ceru konkretizēt iespējas par pretgripas vakcīnu iegādi no citām dalībvalstīm,» norādījusi ministre, atzīmējot, ka šāda mehānisma izveide būtu ļoti svarīga situācijā, kad dalībvalsts, kurai ir tāda vēlme un iespējas, varētu piedāvāt vakcīnas citai dalībvalstij, tā novēršot drošu vakcīnu trūkumu un sniedzot kā juridisku skaidrību, tā konkurences noteikumus un atbildību attiecībā uz praktiskiem vakcīnu nodošanas jautājumiem starp dalībvalstīm.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Neredzot attīstību kompensējamo zāļu sistēmā, kas ļautu tajā ieviest ne vien lētākos, bet arī jaunākos medikamentus, kā arī ņemot vērā tirgus ierobežojumus un saistītās izmaksas, inovatīvo zāļu ražotāji apsver iespēju pamest Latvijas tirgu.

Šādu viedokli biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā par kompensējamo medikamentu sistēmas attīstību pauda farmācijas kompānijas "Sanofi aventis" komercdirektore un Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes locekle Anda Blumberga.

«Inovatīvajiem ražotājiem bizness Latvijā ir ļoti riskants. No mātes kompānijas jūtams, ka tā raugās uz Latviju ar jautājumu, kādēļ te vispār ir jāstrādā. Jaunus medikamentus šeit ieviest nevaram, turklāt cenas tiek spiestas uz leju, lai būtu vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā (ES),» akcentē Blumberga.

Vienlaikus viņa arī norāda, ka pastāv risks, ka vietējās lieltirgotavas var sākt izvest zāles uz citām ES valstīm, līdz ar to Latvija apdraudot pārējo Eiropu ar savām zemajām cenām.

Latvijas zāļu lieltirgotavas pērn medikamentus pārdevušas par 359 milj. Ls, kas ir gandrīz tik pat kā 2008.gadā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Visvairāk medikamentus jeb par 98 milj. Ls pārdevusi Recipe Plus, kurai ar 68,8 milj. Ls apgrozījumu seko Tamro, bet Roche Latvija pērn zāles pārdevusi par 44,1 milj. Ls.

Zāļu lieltirgotājs Magnum Medical medikamentus pērn pārdevis par 33,8 milj. Ls, Oriola Rīga par 15,7 milj. Ls, Elpis – par 14,5 milj. Ls, GlaxoSmithKline – par 11,6 milj. Ls, Briz – par 11,5 milj. Ls, Elvim par 10,5 milj. Ls, bet Jelgavfarm par 9,5 milj. Ls.

2008. gadā Latvijas zāļu lieltirgotavas medikamentus pārdeva par 359,3 milj. Ls, kas bija par 8,3% vairāk nekā 2008.gadā.

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Kādu laiku atpakaļ Veselības ministrs Juris Bārzdiņš izteicās, ka Latvijai ir nepieciešamas diennakts aptiekas, precīzāk – nepieciešams daudzas reizes palielināt to skaitu. Tādējādi liekot noprast, ka jautājumam, kuru nespēj atrisināt paši uzņēmēji, valsts atradīs citus risinājumus. No kā, lielākā sabiedrības daļa saprata – piespiedīs ar varu.

Pašlaik ir uzaususi atkal jauna ideja – vajagot pašvaldību aptiekas, tās strādāšot bez pelņas un tāpēc, šķietami lētāk. Vēl tikko bija diskusija par valsts zāļu lieltirgotavu, tagad jau par pašvaldībām piederošām aptiekām. No vienas puses peļam valsti un sakām, ka esam zaudējuši ticību, no otras puses domājam par valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbībā kā par paneceju. Tomēr šoreiz patiešām būtu vērts domāt racionāli un loģiski, nesasteidzot lēmumu pieņemšanas procesu.

Pamatojoties uz Valsts Zāļu aģentūras datiem, šobrīd 16 aptiekām ir izsniegtas licences, par tiesībām strādāt diennakti. No kurām 11 aptiekas atrodas Rīgā un 5 citās Latvijas pilsētās un novados.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

PNB Banka un «Mēness aptieka» izstrādājusi jaunu, Baltijā līdz šim nebijušu pakalpojumu senioriem – recepšu medikamentu iegāde uzreiz, samaksu veicot pa daļām, informē bankas pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Sociālā programma izstrādāta iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 75 gadiem, kuriem nav iespēju iegādāties visus ārsta izrakstītos recepšu medikamentus uzreiz, bet kuri var atļauties norēķinus veikt pakāpeniski.

Iegādāties recepšu medikamentus uz nomaksu sākotnēji varēs desmit «Mēness aptiekās» Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Madonā, Ogrē un Talsos, taču pakāpeniski aptieku skaits, kas nodrošinās minēto pakalpojumu, tiks paplašināts. Iegādājoties recepšu medikamentus aptiekā, klients varēs izvēlēties – samaksāt tūlīt, vai noformēt apmaksu pa daļām PNB Bankā, ja medikamentu kopējā summa būs no 30 līdz 150 eiro. Pakalpojums pieejams ikvienam, ne tikai PNB Bankas klientiem.

Pēdējā mēneša laikā 20% aptaujāto pirkumiem aptiekā atvēlējuši 20 līdz 50 latus, bet 3% - virs 50 latiem, liecina aptieku tīkla Euroaptieka jaunākais pētījums.

72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir iegādājušies aptiekas preces (medikamentus, vitamīnus, uztura bagātinātājus, higiēnas preces utt.), no tiem 45% respondentu tērējuši līdz 20 latiem.

Pēdējos mēnešos visvairāk cilvēki iegādājās līdzekļus imūnsistēmas stiprināšanai, pretsaukstēšanās līdzekļus, kā arī pretgripas un antibakteriālos līdzekļus, stāsta farmaceite un aptiekas Euroaptieka vadītāja Ilva Leimane.

Arī Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktie pētījumi rāda, ka vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju izdevumi par veselības aprūpi pēdējos pāris gados ir pieauguši un tā ir otra visstraujāk augošo izdevumu kategorija pēc izdevumiem par pārtiku. No Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes datiem izriet, ka veselības aprūpes izdevumi veido apmēram 6% no mājsaimniecību kopējiem izdevumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, iegādājoties dārgākus kompensējamos medikamentus, šodien, atklājot informatīvo kampaņu Ārstējies nepārmaksājot, sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube.

Kā pasākumā uzsvēra veselības aprūpes speciālisti, daudziem medikamentiem kompensējamo zāļu sarakstā ir līdzvērtīga efektivitāte, tādēļ valsts apmaksā lētākās zāles ar vienādu iedarbību. Savukārt, pērkot dārkākas zāles, starpību starp lētākajām un dārgākajām jāpiemaksā pašam pacientam, un pērn šādi viņi piemaksājuši 12 miljonus latu.

Ar kampaņu Ārstējies nepārmaksājot Veselības ministrija un NVD vēlas mudināt pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu.

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Līdz šā gada beigām vispārējā tipa aptiekām būs iespēja medikamentus cilvēkam piegādāt uz mājām, tai skaitā piesaistot brīvprātīgos, informē Veselības ministrija.

Šis aptiekām nav obligāts pienākums, bet iespēja nākt pretī cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem aiziet uz aptieku vai palūgt to izdarīt citiem, piemēram, ja persona Covid-19 dēļ ir izolācijā mājās.

Valdība 9.jūnijā, MK noteikumos nostiprināja normu par medikamentu piegādi uz mājām, kas līdz šim bija spēkā ar veselības ministres rīkojumu. Tas nozīmē, ka aptieka pēc savas izvēles var piedāvāt šādu pakalpojumu, ja tai ir resursi. Mērķis ir šādā veidā palīdzēt cilvēkiem saņemt viņiem nepieciešamās zāles, tai skaitā recepšu zāles un valsts kompensētos medikamentus, ja cilvēks pats nedrīkst atstāt mājas un viņam nav citu cilvēku, kuri varētu palīdzēt.

«Manuprāt, šis ir konkrēta cilvēka, manas kolēģes, psihiatres, ministra Jura Bārzdiņa palīdzes Santas Purviņas kliedziens «ķeriet zagli». Tas ir dīvaini, kad kāds cenšas pierādīt, ka kāds ārsts izraksta neīstos medikamentus vai izraksta tos par daudz, bet pat necenšas saskatīt miljonus, ko Repharm, Recipe, Mēness aptiekas ķēde nopelna ik gadu,» intervijā laikrakstam Diena, komentējot medijos paceltos tēmu, ka ir bieži gadījumi, kad ārsti uz valsts rēķina pacientiem izraksta zāļu dubultdevas, sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

«Internetā katrs var atrast informāciju, ka, piemēram, tādi zāļu vairumtirgotāji kā Vadims Telica un Josifs Apts ir Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā, viņu peļņa bijusi mērāma miljonos. Zāļu vairumtirdzniecības vertikālā integritāte iegādājusies desmit Rīgas poliklīnikas, lielu laboratoriju, atsevišķas slimnīcas. Un šī lielā peļņa - patīk vai ne, nāk no nopietna mārža par zālēm, ko šie zāļu vairumtirgotāji saņem. Man personīgi rodas iespaids, ka kolēģe Santa Purviņa, iespējams, strādā zāļu vairumtirgotāju interesēs,» stāstījis P. Apinis.

«Ja nu reiz kāda mana kolēģe ir konstatējusi negodprātīgu un savā veidā pacientam kaitējošu rīcību, tad rodas jautājums - vai viņa ir par to ziņojusi Veselības inspekcijai? Pieņemu, ka ir. Ja tas tā nav, tad šādi paziņojumi televīzijā ir tikai kolēģes personīgo reitingu celšana un tīša vai netīša vienas sabiedrības daļas sarīdīšana pret otru,» viņš norādījis.

AS Senator Farm aptiekas, kam pieder aptieku tīkls Mēness aptiekas, valdes locekle Svetlana Grenge vairākām aptiekām izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija uzspiežot aptiekām pārdot alternatīvas zāles, kas esot novedis pie medikamentu dārdzības Latvijā.

«Šāda vēstule un tās saturs ir absurdi - tur pat nav, ko komentēt,» sašutumu biznesa pauda asociācijas valdes priekšsēdētāja Evita Jaunzeme.

Izplatītajā vēstulē minēts, ka medikamentu dārdzību izraisījusi «gresīvā un dārgā reklāma», ko izmantojot asociācija, aicinot izmantot patentbrīvos medikamentus.

Tāpat vēstules autore uzsver, ka šādas asociācijas aktivitātes ir neētiskas, «tāpēc aicinām farmaceitus atturēties no plaši izreklamētu zāļu prioritārās piedāvāšanas pacientiem».

Savukārt Jaunzeme norādīja uz Ministru kabineta noteikumos Par kompensējamām zālēm noteikto farmaceitu pienākumu piedāvāt lētākas alternatīvas izrakstītajiem valsts daļēji vai pilnībā kompensējamajiem medikamentiem.

Otrdien Ministru kabinetā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai. Rīkojuma projekts paredz piešķirt Veselības ministrijai papildus finanšu līdzekļus 6,3 miljonu eiro apmērā, informē VM.

Papildu līdzekļi tiks piešķirti, lai nodrošinātu pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts, kā arī, lai nodrošinātu norēķinus par Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātām personām citās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Paredzēts, ka 4,2 miljoni eiro tiks piešķirti, lai daļēji segtu deficītu kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču apmaksai. Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus un medicīniskās ierīces 100%, 75% vai 50% kompensācijas apmērā.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.