Minimālās algas paaugstināšana var novest pie bankrotiem

2017. gada 13. novembris plkst. 10:50
Sadaļa: Nodokļi
Dalies ar šo rakstu

Iecerētais minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26,3% var nebūt paceļams daļai uzņēmēju, it īpaši attālākajos reģionos, kas varētu novest pie bankrotiem un bezdarbniekiem

Vairāki darba devēji laukos arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu. Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, realizācijas cenas paaugstināt neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas vai izmaksu samazināšanu, vai arī visus minētos procesus vienlaikus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā strādājošo oficiālā alga var būt arī mazāka par valstī noteikto, jo «juridiski» piemēros mazāku slodzi. To, ka uzņēmēju reakcija varētu būt atšķirīga, atzīst arī VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Pieredze liecinot, ka ir tādi uzņēmēji, kuri seko līdzi minimālās algas izmaiņām un, tai pieaugot, «samazina» aplokšņu algas apmēru; ir arī tādi, kuri sāk manipulēt ar stundu likmēm. Pēc CSP datiem, šā gada martā līdz 380 eiro bruto darba algu saņēma 162 302 strādājošo, jeb 20,7% no visiem strādājošajiem Latvijā.

Īpaši sarežģīta situācija varot veidoties Latgalē, kur minimālās algas saņēmēju skaita īpatsvars pārsniedz 30%. Daļa šajā reģionā strādājošo uzskata, ka nevar visai Latvijai piemērot Rīgas mērauklu, jo galvaspilsētā minimālās algas saņēmēju īpatsvars nesasniedz pat 18%, vienlaikus norādot, ka visus, kas ekonomiski nevarēs paaugstināt minimālo algu, nedrīkst ievietot aplokšņu algu maksātāju «aplokā». Šos Latgales uzņēmēju «sos» signālus sadzirdējuši arī parlamentārieši, tāpēc 10. Saeimas deputāti uzrakstījuši pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par minimālās algas celšanu. Bezdarbs Latgalē jau pašlaik ir trīs reizes lielāks nekā galvaspilsētā, un Latgales uzņēmēji norādījuši, ka minimālās algas palielinājums vēl vairāk apdraud nodarbinātību reģionā. Gandrīz puse no Latgales lielākajiem ražošanas uzņēmumiem 2016. gadā strādāja ar zaudējumiem vai minimālu (zem 2%) peļņu, ar kuru nav iespējams ilgstoši izdzīvot un kur nu vēl investēt attīstībā.

Visu rakstu Ieguvumu vietā varot gaidīt defektus lasi pirmdienas, 13. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu