Mana pieredze: Dzīparo uz senatnīgām stellēm

2018. gada 13. februāris plkst. 8:56
Dalies ar šo rakstu

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt. Sākumā telpas nomājām, bet, kad nomas maksa tika būtiski palielināta, nolēmām aušanas ceha ēku privatizēt, vienu daļu samaksājot ar sertifikātiem, otru daļu – naudā,» atceras uzņēmuma līdzīpašnieks Centis Silerovs. Uz ēkas privatizāciju bija pieteikušies trīs pretendenti. Priekšroka dota pircējam, kuram bijusi pieredze tekstila nozarē. «Tā kā Inta šeit bija ilgstoši strādājusi par ceha meistari, pārējie pretendenti no dalības privatizācijā atteicās,» atminas C. Silerovs. Daudzas sadzīves pakalpojuma ceha darbinieces pārgāja strādāt uz uzņēmumu.

Ja mēs sāktu aust uz mehāniskajām stellēm, nezinātu, kur preci likt.

Mantojumā nāca arī koka stelles. «Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā. Mūsu izstrādājumu pievienotā vērtība ir roku darbs. Ar roku austajiem izstrādājumiem ir pavisam cita enerģija, vismaz tā domā liela daļa ārzemnieku. Tas ir ļoti grūts darbs, tāpēc ar roku austajiem izstrādājumiem cena būs par 50% augstāka, nekā uz mehāniskajām stellēm darinātajiem,» saka I. Silerova. «Ja mēs sāktu aust uz mehāniskajām stellēm, nezinātu, kur preci likt. Turklāt vienas šādas modernas stelles maksā 200 tūkstošus eiro, tādas investīcijas būtu grūtu atpelnīt,» pauž I. Silerova.

Visu rakstu Dzīparo uz senatnīgām stellēm lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Vēlētos piedalīties Rail Baltica projektā
Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā
Kā top?: Lielvārdes jostas

Dalies ar šo rakstu