Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Lidl Lietuvā pārdevēju un loģistikas centra darbinieku atalgojums no šī gada sākuma palielināsies par 7%, kā arī uzņēmums piedāvās citas papildu priekšrocības. Atalgojums darbiniekiem tiks palielināts neatkarīgi no darba stāža, raksta Verslo Žinios. Tas norāda, ka šobrīd Lietuvā Lidl ir 41 veikals un uzņēmumā strādā 1813 darbinieki.

Vidējā alga pagājušā gada septembrī Lidl bijusi 740 eiro. Cits interneta portāls navva.org, atsaucoties uz Lidl preses paziņojumu, norāda, ka Viļņā veikala darbinieku alga palielināsies no minētajiem 740 eiro mēnesī līdz 792 eiro, bet loģistikas darbinieka atalgojums Kauņā pieaugs no 870 līdz 931 eiro mēnesī. Tāpat Verslo Žinios atzīmē, ka no pagājušā gada Lietuvā motivācijas sistēmu ir paplašinājis arī uzņēmums Maxima.

Uzņēmums aprēķinājis, ka motivācijas sistēmas uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni trešdaļu miljona eiro mēnesī. Savukārt tirdzniecības uzņēmums Iki Lietuvā no pagājušā gada oktobra palielinājis veikalu darbinieku atalgojumu līdz 10%. Latvijā vidējā tirdzniecības uzņēmuma darbinieku alga nav zināma. Tiek norādīts, ka tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma paša, kā arī no slodzes, darbinieku kompetences un citiem faktoriem.

Apskatot sludinājumus portālā CV online redzams, ka SIA Rimi Latvia veikala vadītāja atalgojums tiek piedāvāts no 900 līdz 1,3 tūkst. eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet pārdevējam kasierim stundas likme ir no 3,30 eiro līdz 3,50 eiro stundā. SIA Maxima Latvija veikala direktoram sola no 935 eiro līdz 1,1 tūkst. eiro pirms nodokļu nomaksas, bet kasierim bruto stundas likme ir no 2,95 eiro līdz 3,10 eiro. Veikalu tīkls top! sludinājumā norāda, ka alga pārdevējam ir no 400 eiro līdz 700 eiro, bet maiņas vadītājam – no 700 līdz 800 eiro bruto.

Lidl Latvijā šobrīd piedāvā trīs vakances: kvalitātes departamenta projektu menedžerim tiek solīts atalgojums no 1,75 tūkst. eiro līdz 1,92 tūkst. eiro mēnesī, datu aizsardzības speciālistam – no 16 tūkst. līdz 20 tūkst. eiro gadā, bet iepirkumu projektu vadītājam – līdz 25 tūkst. eiro gadā.

Visu rakstu lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori: Darbaspēka nepieejamība jau sāk ierobežot investīcijas Latvijā

LETA, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas visā pasaulē kļūst spēcīgākas, un bieži tās ir valstu attīstības dzinējspēki, kuru attīstības dinamika krietni apsteidz izaugsmes tempu attiecīgajā valstī.

Lai arī katras veiksmīgās pilsētas stāsts ir atšķirīgs, tos vieno mērķtiecīga pieeja savu dabisko, unikālo priekšrocību attīstīšanā, biznesam draudzīgas darbības vides izveidē un proaktvitāte investīciju piesaistē. Tas nozīmē pamatīgu iedziļināšanos savu stipro pušu identificēšanā un stratēģisku pieeju sava unikālā attīstības modeļa iedzīvināšanā. Faktiski tā ir jauna domāšana un funkcija pilsētu un pašvaldību vadīšanā, norāda Pasaules Bankas (PB) eksperti, kas pētījuši pilsētu konkurētspējas nosacījumus (skat.: Competitive Cities for Jobs and Growth).

No kopumā 750 PB pētījumā analizētajām pilsētām 72% gadījumu to attīstības rādītāji pārsniedz attiecīgo valstu veikumu. Pilsētas spēj būt veiksmīgākas, uz tām labprāt dodas darbaspēks, tajās koncentrējas bizness, aug jaunas industrijas, kam seko nekustamo īpašumu tirgus, izklaide, kultūras nozares. Ir izveidojies jauns attīstības centrs. Taču notiek arī pretēji – ir pilsētas, kuras cilvēki labprāt atstāj, tiklīdz ir tāda iespēja, investīcijas tajās piesaistīt nav iespējams, ar laiku jāver ciet vienīgais kultūras nams un stadions. Kā pilsētai neiekrist regresa atvarā, bet izmantot savu potenciālu, kas, iespējams, gadiem ilgi palicis nepamanīts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Peļņu nesusi gudrā saimniekošana

Armanda Vilcāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves galvenā prioritāte ir jauna, moderna tehnika un kvalificēts darbaspēks, kas var palīdzēt uzņēmējam veiksmīgi īstenot klientu vēlmes un vajadzības.

To sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness norāda SIA Rubate ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs. SIA Rubate dibināta 1996. gadā. Fiziski gan uzņēmums atrodas Gulbenē, taču tā juridiskā adrese ir Rīgā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Neraugoties uz konkurenci, pēdējos piecos gados Rubates ceļu būves apgrozījums teju divkāršojies, pauž S. Jankovs, norādot, ka šogad uzņēmums šajā jomā plānojis sasniegt septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu. «Jāatzīst, ka šis kāpums gan nav atkarīgs tikai no mums, bet arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā apgrozījums nebūt nav galvenais rādītājs, uzņēmējam svarīgāka ir peļņa,» atzīmē S. Jankovs. Lursoft dati liecina, ka kopējā SIA Rubate peļņa 2017. gadā bija 775,3 tūkstoši eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kāpumu skaidro ar gudru saimniekošanu. «Strādājam tikai ar jaunu un modernu tehniku un instrumentiem. Protams, tas nozīmē lielus un regulārus ieguldījumus, taču tas ir tā vērts, jo tā ir mūsu priekšrocība,» atzīst Rubates ceļu būves projektu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Cer piepildīt kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu

Anda Asere, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca RB Cafe iecerēta kā pirmā Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs cilvēki ar invaliditāti.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» saka Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norāda. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus. Ar pasākumu apkalpošanu uzņēmums nodarbojas jau tagad, un dienas aprūpes centra Cerību ligzda mācību virtuves piedāvā nodrošināt kafijas pauzes, nelielus banketus un sapulces, piedāvājot dažādus konditorejas izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan tas nekāds lielais jaunums vairs nav - kopumā nekas iepriecinošs. Eiropa turpinās kļūt arvien sirmāka, un tam būs ietekme uz daudz un dažādiem procesiem.

2019. gada sākumā Eiropas Savienībā bijis 101,1 miljons sirmgalvju (cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem), kas ir piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Pašreizējā līkņu zīmēšana nākotnē liecina, ka šis īpatsvars 2050. gadā pietuvosies 30%. Cilvēki pamatā dzimst mazāk un dzīvo ilgāk.

Latvija vairākos šādos rādītājos ir gluži vai flagmane – ne tajā pozitīvajā ziņā. Te no 1990. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits sarucis par gandrīz 750 tūkstošiem, un 2018. gadā pie mums bija vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (7,5 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem); lai arī Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits rūk kopš 1990. gada, gan Lietuvā, gan Igaunijā krituma temps ir stabilizējies. Nepatīkami ir tas, ka no Latvijas turpina emigrēt cilvēki darbspējas vecumā. Valdot šādam fonam, arī Starptautiskais Valūtas fonds runājis, ka mūsu valsts līdz 2050. gadam var zaudēt vēl aptuveni trešo daļu no sava darbaspēka. Tādējādi aiz kalniem vairs nav situācija, kad uz vienu strādājošo te būs viens pensionārs. Nebūs cilvēku, būs grūtāk sazīmēt arī valsti - pareizāk sakot, te būs jāstūrē sirmgalvju bariņš, kuram būs grūti atņemt agrāk solīto. Tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ir milzīgs sasniegums. Tiesa gan, pastāv risks, ka ilgāka dzīvošana nenāks komplektā ar dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu likmes nav spēļmantiņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.

Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu pakalpojumu nozare vēsturiski bijusi ļoti spēcīga - augsti kvalificēts darbaspēks, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un augsti attīstīta digitālā infrastruktūra ir būtiski veicinājusi neseno IKT nozares izaugsmi.

Tā teikts "Swedbank Latvija" un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas veiktajā 1.Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu vides pētījumā. Tas sniedz ieskatu nozares izaicinājumos un ieskicē nākotnes attīstības tendences.

Tāpēc aizvien lielāku lomu iegūst tieši finanšu tehnoloģiju start-up uzņēmumi. Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu kopumā veido ap 500 jaunuzņēmumu, no kuriem 91 uzņēmums strādā tieši ar produktiem un pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā.

"Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmai ir spēcīgas saknes mūsu izglītības sistēmā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izaugsmē. Lielākā daļa šodien zināmo pakalpojumu tika aizsākti vien 1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību. Ņemot vērā, ka mēs sākām veidot savu digitālo infrastruktūru no nulles, mums bija iespēja attīstīt uzreiz tās tehnoloģijas, kuras bija atbilstošajam laikam modernākās. Šodien Latvija ir digitalizācijas pirmajās rindās - sākot no progresīviem maksājumu karšu pakalpojumiem līdz pat interneta pieejamībai diennakts banku darbībā. Ļoti īsā laikā Latvija ir izveidojusi lielu pasaules klases ekspertu un talantu kopumu gan finanšu, gan inovāciju jomā. Laika gaitā, kad tradicionālo nozaru robežas sašaurinājušās, šīs nozares ir spērušas soli tālāk un izveidojušas finanšu un tehnoloģiju uzņēmumus," stāsta Ģirts Bērziņš, "Swedbank" Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs. Pētījums apliecina, ka Latvijā ir labi priekšnosacījumi augstas pievienotas vērtības finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanai. Līdz Šim reģistrēts 91 finanšu nozares jaunuzņēmums, no tiem lielākā daļa darbojas B2B sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zemi nodokļi nav kariete, kas atvedīs investīcijas

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar EY veikto biznesa pievilcīguma aptauju (Attractiveness Survey) Rietumeiropa pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bija absolūta līdere ārvalstu investīciju piesaistē. Kāpēc par to ir vērts runāt? Jo tas ir reģions ar vienām no augstākajām nodokļu likmēm pasaulē.

Tas ir vēl viens apliecinājums līdztekus daudziem citiem zinātniskos rakstos minētiem argumentiem, ka ārvalstu investīciju piesaistē nodokļu likmes, lai gan nav mazsvarīgas, tomēr ne tuvu nav galvenais kritērijs, kādēļ to vai citu valsti izvēlas investori. Ārvalstu pētījumos atrodamais secinājums ir gana vienkāršs – pie vienādiem nosacījumiem investors izvēlēsies valsti ar mazākām nodokļu likmēm. Latvijai svarīgais slēpjas vārdos “pie vienādiem nosacījumiem”. Jo daudzi politiķi, kas uzdodas par izdevušamies ekonomistiem, investīciju piesaisti vēlas nodrošināt ar iespējami zemām nodokļu likmēm, paziņojot, ka uzvara nodokļu sacensībā ir izšķiroši svarīga Latvijas konkurētspējas priekšrocība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Kārklītis Valmierā izveidojis uzņēmumu Pike Boy Kayak, lai ražotu makšķernieku sapni – kompaktu saliekamo kajaku.

Biznesa sākumstadijā saliekamo kajaku ražošanu uzņēmums nodrošinās ārpakalpojumā tepat Latvijā, bet idejas pozitīvas attīstības gadījumā ražošanu uzticēs kompānijām lielajās ražotājvalstīs, jo «Latvijā darbaspēks samazinās, un tas vēsta par pieaugošām problēmām nākotnē,» vērtē Jānis. «Ja izdosies pietiekami ātrā laikā attīstīt lielus apjomus, varētu ražot arī Ķīnā, jo šāda produkta ražošanas process pasaulē ir labi zināms, ar to nodarbojas daudzi uzņēmumi. Specifika ir detaļās.»

3,5 metri guļamistabā

Biznesa ideja pie Jāņa nonākusi caur paša pieredzi. Pirms pāris gadiem Jānis vēlējās braukt makšķerēt, apdomājis iespēju iepriekšējā dienā noīrēt kajaku, lai varētu doties pie dabas četros, piecos no rīta, kad nomas punkti nedarbojas. Taču šādu domu nācies atmest, jo «kur gan es varētu novietot trīsarpus metrus garu laivu savā piektā stāva dzīvoklī». Atradis risinājumu – piepūšamu kajaku. «Taču tad, vienalga, man nepieciešams līdzi pumpis, un piepūšamais kajaks aizņem pusi no mašīnas salona,» ilustrē Jānis, kurš bijis neizpratnē, kāpēc tirgū nav pieejams dabas piedzīvojumos līdzi ņemšanai ērtāks peldlīdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vietējā darbaspēka citrons ir izspiests

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» tik skarbi ir izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga. ĀIPL arī nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem situācijas risināšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem ir atļauja ievest trešo valstu darbaspēku, turklāt dažādas kvalifikācijas, tostarp arī zemas.

Par to šķēpi tiek lauzti jau gana ilgi, un, piemēram, valdības partija NA vienmēr ir turējusies pie tā, ka mazkvalificēta darbaspēka imports no trešajām valstīm ir kategoriski nepieļaujams, un tā ir partijas sarkanā līnija. Viens no ļoti skaļiem un spēcīgiem argumentiem pret darbaspēka importu ir: maksājiet pienācīgas algas vietējiem, tad darbaspēka netrūks.

No citrona var izspiest tikai tik, cik var, un ne vairāk.

Protams, algas ir jāceļ, un tās jau aug pa 7% gadā, taču izskatās, ka tā vien nebūs panaceja. Jo no tā, ka pieaug algas, nevairojas darbspējīga vecuma cilvēku skaits. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, kas nozīmē, ka visi, kas grib strādāt, jau ir nodarbināti. Ir godīgi jāatzīst, ka ne visi 60 000 bezdarbnieku, kas reģistrēti NVA, ir iekļaujami darba tirgū. Kaut vai tāpēc, ka viņu prasmes neatbilst pieprasījumam. Līdz ar to, kā uzsver ĀIPL, īslaicīgs un kontrolēts darbaspēka imports no trešajām valstīm vairākām nozarēm ir vienīgā izeja.

Komentāri

Pievienot komentāru