Ražošana

Nedēļas griezumā zemākā elektroenerģijas cena Baltijā bijusi Latvijā

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Līdz ar temperatūras pazemināšanos nedēļas pirmajā pusē pieaudzis arī kopējais elektroenerģijas patēriņš nedēļas griezumā. Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņa apjoms pieaudzis par 2 % – līdz 535 GWh. Lietuvā novērots lielākais procentuālais patēriņa pieaugums – par 3 %, palielinoties līdz 207 GWh. Latvijā savukārt 2 % patēriņa kāpums – līdz 151 GWh, bet Igaunijā patēriņa apjoms pieaudzis par 1 % un sasniedzis 177 GWh. Ievērojams bijis kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums, kas Baltijā sasniedzis 533 GWh. Tas ir par 31 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kā arī ir gada augstākais rādītājs.

Būtiskāko devumu veicinājusi tieši Latvijas elektroenerģijas ražošana, dodot 239 GWh jeb par 72 % vairāk elektroenerģijas nekā nedēļu iepriekš, ko veicināja jau iepriekš pieminētais Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādes apjomu pieaugums. Arī Igaunijā vērojams izstrādes apjoma kāpums par 16 %, sasniedzot 253 GWh atzīmi. Lietuvā savukārt šajā nedēļā fiksēts elektroenerģijas izstrādes samazinājums par 21 %, un valsts saražotais elektroenerģijas apjoms bija 41 GWh.

Ievērojami uzlabojusies Latvijas izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 58 % vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts. Šāda attiecība ir augstākā šogad sasniegtā Baltijas valstu vidū, un arī 2016. gadā nedēļas griezumā Latvija tik augstu izstrādes un patēriņa attiecību neuzrādīja. Arī Igaunija joprojām saglabā pozitīvu ražošanas un patēriņa bilanci, saražojot par 43 % vairāk elektroenerģijas, nekā iekšzemē patērēts, bet Lietuvā saražoti vien 20 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šogad pirmo reizi sasniegts balanss Baltijas kopējā elektroenerģijas izstrādē un patēriņā, saražojot patēriņam reģionā vienlīdzīgu elektroenerģijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi bija vērojami arī aizvadītajā nedēļā, turpinoties paliem, informē AS Latvenergo.

Tas arī noteica elektroenerģijas cenu kritumu Baltijā, nedēļas vidējai cenai samazinoties par 18% līdz 28,14 EUR/MWh pret iepriekšējās nedēļas cenu. Zemākā cena bija Latvijā un Igaunijā – 27,72 EUR/MWh, cenām pirmo reizi šogad izlīdzinoties abos tirdzniecības apgabalos nedēļas griezumā, iepriekš tas novērots tikai gadu mijas nedēļā. Tikmēr Lietuvā cena sasniedza 28,97 EUR/MWh, tas nozīmē, ka visās valstīs cenu kritumi bija 18% apmērā. Elektroenerģiju cenu kritumu veicināja gaisa temperatūras

kāpums, ko pastiprināja lielāka vēja staciju elektroenerģijas izstrāde Skandināvijā, kā arī solārās izstrādes kāpums Vācijā.

Pārvades starpsavienojumu darbībā būtiski traucējumi nebija novēroti. Savukārt Latvijā līdz ar palu sezonas iestāšanos jāuzsver Daugavas HES saražotais elektroenerģijas apjoms: aizvadītajā nedēļā tas pieauga līdz vairāk nekā 200 GWh, kas ir par 26% vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Straujākais elektroenerģijas cenas kritums aizvadītajā nedēļā – Latvijā

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā otro nedēļu pēc kārtas piedzīvojušas lejupejošu tendenci, vidējai cenai pret iepriekšējās nedēļas cenu pazeminoties par 14 % un sasniedzot 31,64 EUR/MWh atzīmi, kas ir šī gada zemākais cenu līmenis nedēļas griezumā, informē AS Latvenergo.

Būtiskākais cenas kritums sasniegts Latvijā, kur cena samazinājusies par 17 % un sasniegusi 31,48 EUR/MWh. Igaunijā bijis 8 % kritums un 31,46 EUR/MWh cenu līmenis, bet Lietuvā – 16 % kritums un 31,99 EUR/MWh cenu līmenis.

