Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Tā būs lielākā jauno līderu sanāksme ANO vēsturē. ANO platforma ļaus jaunajiem līderiem prezentēt savu skatījumu un, sadarbojoties ar lēmumu pieņēmējiem, risināt mūsdienu globāli svarīgo klimata pārmaiņu jautājumu.

Samitā notiks pilnas dienas plānošanas programma, kas pulcēs jaunos aktīvistus, inovatorus, uzņēmējus un pārmaiņu veidotājus, kuri ir apņēmušies darboties tādā tempā un apjomā, kas dos rezultātu klimata pārmaiņu problēmas risināšanai. Darbība būs vērsta uz sadarbību starp dažādām paaudzēm, vienādi pārstāvot jaunos vadītājus no visām dzīves jomām.

«Jaunatne mums parāda ceļu uz rīcību klimata jomā,» sacījis 2019. gada Klimata Pārmaiņu Samita īpašais sūtnis Luiss Alfonso de Alba: «Es ļoti vēlos, lai jaunie klimata līderi no visas pasaules ieņemtu savu likumīgo vietu globālajā arēnā un piedalītos šajā vēsturiskajā brīdī.»

«Par klimata pārmaiņām var cīnīties tikai globālā mērogā. Nepieciešamas globāli vienotas vērtības un rīcības soļi, kas jāveic, lai samazinātu CO2 izmešus,» saka O. Davidovs. «Es priecājos, ka varēšu parādīt risinājumus, kurus izstrādājām ar Global Shapers Riga, un man būs iespēja mācīties no līdzīgi domājošiem vienaudžiem un lēmuma pieņēmējiem no visas pasaules.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits aicina ANO mainīties līdzi laikam, lai nezaudētu savu ietekmi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija atbalsta nepieciešamību globālā mērogā steidzami stiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām

Ilze Žaime, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ANO dati: Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

LETA--BBC, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zem virtuālās pasaules lupas

Linda Zalāne, speciāli DB, 25.04.2019

«Mēģinām «skatīties ar klienta acīm», tad ir vieglāk pieņemt cilvēku subjektīvo viedokli un izprast negatīvās atsauksmes

pamatojumu. Ļoti novērtējam gan pozitīvus komentārus, gan negatīvus, jo abos gadījumos tie dod mums iespēju novērtēt

padarīto,» stāsta smukuma darbnīcas Amorete vadītāja Lita Goža-Celma.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strausa politika attiecībā uz komentāriem virtuālajā vidē var negatīvi ietekmēt biznesu.

Līdz ar to cilvēku viedokli ir svarīgi uzklausīt, izvērtēt un vajadzības gadījumā reaģēt un labot nepilnības servisā.

«Skaistumkopšanas un spa nozares uzņēmumi izteikti darbojas sajūtu mārketinga jomā, un viens no stūrakmeņiem šo pakalpojumu izvēlē – estētiskais baudījums un atsauksmes. Potenciālajiem klientiem atsauksmes tieši virtuālajā vidē sasniedzamas ļoti vienkārši, līdz ar to uzņēmumiem gan jābūt lietas kursā par to, ko par viņu radītajām sajūtām virtuālajā vidē pauž viņu klienti, gan jāiesaistās sarunās pašiem,» iesaka reklāmas un mediju aģentūras Grizzly Riga vadītāja, stratēģiskā konsultante Sanita Kacuba.

DB uzrunātie skaistumkopšanas uzņēmumi ir vienisprātis, ka mūsdienās virtuālā vide ir klāt esoša un klientu aktivitātes, kas tiek izteiktas pozitīvu un reizēm arī negatīvu komentāru un atsauksmju veidā, nevar atstāt bez ievērības. Pozitīvās atsauksmes dod sparu turpināt iesākto un palīdz «spodrināt sev spalvas», bet reizēm gadās arī pa darvas karotei medus mucā, un tā ir ātri un pareizi jādabū laukā, lai nesabojātu visu saldā medus garšu – šajā gadījumā skaistumkopšanas uzņēmuma reputāciju. Mūsdienās svarīgi ir ne vien vispār reaģēt uz komentāriem, bet to darīt pietiekami ātri, precīzi un pareizi, jo negatīvu ziņu izplatībai virtuālajā vidē mēdz būt sniega bumbas efekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eco Baltia iegādājas 40,4 % akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā Daugavpilī

Db.lv, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas ir amorāla

LETA--AFP, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas Ukrainas kara izraisītās enerģētikas krīzes laikā ir amorāla, trešdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Ir amorāli naftas un gāzes kompānijām gūt rekordlielu peļņu no enerģētikas krīzes uz nabadzīgāko ļaužu un kopienu rēķina, nodarot milzīgu kaitējumu klimatam," sacīja Gutērrešs preses konferencē ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

"Es aicinu visas valdības aplikt ar nodokļiem šo pārmērīgo peļņu un izmantot [iegūtos] līdzekļus, lai atbalstītu visapdraudētākos cilvēkus šajos grūtajos laikos," teica ANO ģenerālsekretārs.

"Un es mudinu ļaudis visur nosūtīt nepārprotamu vēstījumu fosilās degvielas nozarei un tās finansētājiem, ka šī groteskā alkatība soda visnabadzīgākos un apdraudētākos cilvēkus, vienlaikus iznīcinot mūsu kopējās mājas - šo planētu," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Neieskaitot ANO miera uzturēšanas operāciju izmaksas, ANO darbības budžets 2018.-2019.gadam ir tuvu 5,4 miljardiem dolāru. ASV maksājumu daļa ir 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ANO klimata samits daudziem nesis vilšanos

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru