Latvijā radītajam mājaslapu dizaina rīkam Froont reģistrējušies 37 tūkstoši lietotāju un līdz šim ir radīti 60 tūkstoši projektu

Visi projekti ir gatavas mājaslapas – liela daļa ir iesākti projekti, stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājām. DB jau ziņoja (01.07.), ka šis rīks palīdza web dizaineriem izveidot mājas lapas dizainu, taču tās izstrādes procesā nav vajadzīgs programmētājs. Rādējādi tiek samazināts dizaina izstrādei nepieciešamais laiks un arī izmaksas. Turklāt rīks nodrošina, ka mājaslapa ir responsīva, proti, pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas, Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 Froont pieteikts kategorijā Inovatīvākais produkts.

Ieviesīs maksas versiju

Tehnoloģiju iesācējuzņēmumu jeb startup specifika prasa auditoriju uzrunāt pēc iespējas agrāk, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk attīstīties.

Kad dot par sevi ziņu auditorijai? «Īstais brīdis vienmēr ir tagad. Mārketinga vadītājs var gaidīt to brīdi, kad jutīsies «gatavs», bet sabiedrība neko negaida. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja par sevi pastāstīt un meklēt kontaktu ar auditoriju. Kamēr produkts nav gatavs, var «iesildīt» auditoriju, aktualizēt risināmo problēmu, stāstīt par saviem plāniem un iesaistīties nozares notikumos,» uzskata Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs.

Ja resursi atļauj produktu noslīpēt, tad labāk nesteigties iet pie žurnālistiem, jo visiem gatavi produkti patīk daudz labāk, saka Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs. Taču, ja no pozitīvas preses un lietotāju reakcijas ir atkarīga biznesa izdzīvošana, tad ir vērts mēģināt pievērst uzmanību produktam agri. Viņaprāt, personīgs kontakts ar žurnālistu ir vērtīgāks par preses relīzes sūtīšanu. «Dot ziņu par sevi nepieciešams, vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» no pieredzes saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.

«Latvijas start-up uzņēmumu iespējas daudz neatšķiras no citu valstu uzņēmumu iespējām, ja nu vienīgi šeit ir zemākas ikdienas izmaksas. Ja start-up interesē tikai Latvijas klienti, tad uzņēmumam radīsies grūtības, un, sarodoties daudz šādu «lokālu» uzņēmumu, kas pārdod cits citam, arī valstij radīsies grūtības. Ir jāskatās tālāk – tas nozīmē pelnīt naudu globāli, bet to tērēt un attīstīt uzņēmumu – lokāli», Db.lv stāsta Latvijas start-up uzņēmuma, foto piezīmju lietojumprogrammas Nowte izveidotājs Zigmārs Rozentāls, kurš nesen atgriezies no vizītes Silīcija ielejā.

Silīcija ieleja ir vienīgā vieta, kur ir vērts veidot start-up, ja mērķis ir globāls tirgus, pārliecināts web pārlūka rīka Froont start-up līdzdibinātājs Sandijs Ruļuks. Viņam piekrīt arī Z. Rozentāls, norādot, ka «nekur citur pasaulē vienā vietā nav tik daudz reālu start-up piemēru, ekspertu, investoru un iespēju iegūt unikālus kontaktus un sadarbības iespējas».

Organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā misijā uz Silīcija ieleju šā gada vasaras sākumā devās četru Latvijas start-up uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill.

Vēl pirms oficiālās The Mill telpu atklāšanas dienas 20. jūnijā Db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties nesen izveidotajā koprades telpā.

«TechHub Riga, Startup Latvia un Innovation Cafe vairāk paredzēts tieši tehnoloģiju start-up komandām. Mūsu mērķis ir apvienot dizainerus ar programmētājiem un parādīt dizaineriem, ka start-up vide ir interesanta un tajā ir daudz iespēju,» The Mill konceptu skaidroja viena no koprades telpas izveidotājām Anna Andersone. Viņa uzskata, ka Latvijā dizaineri bieži redz savu vietu tikai pakalpojumu uzņēmumos un A. Andersone un viņas komanda to vēlas mainīt. The Mill dibinātāji ir A. Andersone un dizaineri Sandijs Ruļuks un Māris Daģis.

Cilvēki kļūst uzņēmīgāki un arvien biežāk profesionāļi izvēlas veidot savus uzņēmumus vai darboties ārštata režīmā un kā atlernatīvu darbam mājās vai savā birojā izvēlas koprades telpas

Koprades telpa The Mill radīta ar mērķi veidot sadarbību starp dažādu industriju profesionāļiem un veicināt jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Tā darbojas jau divus gadus. «Šo divu gadu laikā The Mill ir audzis, un tajā līdzās startup uzņēmumiem, dizaineriem un programmētājiem sākuši strādāt arī arhitekti un fotogrāfi. Daļā telpas cilvēki ikdienā strādā, bet daļa ir atvēlēta publiskiem pasākumiem – t.s. mītapiem, semināriem, preses konferencēm un izstādēm, kur dažādu nozaru profesionāļi dalās savā pieredzē. 24 darbības mēnešu laikā The Mill notikuši vairāk nekā 160 pasākumu,» stāsta Anna Andersone, viena no koprades telpas The Mill dibinātājām.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Turpinoties septembrim kā oficiālajam stārtapu mēnesim Latvijā, ikvienam interesentam tiek piedāvāts bezmaksas pasākumu klāsts, kas ļauj tuvāk iepazīties ar Latvijas stārtapu kultūru un radošajām industrijām. #StartUpTheSeason iniciatīvas autori koprades telpas TechHub Riga un The Mill un biznesa akselerators Eegloo aicina uz mītapiem un piču sesijām, kuru centrā ir sievietes tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, animācija un finanšu tehnoloģijas, informē TechHub Riga pārstāve Inese Mūrniece.

Start Up The Season iniciatīva aizsākās 24. augustā, pasludinot septembri par oficiālo stārtapu mēnesi Latvijā un sniedzot plašāku ieskatu Latvijas tehnoloģiju vidē. Iniciatīvas laikā ikvienam līdz pat 29. septembrim ir iespēja apmeklēt bezmaksas pasākumus, padziļināt zināšanas, kā arī iepazīties ar cilvēkiem, kas interesējas par tehnoloģijām un rada pasaulē konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Viens no centrālajiem iniciatīvas pasākumiem ir TechHub Riga ikmēneša mītaps, kas 10. septembrī pulcēs Latvijas stārtapu kopienu vienuviet. Mītapa centrālā tēma šoreiz ir sievietes, kas darbojas tehnoloģiju biznesā – savā stāstā dalīsies Elena Donetsa, StarTau Telavivas Universitātes Uzņēmējdarbības centra vadītāja un We Dream uzņēmējdarbības programmas sievietēm dibinātāja. Tostarp savu pieredzi, darbojoties tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, atklās arī Rūta Jakovļeva (Furnny), Maija Anna Ludbārža (Funderful) un Alise Semjonova (Infogr.am). Mītapa beigās tradicionāli tiks piedāvāti ideju piči un tīklošanās iespēja. Mītapu atbalsta TechHub Riga stratēģiskais partneris Lattelecom, Altum un Izraēlas vēstniecība.

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas TechHub Riga pārceļas uz jaunām telpām Vecrīgā, netālu no Laimas pulksteņa. TechHub Riga valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā start-up kustība Latvijā ir «eksplodējusi», liekot paplašināt koprades telpu platību.

TechHub Riga, kas darbojas jau divus gadus, paplašinājies, valdē darbu uzsākot divu TechHub Riga tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem - Annai Andersonei no interneta dizaina platformas Froont un Mārim Daģim no digitālo maksājumu platformas Sellfy.

Db.lv bija iespēja viesoties jaunajās TechHub Riga telpās Kaļķu ielā 15. Iepriekšējās telpas Citadeles ielā tika pamestas, jo tajās kļuva par šauru, Db.lv stāstīja TechHub Riga pārstāvji. Jūs varat aplūkot jauno TechHub Riga telpu galerijā augstāk!

«Citadeles ielā mēs varējām uzaugt, paldies labsirdīgiem namatēviem Džerijam Virtam (Jerry Wirth) un Deividam Derūsam (David DeRousse), kas atvēlēja telpas par mums pieejamu cenu. Bet esam tās izauguši, un pirmās komandas jau drīz būs izaugušas un atradušas pašas savus birojus - tā kā tam jānotiek veiksmes gadījumos,» skaidroja Andris K. Bērziņš, TechHub Rīga līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norāda - «start-up kustība Rīgā un Latvijā ir burtiski eksplodējusi, un pieprasījums pēc telpām mums pārsniedza iespējas».

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Jāiemācās pateikt «nē»

Anna Andersone, responsīvā dizaina rīka Froont līdzdibinātāja, kustības Riga Tech Girls iniciatore un koprades telpas The Mill dibinātāja:

«Šobrīd no pēdējām aktuālākajām kļūdām varētu minēt nepietiekamu izrunāšanos ar komandas atslēgas cilvēkiem un sava viedokļa vai nostājas noklusēšanu. Ilgtermiņā tas noteikti neved pie labākiem rezultātiem, bet tikai pie vilšanās. Vēl viena kļūda ir nespēja fokusēt uzmanību uz pašu svarīgāko. Biznesā nepārtraukti ir ļoti daudz iespēju, kam var iztērēt milzumu resursu, laika un enerģijas. Ļoti svarīgi ir ikdienā saglabāt fokusu, izfiltrēt to, kas ir un kas nav svarīgi pašu galveno rezultātu sasniegšanai un spēju lieko atmest. No abām iepriekšējām kļūdām izriet mans secinājums – ir jāmācās teikt «nē». Ja neprot pateikt «nē» tam, kas nav pirmā svarīguma, tad biznesā var iegūt tikai pārslodzi un izdegšanu.

Latvijas jaunuzņēmēji lielāko potenciālu nākotnē redz veselības, kiberdrošības, digitālo pakalpojumu, virtuālās realitātes, blokķēdes un datormācīšanās startup uzņēmumos.

«Tuvākajā nākotnē paredzu attīstību tādās «mīkstākās» jomās kā izglītības tehnoloģijas, veselība, emocionālā labsajūta un produktivitātes uzlabošana. Tāpat aktuāli būs drošības un krāpniecības novēršanas startup, kā arī tie, kas risinās pasaulē samilstošas problēmas,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore.

iPhone Photography School dibinātājs Emīls Pakārklis nākotnē milzīgu potenciālu saskata startup, kas darbojas medicīnas nozarē. «Jau šobrīd, izmantojot DNS sekvencēšanu, ir iespējams būtiski samazināt saslimšanu risku, kas saistītas ar vecumu. Piemēram, ja pastāv ģenētisks risks, ka cilvēkam vecumdienās iespējams infarkts, tad šobrīd cilvēks to var uzzināt jau jaunībā un laicīgi samazināt ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus. Taču vēl lielāks potenciāls būs medikamentiem, kas spēs palēnināt vai pat pilnībā novērst novecošanu. Lai gan tas šķiet neticami, šādi medikamenti jau tagad ir veiksmīgi strādājuši pelēm, un tuvākajā laikā tos sāks testēt arī cilvēkiem. Nav grūti iedomāties, ka par šādiem jaunības eliksīriem cilvēki būs gatavi maksāt,» viņš paredz.

Šogad jauno tehnoloģiju uzņēmumu kopā strādāšanas telpas TechHub papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, savukārt vecākie un veiksmīgākie savu pirmo «ligzdu» jau ir pametuši, verot vaļā paši savus birojus.

«TechHub ir pametušas lielākās un vecākās komandas. Datu vizualizācijas lietojumprogrammas uzņēmums Infogr.am ir izveidojis pats savas telpas, savukārt interneta dizaina platforma Froont, digitālo maksājumu platforma Sellfy un palīgs mājaslapas izstrādei Berta CMS ir izveidojuši savu kopdarbības telpu The Mill. Viņu vietā aktivi aicinām jaunus biedrus,» Db.lv stāstīja TechHub komunikāciju speciāliste Inese Mūrniece.

Šoreiz Db.lv piedāvā aplūkot, kādi uzņēmumi nākuši klāt TechHub Riga saimei. Klikšķiniet galerijā augstāk! , lai aplūkotu galeriju augstāk!

«Svaiga» startup projekta pirmo darbinieku piesaisti atvieglo tā starptautiskās ambīcijas un iespēju plašums, bet apgrūtina neskaidrs darba uzdevums un globāli konkurētspējīgu speciālistu pieejamība

Tādēļ darbinieku meklēšana tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb startup bieži vien ir nedaudz atšķirīga nekā citās kompānijās, kur ir skaidri zināms amata apraksts un prasības kandidātam. «Tā kā startup ir karsts temats, daudzi grib strādāt šādās kompānijās, bet ir grūti atrast labus speciālistus,» saka Anna Andersone, responsīvā dizaina rīka Froont līdzdibinātāja un koprades telpas The Mill dibinātāja. Arī e-komercijas rīka MaxTraffic mārketinga un pārdošanas vadītājs Andis Silakaktiņš domā, ka lielākais izaicinājums ir atrast «īstos» cilvēkus. «Ar darbinieku meklēšanu nodarbojamies paši, neesam personāla atlases speciālisti, tādēļ viegli kļūdīties. Gadās, ka kandidāts nemaz nezina, vai vēlas darīt darbu, uz ko ir pieteicies. Intervijā jau ne vienmēr to pasaka un ne vienmēr to var ieraudzīt. Šādi ir sanācis pieņemt darbā pārdevējus, no kuriem diezgan ātri jāšķiras,» viņš stāsta.

Db.lv sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina šodien, 31. maijā no plkst. 10.30 vērot biznesa uzsācēju gadatirgus Starta diena tiešraidi no Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra.

Pasākumu organizē ALTUM, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiešraide noris LIAA projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pasākuma programma un tiešraide skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

10.30 Kur meklēt spēkus, lai sasniegtu mērķi? Neobjektīva recepte, kas tapusi augstkalnu pārgājienos un, būvējot savu biznesu. Olga Kotova, alpīniste, sociālā biznesa akselerators NEW DOOR

10.55 Ekonomikas ministra, ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ceļavārdi

11.10 Kāds ir biznesa uzsācējs un kā viņam palīdzēt? Diāna Karacejeva, ALTUM

11.25 Darīt pašam, nevis gaidīt brīnumus no malas. Mikus Opelts, Giraffe360

Labākus rezultātus investīciju piesaistes un noieta paplašināšanas ziņā Silīcija ielejā gūst tās kompānijas, kas pirms tam jau pastāvīgi ir paspējušas iegūt pirmos rezultātus un atsauksmes no pašmāju klientiem, norāda viens no StartupLatvia programmas organizatoriem Artūrs Zandersons.

Jūnijā noslēgusies otrā latviešu pašu (organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)) organizētā start-up uzņēmēju misija Silīcija ielejā, Kalifornijā, uz kuru devās četru Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji. Misijas mērķis bija iepazīstināt brauciena dalībniekus ar Silīcija ielejas specifisko biznesa kultūru, nodrošināt uzņēmējiem vispārējas apmācības un sniegt iespēju prezentēt savu biznesu Silīcija ielejas riska investoriem

Uz Silīcija ieleju devās pārstāvji no uzņēmuma Froont, Nowte, Roamerapp, Stuff.tm un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA).

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.

Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir meiteņu izglītošana, iedvesmošana un palīdzība kontaktu veidošanā, iestājoties par līdzsvarotāku nākotni ar abu dzimumu pārstāvniecību tehnoloģiju biznesā

Riga TechGirls iniciatores ir Froont līdzdibinātāja Anna Andersone un infogr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova – viņas bija vienas no pirmajām sievietēm, kuras pirms četriem gadiem sāka darboties tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas pēdējos gados strauji attīstījušies. «Ir vispārzināms fakts, ka tehnoloģiju biznesā sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. Mēs gribam to līdzsvarot, jo pieredze rāda, ka ir labāki rezultāti, strādājot kopā. Mēs negribam runāt par to, ka sievietes ir ar kaut ko labākas,» saka A. Andersone. A. Semjonova norāda, ka tehnoloģijas ir nākotne un daudzi amati, kas tagad ir, ar laiku izzudīs. «Vai mēs to gribam vai nē, bet viss virzās tehnoloģiju virzienā. Šobrīd sievietes uz tehnoloģijām īpaši neskatās, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai parādītu, ka sievietēm ir iespēja iesaistīties šajā jomā. Ir svarīgi par to runāt, lai radītu iespējas sievietēm iesaistīties. Tehnoloģijas ir neizbēgama mūsu visu nākotne. Kāpēc gan lai tajā būtu pārstāvēts tikai viens dzimums?» tā viņa. Uzņēmēja arī piebilst, ka tāpat viņas paaudze skolā mācījās lasīt un rēķināt, drīzumā bērni mācīsies programmēt un tā vienkārši ir vēl viena valoda, kurā cilvēki izsakās.

