Jaunākais izdevums

Autoveikali un internetveikali noteikti nākotnē attīstīsies, bet izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā secināts, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Ņemot vērā to, ka lauki iztukšojas, būs jādomā par noteikta modeļa veidošanu un ieviešanu lauku reģionos, kas varētu būt autoveikali. Tāpat liela nozīme būs ienākumiem.

«Jo ātrāk sasniegsim līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā ar minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars iedzīvotāju migrācijā. Tas jau ir noticis Igaunijā un var sagaidīt, ka tas notiks arī Latvijā,» pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, nākamajā ceturksnī vidējā alga pārsniegs 1000 eiro. Jau tagad pienāk labas ziņas no reģioniem, kur aizvien vairāk ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Un te pat nav runa par Valmieru, kas ir liela pilsēta, kur ir dzīvojamās platības deficīts, bet arī Smiltenē trūkst, kur dzīvot. Ašeradens norādīja, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd saņem vairāk par 1000 eiro, bet mērķis ir, lai vismaz puse saņemtu un tad iedzīvotāju skaits stabilizēsies. IKP aug un ekonomikas ministrs cer, ka notiekošais banku jomā neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku. Katrā ziņā Ekonomikas ministrija nav pārskatījusiiekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Ašeradens norādīja, ka mazumtirdzniecība ir produktīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, taču noteikti nākotnē būs jādomā par inovācijām un efektivitāti. Viņš piebilda, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņu nebūs.

Pētījumā arī secināts, ka mazumtirdzniecības nozares veiksmīgu turpmāko attīstību nodrošinātu pirktspējas pieaugums, reģionālās attīstības veicināšana un godīgas konkurences nodrošināšana. Lai palielinātu pirktspēju, būtu jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – maizei, gaļai, piena produktiem. Ekonomikas ministrs gan sacīja, ka šis jautājums būtu vesela pētījuma vērts. Viņš piekrīt, ka PVN samazināšana kā sociālās kompensācijas mehānisms būtu svarīgs, bet vispirms jāizpēta Vācijas pieredze, kur tas aizsākās. BICEPS asociētais pētnieks Lauris Grāvelis piebilda, ka šobrīd nepiesātinātais pieprasījums ir 60 % sabiedrības un PVN samazināšana pārtikas produktiem palīdzētu pieprasījumu padarīt pievilcīgu. Ja pamatprecēm samazinātu PVN augstas konkurences apstākļos, tad tirgotāji nevarētu turēt augstu cenu līmeni.Paredzams, ka turpmāk pārtikas preču mazumtirdzniecības nozares izaugsmes temps ik gadu varētu samazināties par 0 - 3%. Izaugsme ir stabila, bet tā nav ar augšupejošu līkni, uzsvēra Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājs AS «Kesko Senukai Latvia» 2018. gadā strādāja ar apgrozījumu 90,623 miljonu eiro apmērā, kas bija par 64,3% jeb 35,465 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam arī pērn izdevies atsākt pelnīt - tas strādājis ar peļņu 1,474 miljonu eiro apmērā, pretēji 4,610 miljonu eiro lieliem zaudējumiem 2017. gadā.

AS «Kesko Senukai Latvia» pārvaldītajā «K-Senukai» veikalu tīklā pagājušajā gadā ietilpa deviņi veikali visā Latvijā. Uzņēmums atzīmē, ka 2017.gadā veiktā sortimenta maiņa, tāpat kā citi pasākumi tam ļāva paaugstināt pārdošanas apjomus.

Uzņēmums pagājušajā gadā lielu uzmanību pievērsis tirdzniecībai internetā, gan attīstot savu internetveikalu, kā arī uzsākot sadarbību ar internetveikalu «1A». Tas ļāvis paplašināt «K-Senukai» piedāvāto produktu sortimentu ar smaržām, kā arī uzņēmuma veikalos atvērti «1A» iegādāto preču izsniegšanas un pieņemšanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "IKEA" atvēris internetveikalu Latvijā, apstiprināja kompānijas pārstāvji.

"IKEA" pārstāvji skaidroja, ka līdz šim Latvijā iedzīvotājiem bija iespēja internetā apskatīt veikala piedāvājumu, taču preču iegāde bija jāveic klātienē. Savukārt tagad "IKEA" iedzīvotājiem piedāvā preci pasūtīt internetā.

Vienlaikus "IKEA" pārstāvji atzīmēja, ka patlaban internetveikalu var izmantot tikai "IKEA Family" klientu kartes turētāji.

Lai iegādātos "IKEA" preses internetā, klientam nepieciešams izveidot kontu tīmekļa vietnē "www.ikea.lv". Klientiem būs iespēja izvēlēties, vai iegādātās preces saņemt veikalā, vai ar arī piegādi, kas gan būs par papildu maksu.

"IKEA" pārvaldītāja Latvijā SIA "Paul Mason Properties" apgrozījums pirmajā pilnajā darbības gadā, kas ilga no 2018.gada 1.septembra līdz 2019.gada 31.augustam, bija 81,928 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa sasniedza 10,371 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas interneta mazumtirgotājs «Pigu», kam Latvijā pieder internetveikals «220.lv», pagājušajā finanšu gadā, kas beidzās martā, strādājis ar 1,146 miljonu eiro konsolidētajiem zaudējumiem, kas bijuši par 59,5% mazāki nekā 2017./2018.finanšu gadā.

Par to liecina «Pigu» finanšu gada pārskats, kas iesniegts Lietuvas Reģistru centram.

«Pigu» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bijis 101,676 miljoni eiro jeb par 17,1% lielāks nekā 2017./2018. finanšu gadā.

Šajā finanšu gadā «Pigu» plāno apgrozījuma pieaugumu par 10% un atgriešanos pie peļņas.

«Pigu» peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pagājušajā finanšu gadā bijusi 260 000 eiro pretēji negatīvajai EBITDA mīnus 1,972 miljoni eiro 2017./2018. finanšu gadā.

Kompānijai «Pigu» Lietuvā ir internetveikals «Pigu.lt», tās meitasuzņēmums Latvijā «Pigu Latvia» pārvalda internetveikalu «220.lv», bet meitasauzņēmums Igaunijā «DLB Trading» pārvalda internetveikalu «Kaup24.ee».

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

220.lv mātesuzņēmums apvienojas ar Polijas e-komercijas līderi

Zane Atlāce - Bistere, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu e-komercijas uzņēmumu tirgus pozīcijas par apvienošanos paziņojuši interneta veikala «220.lv» īpašniece «Pigu grupa» un Polijas tiešsaistes tirgotājs «Morele.net» informē «Pigu.lt» pārstāve Raimonda Strazdauskaite.

Jaunā partnerība ir balstīta uz sadarbību, kā arī «Pigu» un «Morele» grupas uzņēmumi stiprinās savas pozīcijas, daloties ar zināšanām un labās prakses piemēriem mārketingā, loģistikā, biznesa operācijās un uzņēmējdarbības automatizācijā.

Abu uzņēmumu vadība prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā «Pigu» un «Morele» jaunizveidotās grupas kopējais gada apgrozījums sasniegs miljardu eiro. Lai finansētu uzņēmumu izaugsmi, IT sistēmu integrāciju un attīstību, kā arī citus sadarbības projektus, investēs 13 miljonus eiro.

«Pigu» Lietuvā ir internetveikals «Pigu.lt», tās meitasuzņēmums Latvijā «Pigu Latvia» pārvalda internetveikalu «220.lv», bet meitasauzņēmums Igaunijā «DLB Trading» pārvalda internetveikalu «Kaup24.ee».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu

Olga Rudzika, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Pro Kapital» rīkotājdirektore Latvijā, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotājs iekāpj tirgotāja kurpēs

Anda Asere, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Maksājumu platformas MoQ reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz 121 tūkstoti

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MoQ" aplikācija lejupielādēta jau 200 tūkstošus reižu un reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 121 tūkstotis, kas ir apmēram 10% no Lietuvas pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Lietuvas telekomunikāciju operatoru "Bite", "Tele2" un "Telia" izveidotajā maksājumu platformā "MoQ", kas norēķinus veikalos ļauj veikt izmantojot QR kodu un mobilo lietotni, var norēķināties 2000 fiziskās tirdzniecības vietās un 95% Lietuvas internetveikalu. "MoQ" (UAB "Mobilieji mokejimai") ģenerāldirektore Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė) stāsta, ka 2019. gadā veikti 650 tūkstoši transakciju un kopējais maksājumu apjoms sasniedza 14,39 miljonus eiro.

Viņa uzskata, ka līdz uzņēmuma lielākie panākumi bijuši tiešsaistē. "MoQ" ieviestas arī risinājums, kur iespējams pirkt lietas tieši mobilajā lietotnē. To varētu salīdzināt ar Ķīnas maksājumu sistēmām "Alipay" un "WeChat", kur aplikācijā var izvēlēties preci un turpat to iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribam pelnīt kā vidēji Eiropā, jāinvestē ražīgumā

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra» bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem.

Neto alga jeb alga «uz rokas», auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija noēda daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Trīs galvenie faktori, kas noteica vidējās algas palielināšanos – silstošais darba tirgus, legalizācijas efekts un produktivitātes kāpums. Darba tirgus uzsilšana izpaužas pieaugošās darba devēju grūtībās atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Bezdarba līmenis Latvijā jau ir diezgan zems, ja salīdzinām ar vēsturi, un turpina samazināties. Uz vienu vakanci pērn vidēji bija vien pieci bezdarbnieki (mazāk bija vien «treknajos» gados). Šādos apstākļos, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem par darbaspēku ir jāmaksā vairāk. Līdz ar aktīvāku darbu ēnu apkarošanas jomā daļa aplokšņu algu tiek legalizēta jeb maksāta oficiāli, kas statistikā parādās kā algas kāpums, lai gan patiesībā darba ņēmējs savā maciņā pieaugumu neizjūt. Vēl viens būtisks faktors, kas sekmēja algu izaugsmi, bija produktivitātes kāpums (ap 4%) – darbinieki vidēji bija ražīgāki un nopelnīja sev lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības automātu bizness vēršas plašumā un tajos iespējams iegādāties ne tikai ātrās uzkodas, šokolādes batoniņus un bezalkoholisko dzērienus, bet arī citas lietas. Savu tirdzniecības automātu ieviesusi arī juvelierizstrādājumu fabrika Gemmi, piedāvājot tajā iegādāties rotaslietas, informē uzņēmumā.

Šis tirdzniecības automāts ir paredzēts kā vidusceļš starp internetveikalu un parasto veikalu. Iepriekš Gemmi rotaslietas varēja izgādāties internetveikalā un klātienes veikalā, bet šobrīd tiek piedāvāta iespēja preces apskatīt automāta vitrīnā, norēķinoties ar karti par precēm un saņemot tās nekavējoties. Šī iekārta ir izgatavota pēc SIA Money Express pasūtījuma.

Saskaņā ar Gemmi pētījumu, tad līdz 2020. gadam pasaulē būs pieejami 3,6 miljoni pieslēgtu tirdzniecības automātu. Ir sagaidāms, ka līdz 2022. gadam kopējais pārdoto preču un produktu apjoms, izmantojot tirdzniecības automātus, pieaugs līdz 42 miljardiem ASV dolāru (34 miljardiem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lai sunim silti un saimniekam prieks

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru