Ekonomika

ANO dati: Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

LETA--BBC, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

«Padomājiet par visām plašajām sociālajām un ekonomiskajām sekām sabiedrībā, kurā vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu,» viņš mudināja.

Pasaules Bankas dati liecina, ka 1960.gadā vidēji katrai sievietei pasaulē bija gandrīz pieci bērni, bet nepilnu 60 gadu laikā šis rādītājs sarucis līdz 2,4 bērniem.

Vienlaikus sociāli ekonomiskā attīstība ir palielinājusi dzīvildzi - 1960.gadā dzimuša cilvēka vidējais mūža ilgums bijis nedaudz vairāk nekā 52 gadi, bet 2017.gadā sagaidāmais mūža ilgums jaundzimušajam bija 72 gadi.

Sabiedrības novecošanās problēmas izteiktākas ir attīstītajās pasaules valstīs, kur arī dzimstības rādītāji ir zemāki, jo bērnu mirstība ir mazāka, kontracepcija ir pieejamāka, bet bērna izaudzināšana ir salīdzinoši dārga. Turklāt šajās valstīs sievietes pirmo bērnu pasaulē laiž lielākā vecumā un tādējādi viņām ir mazāk bērnu.

Spilgts piemērs sabiedrības novecošanās problēmām ir Japāna, kur sagaidāmais dzīves ilgums ir 84 gadi, kas ir lielākais rādītājs pasaules valstu vidū. ANO jaunākie dati liecina, ka 2018.gada beigās Japānā 27% iedzīvotāju bija vismaz 65 gadus veci, bet piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu īpatsvars bija vien 3,85%. Demogrāfiskās tendences likušas Japānas valdībai nopietni apsvērt pensionēšanās vecuma palielinājumu no pašreizējiem 65 gadiem līdz 70 gadiem, lai pensiju sistēma būtu kaut nedaudz ilgtspējīgāka.

Arī attīstības valstīs demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas. Piemēram, Ķīnā vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši 10,6% iedzīvotāju, bet bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, īpatsvars ir 6%. Šajā valstī īstenotie stingrie dzimstības likumi ir samazinājuši dzimstību, kas tagad sasniegusi vidēji 1,6 bērnus katrai sievietei.

Āfrikas valstīs dzimstības rādītāji ir augstāki. 2017.gadā Nigērā katrai sievietei piedzima vidēji 7,2 bērni, kas ir augstākais rādītājs pasaulē, bet 85 no katriem 1000 bērniem nomira, kas ir viens no augstākajiem bērnu mirstības rādītājiem pasaulē.

Demogrāfi aprēķinājuši, ka vidēji katrai sievietei jādzemdē 2,1 bērns, lai sabiedrība atjaunotos, tomēr jaunākie ANO dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusē jeb 113 pasaules valstu šis rādītājs tiek sasniegts.

Neskatoties uz dzimstības samazinājumu, ANO eksperti lēš, ka jau 2024,gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs astoņus miljardus.

Vienlaikus daudzās valstīs gaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums. Piemēram, Krievijā, kur katrai sievietei ir vidēji 1,75 bērni, pašlaik dzīvo 143 miljoni cilvēki, bet, kā lēš ANO Iedzīvotāju skaita nodaļas eksperti, 2050.gadā to skaits saruks līdz 132 miljoniem.

Sabiedrības novecošanās ir būtisks aspekts ne tikai ekonomikā, bet arī politikā, Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums liek valstīm domāt par iespējām celt ražīgumu. Tāpat ir jāizstrādā politika pensiju sistēmas ilgtspējai, bet eksperti aicina pievērst uzmanību cilvēku darbspēju un labas veselības ilgākai saglabāšanai, lai viņi varētu turpināt darba gaitas lielākā vecumā, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits aicina ANO mainīties līdzi laikam, lai nezaudētu savu ietekmi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija atbalsta nepieciešamību globālā mērogā steidzami stiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām

Ilze Žaime, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas ir amorāla

LETA--AFP, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas Ukrainas kara izraisītās enerģētikas krīzes laikā ir amorāla, trešdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Ir amorāli naftas un gāzes kompānijām gūt rekordlielu peļņu no enerģētikas krīzes uz nabadzīgāko ļaužu un kopienu rēķina, nodarot milzīgu kaitējumu klimatam," sacīja Gutērrešs preses konferencē ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

"Es aicinu visas valdības aplikt ar nodokļiem šo pārmērīgo peļņu un izmantot [iegūtos] līdzekļus, lai atbalstītu visapdraudētākos cilvēkus šajos grūtajos laikos," teica ANO ģenerālsekretārs.

"Un es mudinu ļaudis visur nosūtīt nepārprotamu vēstījumu fosilās degvielas nozarei un tās finansētājiem, ka šī groteskā alkatība soda visnabadzīgākos un apdraudētākos cilvēkus, vienlaikus iznīcinot mūsu kopējās mājas - šo planētu," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Neieskaitot ANO miera uzturēšanas operāciju izmaksas, ANO darbības budžets 2018.-2019.gadam ir tuvu 5,4 miljardiem dolāru. ASV maksājumu daļa ir 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ANO klimata samits daudziem nesis vilšanos

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas hakeri nozaguši finanšu institūcijās un kriptovalūtu biržās līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro), kas novirzīti šīs izolētās valsts masu iznīcināšanas ieroču programmām, secināts ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei.

Ziemeļkoreja izmanto kibertelpu, lai zagtu līdzekļus no finanšu institūcijām un kriptovalūtu biržām, norādīts ziņojumā.

Kriptovalūtu biržas regulāti piedzīvo uzbrukumus, kuros tiek nozagtas virtuālās valūtas miljoniem eiro vērtībā.

Ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei norādīts, ka liela mēroga uzbrukumi kriptovalūtu biržām dod iespēju Ziemeļkorejai tikt pie ienākumiem grūtāk izsekojamos veidos.

Ziņojumā arī norādīts, ka Ziemeļkorejai joprojām ir piekļuve globālajai finanšu sistēmai, jo ANO dalībvalstis pietiekami efektīvi neīsteno finanšu sankcijas, kas noteiktas Phenjanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasījusi Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.

"Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsāka 24.februārī Ukrainas teritorijā," kamēr tiesa pieņems lēmumu, paziņoja Starptautiskās tiesas tiesnese Džoana Donahjū.

"Tiesa ir ļoti nobažījusies par Krievijas Federācijas pielietoto spēku, kas rada ļoti nopietnas problēmas starptautiskajās tiesībās," norādīja tiesnese.

Vairāku pasaules valstu līderi pauduši atzinīgus vārdus par šo tiesas spriedumu. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits mikroblogošanas vietnē "Twitter" apsveic Ukrainu ar pirmo juridisko uzvaru Starptautiskajā tiesā Hāgā. "Tiesas lēmums jau pagaidu aizsardzības procesā, ka Krievijai nekavējoties jāpārtrauc karadarbība pret Ukrainu, skaidri norāda, kurā pusē ir tiesības un taisnība," pauž Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ANO: Ukrainas atjaunošanai pēc kara būs nepieciešami vismaz 380 miljardi eiro

LETA--UNIAN, 17.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ sagrautās vai sabojātās infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi ASV dolāru (377,7 miljardi eiro), liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) jaunākās aplēses.

"Kara dēļ Ukrainas ekonomika ir zaudējusi lielu daļu savas rūpniecības jaudas un enerģētikas infrastruktūras un 2022.gadā saruka par 29,1%. Neskatoties uz ārējo finanšu palīdzību, arī Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un budžeta palīdzību no Eiropas Savienības un ASV, gaidāms, ka 2023.gadā ekonomika stagnēs," lasāms ANO jaunākajā ziņojumā par pasaules ekonomikas situāciju un perspektīvām 2023.gada vidū.

Ziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas perspektīvas būs atkarīgas no kara ilguma un intensitātes, kā arī valsts spējām finansēt infrastruktūras atjaunošanu.

"Atjaunošanas izmaksu tāme ir palielināta līdz 411 miljardiem ASV dolāru," paziņoja ANO.

Ukrainas Vides un dabas resursu aizsardzības ministrijas dati liecina, ka Krievijas atkārtotā iebrukuma dēļ valstij nodarīti postījumi desmit triljonu hrivnu (25 miljardi eiro). Tie gan ir tikai sākotnējie aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais fenomens "mūžīgais darbaspēka trūkums" Latvijā – kā uzņēmumiem to risināt?

Aija Bite-Ozere, Tele2 personāla departamenta direktore, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā dzimstība pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim, liecina pirmdien publiskotie oficiālie dati, kas raisa bažas, ka neplānoti straujā sabiedrības novecošanās var ierobežot valsts ekonomisko izaugsmi.

Dzimstība samazinājusies no 8,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2020.gadā uz 7,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2021.gadā, liecina Nacionālā Statistikas biroja publiskotie dati.

Tas ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds reģistrēts Ķīnas ikgadējā statistikas gadagrāmatā kopš 1978.gada, un arī zemākais kopš komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949.gadā.

Lai gan varasiestādes 2016.gadā atviegloja "viena bērna politiku", atļaujot divus bērnus, tas nav veicinājis dzimstības palielināšanos valstī.

Pērn Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka ģimenē atļauti arī trīs bērni.

2021.gadā Ķīnā tika reģistrēta 10,62 miljonu bērnu piedzimšana. Dabiskais iedzīvotāju skaita pieauguma temps noslīdēja līdz 0,34 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar iepriekšējo 1,45.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina otrdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti.

Ķīnas dzimstības rādītāji kopš 2017.gada pastāvīgi mazinājušies, neskatoties uz to, ka Pekina mīkstinājusi desmitgadēm ievēroto "viena bērna politiku", lai tādējādi pārvarētu draudošo demogrāfisko krīzi.

Tomēr, kā atzinusi Nacionālā statistikas pārvalde, "dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā saglabājis mērenu pieauguma tendenci".

Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.

2020.gadā veiktā tautas skaitīšana tika pabeigta decembrī, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni brīvprātīgo tautas skaitītāju.2016.gadā Pekina, bažījoties par iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos, grozīja ģimenes plānošanas noteikumus un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Komentāri

Pievienot komentāru