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.

Šodien notiks IT un tehnoloģiju nozares pārstāvju kopā strādāšanas vietas TechHub Riga jauno telpu atklāšana. Iepriekš organizācija atradās Citadeles ielā, vēlāk pārcēlās uz Vecrīgu, bet nu atkal iekārtojusies jaunā vietā – Sporta ielā

Vaicāts, kāpēc TechHub Riga no telpām Vecrīgā pārcēlās uz Sporta ielu 2, TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps skaidro, ka pārcelšanās notikusi, jo organizācija nolēma novirzīt visus iespējamos līdzekļus startup ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu nomā Vecrīgā.

Jaunajās telpās ir 40 vietas pastāvīgiem dalībniekiem un 20 vietas nepilna laika dalībniekiem. Šobrīd jaunajās telpās darbojas 23 startup uzņēmumi un vēl ir brīvas vietas desmit pastāvīgiem dalībniekiem un sešiem nepilna laika dalībniekiem. Pilna laika dalība TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nepilna laika – 45 eiro mēnesī. «TechHub biedra maksā ir iekļauts viss, ko startup var vēlēties – telpas, optiskais internets, iekšējie pasākumi utt.,» saka D. Suneps.

Pašlaik TechHub Riga ir vairāk nekā 30 startapu un vairāk nekā 90 biedru, stāsta TechHub pārstāve Inese Mūrniece.

Jaunajās telpās TechHub Riga varēs izmitināt divreiz vairāk nekā tagad – 150 biedrus. Līdz ar atvērtā tipa koprades telpām jaunajās telpās ir arī atsevišķu komandu telpas, terase, sapulču telpas un virtuve. Kopējais telpu lielums ir 800m2.

Tā kā plānots startapus atbalstīt ilgā laika termiņā, tad ar ēkas īpašniekiem noslēgta ilglaicīga vienošanās, un jaunās ēkas atjaunošanā ieguldītās investīcijas ir no īpašniekiem.

Latvijas startapi pēdējo gadu laikā spējuši sasniegt pasaules atpazīstamību, piem., Infogr.am, Froont, Sellfy, Cobook (tagad Fullcontact). Paralēli arī Latvijā startapu kustība ieguvusi atpazīstamību un ir redzami arvien vairāk šādi nesen radušies startapi. Nākamais solis ir pieredzējušajiem startapiem dalīties ar savām iegūtajām zināšanām, un arī turpināt pieaicināt zinošus uzņēmējus gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kas var palīdzēt šiem jaunajiem startapiem kļūt spēcīgākiem.

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Izšauties kā vulkānam

Anna Andersone, jaunuzņēmuma Froont līdzīpašniece, Riga Tech Girls kustības iniciatore, koprades telpas The Mill izveidotāja:

Es izlietajā laimītē saskatu vulkāna izvirdumu, kurā ir viens spēcīgs grūdiens – pa vidu – un vairāki blakus efekti, kā arī viens maziņš izvirdumiņš. Tas ir tas, ko katrs jaunuzņēmums vēlas – būt epicentrā un būt vulkāna izvirdumam, kas ar milzīgu spēku tiecas augšup un ir ļoti karsts. Es novēlu visai startup nozarei, lai viss spēks, kas patlaban koncentrējies zem zemes un klintīm, izsprāgst ārā un lai no tā rodas jauni, nelieli izvirdumi, pēc tam tie var kļūt par lieliem vulkāniem. Latvijai novēlu, lai mēs jaunuzņēmumu ziņā kļūtu par vulkānisku zemi, lai mums ir daudz to, kas izšauj un aiziet gaisā, neapstādinot lidmašīnu satiksmi, bet katrā ziņā ietekmējot visas pasaules startup vidi.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.