Foto:LETA

Kontus tāpat vien neaizver 

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Ieva Tetere - LKA padomes locekle, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 2018. gada 07. maijs plkst. 8:16

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Ja īsi par sankcijām, tad būtiski uzsvērt, ka sankcijas pēc būtības ir valstu ārpolitika, un teikt, ka tas ir ban­ku iniciēts jautājums, īsti neatbilst patiesībai. Tāpat kā bankām, tā jebkuram citam biznesam sankcijām ir sais­tošs saturs, sankciju ierobežojumi ir jāņem vērā. Tie var būt ierobežojumi strādāt ar noteiktu valsti vai, piemē­ram, noteiktu industriju, vai pat vēl detalizētāk – kādas valsts noteiktu uzņēmumu tā patiesā labuma guvēju vai privātpersonu dēļ.

Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aizvērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shēmām.

Par banku stratēģiju un riska pieeju. Lai uzsāktu sadar­bību ar klientiem, pirms konta atvēršanas tiek veikta klientu izpēte. Tā ir nu jau vairākus gadus ierasta prakse, kas nav mainījusies. Klientu izpēte ir iedalāma vienkār­šotā un standarta izpētē, kur klients uzsāk sadarbību ar banku praktiski visos gadījumos. Padziļinātā izpēte ir FKTK noteikumi, kas jāievēro un jāpilda, un tā jāveic gadījumos, kad pēc riska vērtējuma banka šos klientus atzīst par augsta riska klientiem. Piederību augsta ris­ka klientiem nosaka klienta biznesa saistība ar augsta riska valstīm, industrijām vai politiski nozīmīgas per­sonas statusu, ko izvērtē katra banka saskaņā ar savu metodoloģiju. Kas attiecas uz klientu izpēti un sekām, galvenie šķēršļi sadarbības neuzsākšanai/pārtraukšanai var būt nepārskatāma un sarežģīta īpašnieku struktū­ra, nespēja noskaidrot patiesā labuma guvēju, neskaidra līdzekļu izcelsme, uzņēmumu piederība vai saistība ar politiski nozīmīgām personām jeb personām, kas pa­kļautas augstam korupcijas riskam.

Manā pieredzē šobrīd galvenie iemesli sadarbības pār­traukšanai saistīti ar aizdomīgiem darījumiem, pamatā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Lēmumi par sa­darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu parasti nav vien­personiski – tie tiek izskatīti kolektīvās bankas institū­cijās (komitejās), piemēram, SEB bankā nepieciešams valdes vai valdes locekļa akcepts.

Runājot par nevēlamajām čaulas kompānijām, nav sva­rīgi, kādiem mērķiem tās radītas un kā ietērptas. Šiem veidojumiem nav nekāda saka ar biznesu un pievieno­tās vērtības radīšanu ekonomikai. Čaulas kompānijas veido negodīgiem mērķiem, nodokļu shēmām. Svarīgi uzsvērt, ka jaunais regulējums neskar Latvijas uzņēmu­mus, kas šeit veic saimniecisko darbību. Nav labo vai slikto jurisdikciju, čaulas veidojums jāvērtē pēc būtī­bas – ir vai nav faktiskā saimnieciskā darbība, finanšu pārskati. Čaulas kompānijas, kuras veidotas uzņēmumu stratēģiskai pārvaldībai un tiek konsolidētas uzņēmumu finanšu pārskatos, nodrošinot caurspīdīgu uzraudzību, jaunais likums neskars.

Tas, uz ko es aicinātu uzņēmējus, kuri vēlas saprast vairāk par samezglotiem, dažkārt noteiktu interešu vadītiem pieņēmumiem, aktīvi paust savu viedokli un konkrētus gadījumus tām uzņēmēju asociācijām, kas aktīvi apkopo uzņēmēju viedokli un ir arī banku saru­nu partneri. Atvērtās un godīgās sarunās vieglāk izsijāt miltus no pelavām.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 14. februāris plkst. 6:27

Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

2018. gada 09. februāris plkst. 9:23

Noliekot ziņošanas slieksni salīdzinoši zemu, ieguvējas būs ārvalstu bankas, kuras varēs iegūt tieši turīgos cilvēkus no Latvijas.

2018. gada 01. februāris plkst. 12:30

Latvijā pirmais visaptverošais mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm mijiedarbībā ar Latvijas ekonomisko situāciju.

2018. gada 18. janvāris plkst. 15:58

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook...

2018. gada 05. janvāris plkst. 14:09

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības....

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 27. aprīlis plkst. 12:52

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 8:11

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 15:00

Godātā redakcija, vēlos pievienot savu balsi demokrātijas, mūsu Satversmes un Valsts prezidenta...

2018. gada 23. aprīlis plkst. 7:49

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura,...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 14:46

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 12:13

Mazumtirdzniecības nozarei ir jāattīrās no tirgus dalībniekiem, kuru vienīgais konkurences ierocis...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 8:21

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas,...

2018. gada 19. aprīlis plkst. 17:04

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā,...

2018. gada 19. aprīlis plkst. 13:13

Lai gan pagājušajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu...

2018. gada 18. aprīlis plkst. 11:15

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas...