Nozares liesē, ministrijas uzbarojas 

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daiga Laukšteina, 02.11.2015

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Jau attīstības budžets

Aizsardzības ministrijas (AM) izdevumu budžets nākamgad pieaugs teju par 114 milj. eiro. Līdz ar to arī centrālā aparāta uzturēšanai – 16% pieaugums. Ministrijas pārstāve Anete Gnēze stāsta, ka AM papildu piešķirtais finansējums galvenokārt tiks novirzīts nozīmīgāko spēju attīstības projektu sākšanai (Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projektam, Zemessardzei, Speciālo uzdevumu vienībai, pretgaisa aizsardzībai un gaisa telpas novērošanai, kā arī sakaru un komandvadības sistēmas attīstībai) saskaņā ar NBS attīstības plānu 2012.–2024.gadam. Tāpat plānota Jaunsardzes kustības attīstība un uzlabota profesionālā dienesta karavīru un zemessargu motivācijas un atalgojuma sistēma. «Ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas izmaiņas un NATO Velsas samitā pieņemtos lēmumus, prioritāte piešķirta paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai,» uzsver A. Gnēze. Viņa piebilst, ka šis budžets ļaus attīstīt bruņotos spēkus līdz līmenim, kāds nepieciešams valsts aizsardzības nodrošināšanai, un tas vairs nav izdzīvošanas, bet gan attīstības budžets.

Līdzīgs izdevumu pieaugums procentos ir Veselības ministrijai (VM). Tās pārstāve Agnese Gusarova skaidro, ka plānoto izdevumu palielinājuma pamatā ir iekšējā resoriskā līdzekļu pārdale, samazinot izdevumus apakšprogrammām un attiecīgi palielinot izdevumus nozaru vadībai un politikas plānošanai. Līdzekļi paredzēti e-veselības projektu koordinācijai un vienotas veselības informācijas sistēmas uzraudzībai. Vairākas funkcijas no Nacionālā veselības dienesta pārceļos uz VM, paredzēts stiprināt arī ministrijas pakļautībā esošo kapitālsabiedrību darbības kontroli. Vēl piešķirtie līdzekļi ļaus uzlabot veselības informācijas sistēmu uzraudzību.

Visu rakstu Nozares liesē, ministrijas uzbarojas lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums