Pārtika

Lizuma pagasts kļuvis par vienu jaunu ražotni bagātāks

Dienas Bizness, 08.05.2014

Ražotnē lielākā telpa atvēlēta alus raudzēšanai. Alus rūgst no ozolkoka gatavotos kublos, kuru ietilpība ir no 700 līdz 800 litriem. Ilze un Aivars uzskata, ka ozolkoka kubliem, kas ir meistara roku darbs, mūžs ir daudz lielāks, nekā rūpnieciski ražotajiem.

Foto: Gatis Bogdanovs, Dzirkstele

Jaunākais izdevums

Aprīlī patērētāju vērtējumam nodota mazās alus darītavas SIA Tālavas ķēniņa alus ražotā produkcija ar tādu pašu nosaukumu. Ražotne divu gadu laikā izveidota Lizuma pagasta Kāmiešos, bet tās jaunākais auklējums Tālavas ķēniņa alus jau nopērkams Lizumā, Druvienā un Rīgā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Šobrīd tiekot meklētas iespējas nefiltrēto un nepasterizēto alu, kas gatavots no ūdens, miežu iesala, apiņiem un alus rauga, piedāvāt arī gulbeniešiem.

Mazās alus ražotnes īpašnieks ir lizumnietis Jānis Kamarūts, bet izpilddirektores pienākumus veic viņa vedekla Ilze Kamarūte. Ideja par ražotnes izveidi savu vecāku lauku mājā Kāmieši piederot Ilzes vīram Aivaram, kurš pats jaunajā ģimenes uzņēmumā nestrādā, bet palīdz no tiešā darba brīvajos brīžos. Kā raksta Dzirkstele, ir grūti noticēt, ka ražotnes telpas iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā lopu kūtī, kas ilgu laiku stāvējusi tukša. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru gan ziemā, gan vasarā, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska.

Lai izveidotu ražotni, rakstīts projekts, gūstot finansiālu atbalstu. Līdz šim brīdim nevienu naudas vienību alus darītavas saimnieki vēl nav atguvuši, tāpēc pagaidām viņi uzskata, ka viss ir tapis, ieguldot tikai savus līdzekļus. «Saimniecības ēka ir pamatīga. Lopus turēt negribējām, tāpēc domājām, kā to izmantot, lai saglabātu. Paveicām milzu darbu, lai ēkā izveidotu ražotni, kas atbilst visām Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām,» stāstījusi Ilze.

Tālavas ķēniņa alus ražotāju stāsts

◆ 1162.gadā Beverīnas pilī uz Miķeļiem, kad labība jau bija zem jumta, Tālavas varenais ķēniņš rīkoja dzīres, lai godam nosvinētu vārda došanu savam jaunākajam dēlam. Tolaik Tālavā daudzus gadus bija valdījis miers uz uzplaukums… Pie bagātīgajiem dzīru galdiem viesi baudīja neparasti gardu, smeķīgu un aromātisku alu, ko ķēniņa aldaris bij’ darījis. Tāds nu gan vēl nebija baudīts! Viesi slavēja ķēniņu, mēģināja izprasīt noslēpumu, bet tas tik viltīgi smaidīja un visiem attrauca: «Īstu alu var pagatavot tikai no tīra ūdens, graudu iesala un apiņiem!» Nu senā alus noslēpums atkal godā celts – latvju iesals, latvju ozola kubli, tīrais pazemes ūdens. Un pats galvenais – latvju prāts un rokas, kas šo alu dara! To visu Pērkons un Jumis sargā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dimdiņi, kam pieder konfekšu ražotne gan Lizumā, gan Skrīveros, īpašnieks Normunds Audzišs mierina, ka Lizumā konfektes tiks ražotas. Taču atzīst, ka konfekti Gotiņa, iespējams, nomainīs cits sortiments, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Lizuma konfekšu cehs tiešām šobrīd piedzīvo nelielas pārmaiņas. Pagaidām ir samazināts konfektes Gotiņa tīšanas apjoms. Tas uz brīdi pat tika apstādināts,» situāciju raksturo N.Audzišs.

«Ja gadījumā izveidosies situācija, ka Lizumā Gotiņas vairs neražosim, tad divkārt lielākā apjomā tās ražos Skrīveros. Savukārt Lizumā tad būs cita veida konfekšu sortiments, ko pagaidām gan neatklāšu. Darbinieces, kuras agrāk strādāja cehā, tad pakāpeniski tiks atkal pieņemtas darbā. Esam jau nolūkojuši jaunas ražošanas iekārtas. Drīzumā brauksim tās skatīt un domāsim, kā tā atvest un kad tās uzstādīt. Es domāju, ka jau tuvākajā laikā Lizumā konfektes tiks ražotas pat trīskārt lielākā apjomā, nekā līdz šim,» solījis N.Audzišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Valsts meži (LVM) plāno iznomāt meža zemi Lizuma pagastā masīvkoka mēbeļu ražotājam SIA Avoti SWF jauna ražošanas ceha būvniecībai, paredz valsts sekretāru sanāksmē izskatītais rīkojuma projekts.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, Avotiem SWF uz 12 gadiem tiks izīrēts zemes gabals 0,4323 hektāru platībā Gulbenes novada Lizuma pagasta Lejasciema meža iecirkņa teritorijā.

Plānots, ka zemes nomas maksa uzņēmumam tiks noteikta 746 eiro gadā, ieskaitot arī nekustamā īpašuma nodokli.

Uzņēmums, kas kopš 1998.gada sadarbojas ar Zviedrijas koncernu Ikea, minētajā teritorijā plāno būvēt ražošanas cehu, pievadceļu un kokmateriālu izvietošanas laukumu. Projektā paredzēts investēt ne mazāk kā piecus miljonus eiro un izveidot papildus 50 jaunu darba vietu, teikts skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens uzdod nekavējoties veikt pārbaudes koģenerācijas staciju darbībā

Rūta Lapiņa, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Precizē Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijā

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ar šiem grozījumiem noteikumos tiek noteikts, ka Āfrikas cūku mēra I riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts, kā arī Apes novada Virešu pagasts. Savukārt Āfrikas cūku mēra II riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts, kā arī Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts. Izmaiņas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijās izdarītas, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2015. gada 13.februāra Īstenošanas lēmumā 2015/251/ES, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Precizētas Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijā

Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka ĀCM II riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, kā arī Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. P3.

Savukārt ĀCM III riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagasts un Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. P3.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā uzņēmuma attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot līdzšinējo atsevišķu degvielas uzpildes staciju (DUS) finanšu rezultātus un tehnisko stāvokli, AS VIRŠI-A pieņēmusi lēmumu slēgt vairākas DUS, kas atrodas mazapdzīvotās vietās. Slēgs arī uzņēmuma degvielas uzpildes staciju Lielvārdes novada Lēdmanē, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Uzņēmuma stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības modeli, kas paredz nepieciešamību uzlabot un modernizēt VIRŠI-A DUS tīklu, rūpīgi izvērtējot katras stacijas darbību, kā arī ieviest vienotu un mūsdienīgu konceptu visā tīklā, kas būtu atbilstošs klientu vēlmēm un vajadzībām.

Jānis Riekstiņš, AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs, komentē: «Izvērtējot pērnā gada darbības rādītājus un konkrētu DUS tehnisko stāvokli, secinājām, ka ir jāslēdz vairākas nerentablas stacijas. Konkrētie DUS bez papildus investīcijām nevar turpināt savu darbību, jo tām nepieciešami būtiski tehniskie uzlabojumi. Savukārt investēt šajās stacijās mēs nevaram, ņemot vērā staciju zemos ieņēmumus. Šīs stacijas atrodas reģionos, mazapdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju aktivitāte ir ietekmējusi konkrēto degvielas uzpildes staciju darbību. Jāteic, ka DUS slēgšana ir nepieciešams solis veiksmīgai uzņēmuma izaugsmei, kas nākotnē uzlabos kopējo tīkla attīstību. Es vēlos pateikt lielu paldies mūsu darbiniekiem, kuri ilgstoši ir bijusi daļa no uzņēmuma komandas, palīdzot tam pilnveidoties un attīstīties, kā arī mūsu klientiem. Lielākajai daļai slēgto staciju darbinieku esam piedāvājuši alternatīvu darbu uzņēmumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā mikro alus darītava SIA Tālavas ķēniņa alus sarūpē aptuveni 15 tūkstošus litru alus. Nepārtraukti notiek arī dažādi eksperimenti, kad tiek kaut kas mainīts alus receptē vai tā brūvēšanas apstākļos, lai rastu vislabāko risinājumu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Tālavas ķēniņa alus izpilddirektore Ilze Kamarūte stāsta: «Tālavas ķēniņa alus jau ir kļuvis atpazīstams. Šobrīd mūsu ražotā alus lielākais daudzums tiek transportēts uz Rīgu, kur alus tiek pārdots dažos specializētajos alus veikalos, kafejnīcā Taka, kā arī lielākos veikalu tīklos, piemēram, Prisma. Pateicoties uzņēmumam Madara' 89, mūsu alus nonāk pie patērētājiem vairākos veikalos Vidzemē, piemēram, top! un Labais. Gulbenes novadā mūsu alus pagaidām ir nopērkams tikai atsevišķās vietās, lai gan tas varētu kalpot par vienu no izcilākajām novada vizītkartēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz Jāņiem, kad atsauksim atmiņā līgodziesmas, siesim dažādus sierus un darināsim miežu alu, vēl ir jāgaida nedaudz vairāk par mēnesi, SIA Skrīveru saldumi filiālē Lizuma konfekšu cehā pēc klasiskas un senas receptes ražotā konfekte Gotiņa ir kļuvusi nerātna. Tā tiek tīta papīrītī, uz kura izlasāma kāda nerātna latviešu tautas dziesma, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Skrīveru saldumi valdes locekle Iveta Audziša stāstījusi, ka no nerātnajām latviešu tautas dziesmām esot izraudzītas pašas rātnākās.

«Ideja par tautas dziesmām, kuras varētu izlasīt uz konfektes Gotiņa ietinamā papīra, radās jau senāk, kad sākām ražot konfekti no bioloģiskā piena, ko katru dienu Lizuma konfekšu ceham piegādā bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība. Konfektes Gotiņa sortiments ar skaistām latviešu tautas dziesmām mums jau bija. Domājām, ar ko jaunu mūsu saldumu pircējus varētu pārsteigt uz Līgosvētkiem. Tad ienāca prātā, ka latvju dainās ir arī nerātno tautas dziesmu klāsts. Jāņiem raksturīgā papardes zieda meklēšanas tēma arī ļoti labi iet kopā ar nerātnajām tautas dziesmām. Latviešu tautai ir jādomā par demogrāfiju, tad nu mēs - saldumu ražotāji - tādējādi dodam arī savu artavu. Cerams, ka arī konfekšu tinējas nebūs aizrāvušās tikai ar tīšanas procesu, bet izlasījušas arī tautas dziesmas,» Dzirkstelei sacījusi I. Audziša. Viņa stāstījusi, ka nerātnās tautas dziesmas izraudzījusies kopā ar meitu Sintiju, kura veic SIA Skrīveru saldumi mārketinga daļas vadītājas pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dimdiņiem pārmaiņu gads

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mazam uzņēmējam mūsdienās nemaz nav tik viegli izdzīvot, lizumniete Inita Jukse jau 18 gadus strādā savā nelielajā kafejnīcā-veikalā un piedāvā klientiem gan paēst, gan arī iegādāties līdzņemšanai gaļas ēdienus, salātus, kūkas, cepumus un citus kārumus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I.Jukse pavārmākslu apguvusi no savas mammas Intas, kura kādreiz Lizuma bārā bija galvenā saimniece. «Tā apguvu pašus pamatus un tiku iedresēta pie kāzu un bēru galdiem. Tagad tas viss, protams, ļoti noder,» stāsta Inita. Juku laikos bijusi iespēja privatizēt patērētāju biedrības ēdnīcas ēku, kopā ar vēl vienu citu ģimeni to arī izdarījuši. «Pirmo gadu strādājām kopā, bet tad nolēmām darboties katrs atsevišķi. Kaimiņos ir kafejnīca, bet mums šeit vairāk ir kā veikals. Mēs orientējamies uz to, ka saimniecēm atvieglojam mājas soli uz jubilejām, pasākumiem, arī ikdienā. Pie mums var iegādāties dažādus kulinārijas un arī konditorejas izstrādājumus, kā arī pusfabrikātus, ko mājās atliek pašam vien pagatavot. Bet paēst var arī pie mums uz vietas, mums ir diezgan plaša ēdienkarte.» Inita atklāj, ka daudzi jautājot, kā Lizumā var blakus pastāvēt divas kafejnīcas, bet atbilde ir pavisam vienkārša – katrai kafejnīcai, katram uzņēmumam tomēr ir atrasta mazliet citādāka niša, kas ļauj pastāvēt un strādāt līdzās abiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKEA mēbeļu ražotājam izsniedz finansējumu jaunas koka skaidu granulu rūpnīcas izveidei

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 10,7 miljonus eiro, Lizumā būvēs koģenerācijas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs no Druvienas Imants Reimandovs atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, kā arī uzdrošināšanās un, kā krievi sakot, čujs. Viņam pieder divas kokzāģētavas Druvienā un Tirzā, bizness rit veiksmīgi un jau nākamgad uzņēmums atzīmēs 20 gadu jubileju. Grūtākais laiks uzņēmumam ir bijis pats sākums un krīzes gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I. Reimandovs ir vietējais uzņēmējs ar stāžu, SIA IMU īpašnieks, kuram pieder divas kokzāģētavas. Viņu gribas saukt par veiksmīgu un arī godīgu uzņēmēju. Kopumā pēdējos gados uzņēmumā vērojama augšupeja. Doma esot arvien vairāk palielināt ražošanas apjomus. Imants neslēpj, ja kādreiz tas esot bijis tikai sapnis, cik varētu ražot, tad tagad tas ir vairākkārtīgi pārsniegts. Apgrozījums gan miljonam eiro vēl nav pāri, savukārt gada laikā tiek saražoti vairāki tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas - tie ir taras dēļi, kuri Latvijas tirgū nepaliek, bet gan tālāk tiek eksportēti uz Arābu Emirātiem, Izraēlu. «Uz Eiropas pusi īpaši neskatāmies. Tur nav tik stabils tirgus,» atzīst uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somijas uzņēmums Lindstrom investēs jaunā darba apģērbu ražotnē Tukumā

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru