Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertu pirmās aplēses rāda, ka maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos ir vien 9,8%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, jau varētu būt mazāks par 4%, informē FKTK.

Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem, katra banka, ja tas nepieciešams, padziļināti vērtē savu klientu riska profilu un atsakās no pārāk riskantā segmenta.

Aizliegums sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanā un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanā aizliegums attiecas arī uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

FKTK padome 29.maijā apstiprināja grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei.

Jau iepriekš ziņots, ka 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likumā), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti:

a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo;

b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus.

Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu informāciju un dokumentus par uzņēmuma biznesa modeli, peļņas atbilstību tā saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam un par personām, kas faktiski nodrošina šī uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī ekonomiskās vērtības esamību.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Latvijas banku sektorā iesāktais pašattīrīšanās process pašlaik notiek patiesi dinamiski. Kopumā ārvalstu noguldījumu kritums pēdējos divos pārmaiņu gados, atsakoties no apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļiem, ir bijis mīnus 58%, un tas turpinās joprojām. Mēs redzam, ka Latvijas bankas ir izpratušas pārmaiņas saistībā ar klientiem – čaulas veidojumiem veikt aši, jo šis ir sektora nākotnes reputācijas un attīstības jautājums. Ir daļa Latvijas banku, kuras jau pilnībā ir pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumu divām pazīmēm. Mūsu eksperti seko šim procesam un sniedz savas konsultācijas. Pārmaiņu vadības dialogs ir nepārtraukts, un kā sektora uzraugs redzam, ka vēlamais progress patiešām notiek.»

Sīkāki dati - galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm.

Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM izstrādājusi likuma grozījumus, kas ierobežos augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas bankās visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas

LETA, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK datiem, Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.

Seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza - 7%, Kipra - 6,8%, Seišelu salas - 6,6%, Honkonga - 6,4%, Panama - 6% un pārējās valstis - kopumā 17,2%.

Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot «ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot «ABLV Bank», čaulas kompāniju skaits ir 26 081.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu

LETA, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors ir atbrīvojies no nevēlamiem čaulas veidojumiem, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (7.jūlijā) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03%(pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā).

Šā gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība atbalsta priekšlikumu būtiski ierobežot sadarbību ar čaulas kompānijām

LETA, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čaulas kompānijas Latvijas bankās ir iznīdētas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī kopējais riskanto klientu īpatsvars Latvijas bankās ir mazinājies.

Vienlaikus finanšu ministre pauda, ka tam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību. Kā savu viedokli skaidroja Reizniece-Ozola, Latvijas bankām riskanto ārvalstu klientu apkalpošana bijis kā «vienas dienas sakari», proti, nauda tikpat kā nav palikusi Latvijā tautsaimniecības kreditēšanai.

Kā ziņots, 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 9.maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

«Čaulām» pieliek punktu

Māris Ķirsons/Elīza Grīnberga, speciāli DB, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētām bankām, maksājumu iestādēm, brokeru sabiedrībām aizliedz sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus; ir neskaidrības par šī lēmuma sekām

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas finanšu iestādēm liedz sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai uzņēmums nespēj pierādīt reālu saimniecisko darbību. Bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

«Uzskatu, ka tā ir cīņa ar sekām, ne cēloņu meklēšana vai novēršana,» komentē SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Pēc viņas teiktā, bankas gadiem ilgi ir strādājušas, apkalpojot dažādus klientus, taču lēmums aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām nerisina problēmu pēc būtības. «Galvenais problēmu iemesls ir mūsdienām atbilstošas tirgus kontroles un pārraudzības trūkums. To redzam kā vāju sadarbību starp FKTK, Kontroles dienestu un prokuratūru, mūsdienām neatbilstošu darba metožu izmantošanu un resursu trūkumu,» viņa uzskata, uzsverot, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas satricinājumi pēdējo mēnešu laikā valstij ir liels pārbaudījums, taču vienlaikus tā ir iespēja pacelt finanšu nozares attīstību citā – daudz profesionālākā līmenī. Ierobežojot sadarbību ar čaulas kompānijām, nevajadzētu papildus īstenot tādus priekšlikumus kā, piemēram, augsta riska nodevas ieviešanu, norāda eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā čaulas kompāniju ierobežošana bez katra konkrētā uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem

Tāds secinājums skan par Ministru kabineta sēdē skatītajiem un apstiprinātajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Likumprojekta mērķis, pēc Finanšu ministrijas sagatavotās anotācijas, ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiktu noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Izmaiņas paredz, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Lelde Petrāne, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā.

Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

KNAB par 832,4 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts rosina apsūdzēt Bior darbinieku un divus Lietuvas pilsoņus

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Latvijas bankām pusgada laikā jāpārstāj strādāt ar «čaulas uzņēmumiem»

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie «čaulas uzņēmumi», par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

«Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras - gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. [...] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,» norādīja FKTK vadītājs.

Bankām pārtraucot sadarbību ar «čaulas uzņēmumiem», tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. «Tas, kas paliks pāri pēc «čaulu» likvidācijas , ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,» atklāja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku klientu vidū ir vairāk nekā 26 tūkstoši čaulas kompāniju

LETA, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa arī norādīja, ka čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā - 44,5%.

«Šo kompāniju īpatsvaru var skatīt pret kredītapgrozījumu, pret ienākumiem un pret aktīviem. Mēs skatām pret kredītapgrozījumu,» teica Upleja, skaidrojot, ka šis rādītājs uzrāda lielāku īpatsvaru, kā arī patiesāku riska līmeni.

Tāpat Upleja minēja, ka šie dati atspoguļo īpatsvaru no transakciju biznesa, bet tas nav īpatsvars no visu vai ārvalstu klientu noguldījumu kopsummas.

Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.

Datos ir ietverti arī «ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, klientu kredītapgrozījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kontus tāpat vien neaizver

Ieva Tetere - LKA padomes locekle, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku pārstāvji atzīst, ka klientus, ņemot vērā sankcijas Krievijai, ASV prasības un pēdējos gados ieviestu likumdošanu, analizē daudz skrupulozāk

Taču tādā veidā, vilšus vai nevilšus, sanāk izrevidēt arī klientus, kas tautsaimniecībai nes ieguvumus.

Arī vietējie

Transporta un uzglabāšanas nozare Latvijas ekonomikā veido būtisku lomu – tās īpatsvars kopējā IKP ir vairāk nekā 2 miljardi eiro jeb 9% no kopējās Latvijas pievienotās vērtības, un nozarē strādā 76 tūkstoši darbinieku jeb aptuveni 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju. Tomēr darbību aizvien vairāk apgrūtina slēgtie konti bankās, un, ņemot vērā kredītiestāžu pārstāvju pausto nostāju, šāda tendence, visdrīzāk, turpināsies. Banku pārstāvji stāsta, ka patlaban kredītiestādes steidzas pārrevidēt savu klientu bāzi un izsijāt riskantākos, aizdomīgākos klientus, taču tādējādi nākas ciest arī sektoriem, kas veido būtisku pienesumu ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošanas rezultātā Latvijā strādājošās bankas ne tikai slēgs kontus un liegs veikt darījumus trešo valstu kompānijām, bet arī noliks zem sitiena šo valstu investīcijas

Tik skarbu viedokli par iespējamām sekām pauda vairāki DB aptaujātie, vienlaikus norādot uz to, ka «tas, kas pašlaik notiek Latvijā, esot bezprecedenta gadījums, kur pie atbildības tiek saukti nevis vainīgie, bet gan tie, kuri varētu būt sadarbojušies ar tiem – veikuši kādus darījumus».

«Baidos, ka Latvijā jēdziens par čaulas kompānijām skars nevis tikai un vienīgi kādus banku klientus no trešajām valstīm, bet arīdzan šo valstu investorus mūsu zemē un pat tos Latvijas uzņēmumus, kuri varētu būt veikuši kādus darījumus ar uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus ES robežām,» situāciju vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nekur neesot redzējis šo jauninājumu ieguvumu–zaudējumu novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķināts, ka starp Latvijas banku klientiem ir 26 084 čaulas kompānijas. Latvijas Komercbanku asociācija ierosinājusi aizliegt sadarbību ar čaulas uzņēmumiem.

Latvijas banku klientu vidū ir vairāk nekā 26 tūkstoši čaulas kompāniju

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēršas pret čaulu, nevis ofšoru

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltija ir lieliska vieta investīcijām, tā izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem.

Tiesa, tas gan nenozīmē, ka pēc šī paziņojuma varam sagaidīt pēkšņu un strauju ASV investīciju pieplūdumu. LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka šāds ASV prezidenta paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi no valsts tēla viedokļa, tas ir labs politisks un ekonomisks žests. Taču investīciju ieplūdei ir trīs galvenie priekšnosacījumi: liels noieta tirgus, lēts darbaspēks, pieejamas izejvielas. Latvijā nav neviena no šiem priekšnosacījumiem. Līdz ar to maz ticams, ka tradicionālajās nozarēs pēkšņi pieaugs ASV investīcijas. Cits stāsts, protams, ir augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, Fintech.

Domājot par ārvalstu investīcijām no trešajām valstīm, protams, daudzu prātus ir satraucis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par aizliegumu apkalpot čaulu kompānijas. Saistībā ar šo tiek zīmētas visai apokaliptiskas ainas. Tajā pašā laikā, iespējams, velns nav tik melns, kā to mālē, jo FM īpaši uzsver, ka čaulu kompānijām, lai tās par tādām uzskatītu, ir jāatbilst divām pazīmēm. Tām ir jābūt reģistrētām jurisdikcijās, kurās nav jāiesniedz gada pārskati, kā arī tajās nenotiek saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijā un citās NVS valstīs, gada pārskatu iesniegšana ir obligāta. Turklāt, lai kādu uzņēmumu uzskatītu par čaulas kompāniju, jāizpildās abiem kritērijiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, par ko satraucas daudzi eksperti, ka tas nozīmē aizliegumu mūsu bankām apkalpot ofšoru uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru