Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Aptuveni 175 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju var būt liegta iespēja aizņemties nelielas naudas summas no nebanku aizdevējiem, ja Saeima nobalsos par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo otrajam lasījumam grozījumus PTAL, kurus savā komisijas sēdē plāno izskatīt 14. augustā.

Grozījumi paredz ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%.

Tik lielu skaitu iedzīvotāju grozījumi ietekmes, jo viņu oficiālais atalgojums ir tik mazs, ka bankas viņiem naudu neaizdod, turklāt bankas neaizdod tik mazas summas kā nebanku aizdevēji, norāda pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» līdzautors, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA profesors Ilmārs Kreituss.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nekavējoties apturēt nelegāla Lietuvas pilsonim piederoša, Čehijā reģistrēta uzņēmuma darbību, kurš Latvijā strādā ar domēnu creditor.lv un izsniedz patēriņa kredītus, informē LNKA pārstāvji.

Nelicencēta pakalpojumu sniegšana nebanku kreditēšanas nozarē ir aizliegta, tāpēc LNKA aicina nekavējoties PTAC izmantot likuma piešķirtās tiesības, lai šo situāciju novērstu un nepieļautu patērētāju tiesību apdraudējumu. Tāpat veikt visas nepieciešamās darbības, lai brīdinātu patērētājus neizmantot konkrēto nelegālo pakalpojumu sniedzēju.

«Valsts institūcijas ir tā fokusējušās uz to, lai ieviestu arvien stingrāku regulējumu legālajai nebanku kreditēšanas nozarei, ka, šķiet, aizmirsušas par nelegālo tirgu. Nebanku kredītdevēju asociācija ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka pelēkās zonas uzraudzība valstij ir sarežģītāka un dārgāka, turklāt ar būtiski mazākām iespējām aizsargāt patērētāju un viņa tiesības. Redzam, ka arī piesātināta legāla tirgus esamība netraucē veidoties pelēkajai zonai. Tāpēc pārlieku stingri ierobežojot vai aizliedzot legālo biznesu, pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem nezudīs, bet tā vietā veidosies nelegālais tirgus, ko skaidri parāda šis gadījums,» uzskata LNKA vadītāja Baiba Fromane un norāda, ka laikmetā, kad interneta tehnoloģijas attīstās tik ātri, valstij būs ļoti grūti vai pat neiespējami kontrolēt nelegālo tirgu, ja legālā nozare principā tiks iznīcināta.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot banku vai nebanku kredītdevēju pakalpojumus, patēriņa aizdevumus Latvijā ir saņēmuši 43% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica šā gada jūlijā. Pētījums parāda, ka tipiskākie nebanku aizdevumi ir līdz 500 eiro, savukārt banku aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 2000 eiro.

Iedzīvotāju aptauja parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā patēriņa vajadzībām finanšu līdzekļus no kredītkartes ir ieguvuši 19% iedzīvotāju, 18% iedzīvotāju kredītu ir saņēmuši bankā, savukārt 16% aptaujāto aizdevumu ņēmuši no nebanku kredītdevēja. Daļa respondentu ir izmantojuši gan banku, gan nebanku kredītdevēju sniegtos patēriņa aizdevumus. Aptauja vienlaikus arī parāda, ka patēriņa kredītu pēdējo trīs gadu laikā nav izmantojusi vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju Latvijā.

«Ja aizdevums ir nepieciešams neliels – līdz 500 eiro, tad primārā izvēle būs nebanku kredītdevēji, jo bankas lielākoties šādus aizdevumus neizsniedz vispār, savukārt, ja aizdevums nepieciešams lielāks, tad patērētājs izmantos banku piedāvājumu,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, saistībā ar grozījumu priekšlikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), rodas sajūta, ka Ekonomikas ministrija ir zaudējusi jebkādu kontroli un interesi par savas nozares uzraudzību.

Šobrīd par nebanku kreditēšanas ierobežošanu runā visi - mediji, pie varas esošie, no varas gāztie, nākamie varas turētāji, institūciju vadītāji un ierindas darbinieki, baņķieri, profesori, mūziķi un cilvēki, kuriem nebanku kredīti nekad nav bijuši vajadzīgi un kuri tos nekad nav ņēmuši. Turklāt visi vēlas nebanku kredītus aizliegt. Tomēr ir kāds dalībnieks, kurš nerunā vispār, un tas ir Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura pārraudzībā ir nebanku kreditēšanas nozare.

Skaidrs, ka šī ažiotāža ap nebanku kreditēšanu ir radīta nevis domājot par patērētājiem, bet gan par priekšvēlēšanu laiku un Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā, ka Latvijas politiskajā telpā šobrīd ir saradies vēl nebijis skaits sīkpartiju, turklāt iepriekšējās varas partijas zaudē savus reitingus, daudzām partijām un to vadošajiem politiķiem nebanku nozares celšana dienas gaismā ir pēdējais cerību salmiņš 7. oktobra rītā pamosties ar pārvarētu 5% barjeru. Līdz ar to - jo skaļāk un neprātīgāk tiek bļauts, jo lielāku vēlētāju uzmanību var iegūt. Un tieši šī paradigma ir novērojama, piemēram, LRA iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem PTAL.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru kopsapulcē uz divu gadu termiņu tika pārvēlēta padome, informē asociācijas pārstāve Elīna Dobulāne.

Darbu padomē turpina AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs un SIA MD Investīcijas valdes loceklis Matīss Ansviesulis. Savukārt no jauna padomē ievēlēts SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš un SIA Open Credit klientu apkalpošanas daļas vadītāja Linda Broduža.

Trešdien tika sasaukta pirmā jaunās padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju atkārtoti tika pārvēlēts AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

«Finanšu pakalpojumu tirgus visā pasaulē šobrīd piedzīvo kardinālas pārmaiņas, jo arvien straujāk attīstās pakalpojumi, kas veidoti uz efektīviem informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Tieši tamdēļ ir nepieciešams konstruktīvs dialogs ar valsti, lai kopīgiem spēkiem veidotu regulējumu, kas no vienas puses ļautu pasargāt patērētāju intereses, bet no otras - dotu iespēju attīstīties arī biznesam. Aizvadīto divu gadu laikā asociācija ir paveikusi apjomīgu darbu, gan strādājot pie nozares kvalitātes standartu ieviešanas, gan arī veicot sabiedrības informēšanas pasākumus,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Toms Jurjevs.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".