Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

«Tikko pienu atšķaida ar ūdeni, tā garša abolūti izmainās, ja kāds tādu pienu nopirktu, tad viņš pēdējo reizi to darītu,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Jāatgādina, ka SIA Latvijas piens pārstāvis Raimonds Freimanis iepriekš izteica pieļāvumu, ka atsevišķi pārstrādātāji varētu izgatavot pienu no piena pulvera.

«Ar šādu paziņojumu viņš ir nodarījis neiedomājamu kaitējumu nozarei. Piena nozares uzņēmumiem tagad būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai pārliecinātu cilvēkus par pretējo. Lieta ir ļoti sensitīva. Arī pirms šāda paziņojuma cilvēkos bija neticība, kā īsti top piena produkti. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri ir ielikuši milzīgas pūles, pierādot, ka viss ir kārtībā. Katrā piena uzņēmumā ir tā saucamā piena bilance, pēc kuras skaidri var redzēt, lūk, šeit ir piens, lūk, ir patēriņa normas. Ražojot jebkuru produktu, bet galā ir jāsanāk loģiskam rezultātam, kas tiek kontrolēts,» teicis Šolks.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Piena cenām veikalos jākrīt nevis proporcionāli iepirkuma cenām no zemniekiem, bet piegādes cenām no pārstrādes uzņēmumiem, uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda - ja piena pārstrādes uzņēmumi mazumtirgotājiem attiecīgi piegādās produkciju par zemāku cenu, tas ietekmēs gala cenu veikalos.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Food Union izplatījis paziņojumu, ka pat līdz 30% samazinās cenas visai piena produkcijai Latvijā. Šāda pārstrādātāju iniciatīva ir apsveicama, atzīmē LTA prezidents.

Arī veikalu ķēde LaTS apstiprina, ka Rīgas Piena kombināts paziņojis, ka samazina cenu par 30%. Pārējie pārstrādātāji pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju.

Ir ražotājs, kas lūdzis mums iespēju tirgot pienu ar uzrakstiem krievu valodā, tam ir arī saņemta attiecīga atļauja. Uz produkcijas iepakojuma kā izplatītājs norādīta kāda Krievijas kompānija. Savukārt zemniekiem jau paziņots, ka pārstrādes uzņēmumi pazemina iepirkuma cenu, atzīst Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā, īstenojot Skolas piena programmu, kas nosaka papildu prasības piena produktiem, kas tiek izplatīti pirmskolas un skolas vecuma bērniem izglītības iestādēs, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā izstrādātas, lai turpmāk programmas īstenošanā ņemtu vērā arī vides apsvērumus un izglītojamiem piegādātu īpaši augstiem kvalitātes standartiem atbilstošus produktus. Turklāt šādas prasības ir saskaņā arī ar zaļā publiskā iepirkuma principiem.

ZM skaidro - zmaiņas nosaka, ka produktam ir jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības shēmas vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) prasībām. Saskaņā ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas sniegto informāciju bioloģiski ražotie produkti, kas iegūti, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, ir iedzīvotājiem visvairāk piemērotā pārtika. Savukārt NPKS visi produkta ražošanas posmi ir izsekojami un produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši prasībām, kas nodrošina konkrētas īpašības un kvalitāti, ievērojami pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību.

Slaucamo govju komplekss SIA Kalna Oši jau līdz šā gada beigām plāno sākt piena pārstrādes kombināta celtniecību, kurā eksportam tiks ražots sausā vājpiena pulveris, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Pilveris.

Piena kombināta izmaksas patlaban tiek aprēķinātas, tomēr tās varētu svārstīties astoņu līdz desmit miljonu latu diapazonā. Savukārt piena pārstrādes jauda plānota 1000 tonnas dienā.

«Patlaban trešajās pasaules valstīs vērojams milzīgs industriālā piena trūkums, tikmēr Baltijas valstīs un Eiropā tas lielos daudzumos paliek pāri. Tādējādi saredzam tirgus nišu, kurā var izvērsties. Specializēsimies uz industriālo sauso vājpiena pulveri, kuru varam saražot daudz lētāk nekā jebkurš no pašreizējiem piena pārstrādes uzņēmumiem, jo mums biogāzes stacijā ir lēts siltums. 10%-14% no piena pulvera ražošanas izmaksām veido siltums, kurš saimniecībā būtībā patlaban bez pielietojuma «aiziet gaisā». Otrs aspekts - nebūs vajadzīga specifiskā produkta attīrīšana, kur izmaksas veido vēl vismaz 5%, jo visi piena blakusprodukti jeb piena atlikumi nonāks biogāzes stacijā un tiks atkal pārstrādāti,» sacīja Pilveris.

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

Piensaimnieki cieš visvairāk – nemitīgi skandē zemnieki. Realitātē katrs piena pārstrādē iesaistītais cenšas glābt savu ādu, taču viens ķēdes posms to nevar. Tieši tas, kas uztur visu nozari, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB veiktajās aptaujās ar visiem piena produktu ražošanas ķēdes posmu dalībniekiem atklājas situācija nozarē: piensaimnieku vada vidējās cenas, tāpēc kooperatīvs var izdzīvot; pārstrādātājs var nopelnīt, jo to ir mazāk kā kooperatīvu; veikals var nopelnīt, jo uzcenojums paliek līdzšinējais.

Pienu zemnieki pārdod par vidēji 22,5 centiem kilogramā. Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS), kas zemnieku saražoto pienu pārsvarā nogādā pārstrādātājiem, tā cenai pievieno aptuveni 2,5 centus. Šajā summā ietilpst loģistikas un uzglabāšanas pakalpojumu, darbaspēka u.c. izmaksas. Tādējādi piena pārstrādātāji pienu pērk par vidēji 250 eiro tonnā jeb 25 centiem kilogramā.

Ļoti negribētos piedzīvot «pelēkā tirgus» atgriešanos nozarē, tāpēc jāmeklē pasākumi tagad un tūlīt, lai no tā izvairītos.

Tā komentējot piena iepirkuma cenas kritumu, atzīst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Piena grupas vadītāja Ligita Silaraupa.

Augstākā piena cena aprīļa pēdējās dienās bijusi 22 santīmi par litru. Piena grupas pārstāvji atzina, ka kritiskā robeža, lai varētu izdzīvot katra saimniecība un nozare kopumā, ir 20 santīmi par litru. Piena ražotāji šo skaitli uzskata par «sarkano līniju», kuru pārkāpjot ir gatavi arī aktīvākām sava viedokļa paušanas metodēm. Db jau rakstīja, ka vidējā piena iepirkuma cena martā bija 21 santīms par kilogramu. A/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa jau izteicās, ka mērķis ir samazināt iepirkuma cenu līdz 18 santīmiem.

Lētais piens jāmeklē neiedomājamās vietās. Par pienu zemnieki saņem arvien mazāk, tomēr veikalos ir atsācies atsevišķu piena produktu cenu kāpums. Dažos veikalos par pienu, sviestu un saldo krējumu ir jāmaksā dārgāk nekā septembrī, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot Rimi, Maxima un Mego/Iki veikalu plauktus, Neatkarīgā secinājusi, ka daļa piena produktu maksā tikpat, cik septembrī, daļa lētāk, bet daļa – pat dārgāk. Atsevišķos veikalos cenu kāpums bija skāris sviestu, saldo krējumu un pienu.

Gan Rimi Latvia, gan Maxima Latvija apgalvo, ka piena produktu cenas samazinājis proporcionāli pārstrādātāju iepirkuma cenu samazinājumam. Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidrojis, ka uzņēmums savu pozīciju cenu izmaiņās un pašmāju ražotāju atbalstīšanā nav mainījis – produktu cenas tiek mainītas proporcionāli tām izmaiņām, kādas veic produkta ražotājs.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Saistībā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu gada laikā par 17% programmas Skolas piens piegādātāji cieš zaudējumus, līdz ar to ražotāju atbalstam Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, atzina ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

«Esam konstatējuši, ka 2013.gadā no janvāra līdz decembrim piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 17%. Tā ietekmē pieauga arī pasterizēta piena ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Līdz ar to uzņēmumiem nākas "Skolas piena" programmā darboties ar zaudējumiem,» sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka informācija par šīm tendencēm saņemta no vairākiem programmā iesaistītajiem piena produktu ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ, lai mazinātu izmaksu un cenu starpību, ministrija ir izstrādājusi grozījumus programmas nacionālajā likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai rezultātā turpinātu nodrošināt skolēnus ar pienu bez maksas.

Polijas piena pārstrādes uzņēmumi no aprīļa varētu pārtraukt piena iepirkšanu Lietuvā, jo Eiropas Savienība TAD atcels savas piena kvotas, piektdien vēstīja laikraksts Lietuvos žinios.

Polijas uzņēmumi iepirka pienu Lietuvā, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par piena kvotu pārsniegumu. Sākotnējās aplēses liecina, ka Polijas uzņēmumi Lietuvā iepirka līdz 400 tonnām piena dienā.

«Līdz šim Polijas uzņēmumi kropļoja piena tirgu, jo pārdeva savu pienu Baltkrievijā par 26 eiro centiem un tā vietā iepirka pienu Lietuvā,» laikrakstam teicis piena pārstrādes uzņēmuma Marijampoles pieno konservai vadītājs Raimunds Karpavičs.

Kad Krievija pērn augustā noteica sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importam no Lietuvas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Lietuvas uzņēmumi mēģināja piegādāt jēlpienu Baltkrievijai. Tomēr decembrī piena eksports saruka līdz 1931 tonnai no 11 538 tonnām novembrī pēc tam, kad Baltkrievija noteica 30% nodevu valūtas maiņas darījumiem un vēlāk arī veica savas valūtas devalvāciju.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.