Mana pieredze: Maskavas prasītie apjomi nebija pa prātam

2017. gada 27. marts plkst. 9:01
Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Larisa neskaita, cik cepures dienā viņa var izgatavot – parasti divas vai trīs.

Visu rakstu Darina laimīgās cepures lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu