Mančinskis: labā ziņa ir tā, ka Latvijā cilvēki tik daudz nelasa Financial Times

2012. gada 05. marts plkst. 11:22
Autors: BNS
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

«Labā ziņa ir tā, ka Latvijā cilvēki tik daudz nelasa Financial Times un tādēļ īsti nezina, cik slikta aina apkārt dažkārt tiek zīmēta. Mēs redzam, ka patērētāju noskaņojums Latvijā pieaug,» norāda Swedbank Latvijā valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis. Viņš gan uzsver, ka ir jāatceras, ka gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā valdības joprojām samazina savus tēriņus. «Tas nozīmē, ka arī ekonomikā ir mazāk naudas, ko tērēt. Tādēļ ir jābūt lietām, kas to kompensē, – eksportam, privātajam patēriņam,» tā Mančinskis.

Viņš norādīja, ka ir arī svarīgi atcerēties, ka jebkura potenciālā krīze vienlaikus ir gan drauds, gan iespēja. «Krīzes apdraud esošo biznesu, bet vienlaikus paver arī jaunas iespējas, piemēram, 2009.gadā mēs redzējām, ka daudzi uzņēmumi pēc tam, kad pārdzīvoja kritumu, atrada jaunus tirgus. Ja kādreiz mūsu uzņēmumi pārdeva savas preces Skandināvijā, tikai Vācijā vai tikai Lielbritānijā, tagad mēs redzam, ka viņi tirgojas pat ar Japānu un Tuvajiem Austrumiem. Tie, kas ir pietiekami elastīgi, tagad saskatīs daudz vairāk iespēju, nevis draudu,» viņš pavēstīja.

Viņš arī atgādināja, ka 2009.gadā krīze lielā mērā bija saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu. «Uzņēmējdarbība lielā mērā grozījās tieši ap nekustamajiem īpašumiem. Tagad uzņēmēji ir atraduši citus biznesa veidus, kas ir vairāk orientēti uz eksportu, uz citiem tirgiem. Tā ir ļoti laba ziņa Baltijai un tostarp Latvijai. Līdz ar to var teikt, ka pelnītspēja īstermiņā krīzes dēļ var ciest, bet pašlaik nav jautājumu par to, vai uzņēmumi izdzīvos,» informēja Mančinskis.

Tikmēr Swedbank vadītāja Baltijas valstīs Birgite Bonnesena (Birgitte Bonnesen) uzskata, ka Baltijas valstis ir ļoti labi sagatavojušās iespējamai krīzei eiro zonā.

«Baltijas valstis ir ļoti labi sagatavojušās. Ja mēs palūkojamies uz uzņēmumiem, to aizņēmumu līmenis vairs nav tik augsts, kāds tas bija. Un tas ir labi, jo tie ir daudz stabilāki ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Tādēļ, ja mēs paskatāmies uz vidējo uzņēmumu situāciju Baltijā, tā pašlaik ir daudz labāka. Tomēr visas trīs Baltijas valstis ir mazas atvērtas ekonomikas. Mēs esam ļoti atkarīgi no tā, kas notiek ar mūsu eksporta un tirdzniecības partneriem. Tās ir Ziemeļvalstis, Vācija, Krievija. Tādēļ ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kas notiek tur,» pastāstīja Bonnesena.

Uz jautājumu, kādu ekonomikas pieaugumu banka šogad prognozē Latvijai, Bonnesena atbildēja, ka pašlaik to pateikt ir ļoti grūti – tas var būt gan 1%, gan 2%.

Viņa uzsvēra, ka arī banku biznesā pašlaik tā ir ļoti svarīga lieta – daudz kas ir atkarīgs no tā, cik labi spēj izprast makroekonomisko situāciju. «No tā ir atkarīgs, kā jūs izvietojat resursus, kā jūs strādājat ar saviem klientiem. Bankām ir jāspēj identificēt riskus, ar kuriem var saskarties to klienti, palīdzēt tos samazināt, kā arī piedāvāt finansējumu, kas ir atbilstošs tam, ko klienti vēlas darīt,» klāstīja Bonnesena.

Tāpat Bonnesena atzina, ka ir ļoti veselīgi, ja ekonomikas izaugsmi virza eksports. «Tā tam būtu jābūt,» viņa sacīja.

Dalies ar šo rakstu