Meklē variantus papildu ieņēmumiem budžetā 

Lai samazinātu darbaspēka nodokļus, labāks variants par solīto zemāku IIN likmi būtu atvieglojumu par apgādājamiem un neapliekamā minimuma paaugstināšana.

Zanda Zablovska, 2013. gada 07. augusts plkst. 8:45

Foto: LETA

Tas izriet no ekonomikas ekspertu teiktā DB. Uzņēmēji gan uzsver – vispirms valdības pienākums būtu izpildīt likumā paredzēto – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), savukārt Finanšu ministrija (FM) pagaidām vēl meklē visefektīvāko risinājumu. Valdība par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām vai optimizācijas pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam turpinās diskutēt ārkārtas sēdē ceturtdien un līdz tam FM apkopo arī ministriju priekšlikumus par budžeta ieņēmumiem, tostarp nodokļu politikas izmaiņām. Eksperti atzīst - ilgtermiņā būtu jādomā gan par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu, gan valdības izdevumu palielināšanu.

Jāatgādina, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014. gadam pārsniedz  570 miljonus latu, savukārt fiskālās telpas apmērs tiek prognozēts 75 milj. latu apmērā. Ierobežoto fiskālo telpu nosaka mērķis samazināt budžeta deficītu – paredzēts, ka tas nepārsniegs 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam šogad, pēc aktuālākajām prognozēm, budžeta deficīts veido 1,6% no IKP.

Viens no asāko strīdu iemesliem ir paredzētā IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem ik gadu, līdz 2015.gadā tā būtu 20%. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) uzsver, ka atkāpes no likumā nostiprinātā IIN samazināšanas grafika nav pieļaujamas. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt neesot dzirdējis nevienu racionālu argumentu IIN likmes samazināšanai: «Latvijā nav nepieciešams vēl vairāk veicināt ienākumu nevienlīdzību kā stimulu strādāt un investēt.» Pēc viņa teiktā, IIN likmes izmaiņas ietekmē darbinieku, nevis darba devēju finanses, un uzņēmēji nekādu ietaupījumu ar likumīgām metodēm nemaz nevarētu gūt, ja vien nepiespiestu darbiniekus piekrist zemākai bruto algai.

Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers atzīst, ka ilgtermiņā Latvijai būtu ejams ceļš uz nodokļu sloga palielināšanu, taču tas nedošot rezultātu, ja netiks pievērsta uzmanība valdības izdevumiem. «Pareiza valdības izdevumu palielināšana uzlabos sociālo vidi,» viņš norāda, skaidrojot, ka pašlaik gan tas tā nenotiek, tāpēc pie pašreizējās budžeta veidošanas politikas palielināt nodokļu slogu nav lietderīgi.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 01. jūlijs plkst. 9:26

Papildu līdzekļi, ko ministrijas vēlas saņemt 2014. gada valsts budžetā, pieauguši vairāk...

2013. gada 26. jūnijs plkst. 13:33

Maijā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums pieauga līdz 187,1 miljonam latu, liecina...

2013. gada 26. jūnijs plkst. 9:25

Lai arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad «pakusuši» visai strauji,...

2013. gada 30. maijs plkst. 7:55

Tā var secināt no Eiropas Komisijas ieteikuma, izvērtējot gada laikā sasniegto saskaņā...

2013. gada 28. maijs plkst. 10:00

Šā gada četros mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 90,2 miljonu...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...