Baltijas valstīs cenu tendences galvenokārt noteica mērenās temperatūras un apjomīgais nokrišņu daudzums, un līdzīgas laikapstākļu tendences Ziemeļvalstīs vēl papildināja ievērojamais vēja izstrādes apjoms, kas būtiski veicināja elektroenerģijas cenu kritumu arī Baltijā. Latvijā lielais nokrišņu daudzums nodrošinājis ūdens pieteces apjoma palielināšanos, kas attiecīgi sekmējis arī Daugavas HES izstrādātās elektroenerģijas apjoma pieaugumu – aizvadītajā nedēļā tas pieaudzis par 38 % un sasniedzis 48 GWh. Lietuvā būtiskāku cenu kritumu ierobežoja NordBalt pārvades starpsavienojuma darbība – līdz 23.02. tas bija atslēgts, tomēr, palielinot pašu izstrādes apjomus un importētās elektroenerģijas apjomu no Polijas un Kaļiņingradas, šī atslēguma ietekme uz cenu virzību tika minimizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas Latvijā sarukušas

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas spot cenas Baltijā pret iepriekšējo nedēļu būtiski nav mainījušās, vidējai cenai samazinoties par nepilnu 1 % un sasniedzot 31,38 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielāko cenu kritumu piedzīvojusi Lietuva – par 2 %, cenu līmenim sasniedzot 31,41 eiro/MWh. Latvijā un Igaunijā cenu kritums bija nepilna procenta apmērā, un cenas sasniegušas attiecīgi 31,42 eiro/MWh un 31,31 eiro/MWh. Aizvadītajā nedēļā cenu lejupslīdi Lietuvā un Latvijā veicināja NordBalt elektroenerģijas starpsavienojuma atgriešanās pilnvērtīgā funkcionēšanā, tomēr pārvades ierobežojumi no Lietuvas uz Latviju visas nedēļas garumā ierobežoja Latvijai pieeju lētākam elektroenerģijas importam. Tomēr Latvija spēja veicināt elektroenerģijas cenu samazinājumu, intensificējot vietējos ražošanas apmērus. Joprojām saglabājās mērenas temperatūras, kas arī nestimulēja cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika novēroti maijam salīdzinoši auksti meteoroloģiskie apstākļi, kas vecināja elektroenerģijas patēriņu un cenu pieaugumu Baltijas reģionā: vidējā elektroenerģijas cena pieauga par nepilniem 13 % – līdz 33,01 EUR/MWh.

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 13 % – līdz 33,20 EUR/MWh, bet Igaunijā cenu kāpums 11 % apmērā līdz 32,63 EUR/MWh.

Papildus laikapstākļu maiņām cenu izmaiņas veicināja arī cenu kāpumi Ziemeļvalstīs, pārvades kapacitātes ierobežojumi elektroenerģijas pārvadei no Zviedrijas (atslēgums uz 15 stundām), kā arī joprojām esošie ierobežojumi pārvades kapacitātes pieejamībai starpsavienojumos ar Baltkrieviju, Poliju un Kaļiņingradu visas nedēļas garumā. Cenu kāpumus pīķa stundās spēja ierobežot efektīvā Rīgas TEC darbība, palielinot saražotās elektroenerģijas apjomu pret iepriekšējo nedēļu.

Visā Baltijā pieaudzis patērētās elektroenerģijas apjoms, kopumā tas bijis 469 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Šāds procentuālais pieaugums elektroenerģijas patēriņa ziņā novērots arī atsevišķi Igaunijā un Lietuvā, Igaunijā patērētajam elektroenerģijas apjomam sasniedzot 151 GWh, bet Lietuvā 186 GWh. Latvijā patēriņa kāpums fiksēts 6 % apmērā līdz nepilnām 132 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājās sezonai netipiski vēsi laikapstākļi, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, Baltijas valstīs tai vidēji pieaugot par 16 % – līdz 36,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Šāds vienāds cenu līmenis ir sasniegts visās Baltijas valstīs. Bez klimatiskajiem apstākļiem cenu kāpumu Baltijā veicināja arī elektroenerģijas cenu pieaugums pārējos NordPool biržas tirdzniecības reģionos, kas saistīts ar ierobežoto lētākas elektroenerģijas importa pieejamību, proti, uz laiku tika slēgta Somijas atomstacija, kā arī vienlaikus saglabājās arī ierobežots pieejamās elektroenerģijas apjoms pārvadei no Polijas, Kaļiņingradas un Baltkrievijas.

Līdz ar to otro nedēļu pēc kārtas palielinājās vietējās izstrādes apjoms Baltijas valstīs par iespaidīgiem 26 % – līdz 508 GWh. Par 1 % – līdz 487 GWh – kopumā pieaudzis arī patēriņš. Tā apjomu kāpumi novērojami Latvijā un Lietuvā – Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms palielinājies par 2 % – līdz 137 GWh, savukārt Lietuvā par 3 % – līdz 192 GWh. Toties Igaunijā patēriņa apjoms ir sarucis par 2 % – līdz 158 GWh. Visās trijās valstīs ir pieaudzis izstrādes apjoms: Latvijā par 11 % – līdz 188 GWh, Igaunijā par 38 % – līdz 266 GWh, bet Lietuvā par 30 % – līdz 55 GWh. Latvijā ievērojams kāpums elektroenerģijas izstrādē ir Rīgas TEC, kāpinot saražotās elektroenerģijas apjomu par 78 % pret iepriekšējo nedēļu un sasniedzot nepilnas 35 GWh, kas ļāva ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus. Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, saražojot nepilnu 116 GWh lielu elektroenerģijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas pieaugušas

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas aukstuma vilnis Ziemeļvalstīs un Baltijā noteica pieaugošu cenu dinamiku, Baltijas valstīs vidējai elektroenerģijas cenai pieaugot par aptuveni 14 % un sasniedzot 40,81 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Lietuvā un Latvijā cenu līmenis ir atkārtoti izlīdzinājies un sasniedzis 40,85 EUR/MWh, tādējādi abās valstīs novērojams 12 % cenas pieaugums. Igaunijā savukārt cenas pieaugums sasniedzis 17 %, pakāpjoties līdz 40,73 EUR/MWh. Lai gan nozīmīgākais cenu kāpuma faktors bija salīdzinoši straujš temperatūras kritums visā NordPool biržas tirdzniecības reģionā, tomēr arī pārvades starpsavienojumu ierobežotā pieejamība veicināja cenas kāpumu Baltijā. Neplānots atslēgums 24 stundu garumā tika novērots NordBalt pārvades starpsavienojumā, kā arī joprojām visas nedēļas garumā bija ierobežota elektroenerģijas pieejamība no Baltkrievijas.

Aukstums veicinājis arī elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, un tas Baltijā kopumā sasniedzis 590 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Būtiskākais pieaugums novērots Igaunijā, kur patēriņa apjoms sasniedzis 200 GWh, kas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā savukārt apjoms sasniedzis 163 GWh (5 % pieaugums), bet Lietuvā – 226 GWh (2 % pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena paaugstinājusies

Žanete Hāka, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi saglabājušies arī aizvadītajā nedēļā, visās Baltijas valstīs tomēr ir novērojams cenas pieaugums, vidējai elektroenerģijas cenai paaugstinoties par 3 % – līdz 29,09 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šāds cenu līmenis fiksēts visās Baltijas valstīs, pirmo reizi šogad sasniedzot vienādu cenu līmeni. Cenas tendences noteica temperatūras kritums pret iepriekšējo nedēļu, īpaši nedēļas vidū, kad temperatūras Skandināvijas un Baltijas reģionos lielākoties atradās normas robežās.

Skandināvijā samazinājies arī vēja apjoms un attiecīgi no šī resursa izstrādātais elektroenerģijas apjoms, un tas nozīmē, ka bijis nepieciešams izmantot dārgākus elektroenerģijas resursus, kas būtiski ietekmēja arī elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā.

Patērētās elektroenerģijas apjoms otro nedēļu pēc kārtas turpina pazemināties līdz ar mērenāku laikapstākļu iestāšanos. Baltijā kopumā tas samazinājies par 4 % – līdz 495 GWh. Visievērojamākais patēriņa kritums fiksēts Lietuvā – par 6 % līdz 187 GWh. Latvijā savukārt 3 % kritums līdz 141 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājies par 2 % līdz 167 GWh. Samazinājusies arī kopējā elektroenerģijas izstrāde: Baltijā aizvadītajā nedēļā tā bijusi 483 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies līdz attiecīgi 209 GWh un 45 GWh, toties Igaunijā tā pieaugusi un sasniegusi 229 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Turpmāk elektroenerģijas cenu Latvijā vairāk ietekmēs faktori Skandināvijā

Rūta Lapiņa, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk klientu izrāda vēlmi iegādāties vai iznomāt IT un elektronikas uzņēmuma AdvanGrid radīto inovatīvo tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam, konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu AdvanGrid speciālisti izstrādāja pirms četriem gadiem un divus gadus to testēja un pilnveidoja kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. Nu jau ne tikai AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs.

"Šīs iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē nozīmīgu apjomu elektroenerģijas dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiski tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa. Vienlaikus tā ir vērtīgs elektroenerģijas patēriņa tendenču mērīšanas un ekonomēšanas instruments arī dažāda lieluma birojos," stāsta J. Polcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas sarukušas

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļa tika novērots cenu pieaugums, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības reģionos fiksēts cenu kritums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā otro reizi šajā gadā cenu līmenis izlīdzinājies un sasniedzis 36,45 EUR/MWh, kas Latvijā atbilst 1 % samazinājumam pret iepriekšējās nedēļas cenu, bet Lietuvā – 7 % kritumam. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 3 %, sasniedzot 34,91 EUR/MWh. Pretēju cenu virzību būtiski ietekmēja NordBalt starpsavienojuma pilnvērtīga funkcionēšana visas nedēļas garumā, kas sekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvā un Latvijā.

Ziemeļvalstīs savukārt zemais nokrišņu daudzums samazinājis hidroizstrādes apjomus, un samazinājušies arī vēja izstrādes apjomi – tas veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu, piemēram, no Vācijas, kas tādējādi sekmējis arī cenas paaugstināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lieldienu brīvdienām turpinājās vēsāki laikapstākļi, kas pagājušajā nedēļā veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijā, kā arī vairākos Skandināvijas reģionos, informē AS Latvenergo.

Baltijas reģionā vidējā elektroenerģijas cena pieaugusi par 10 % un sasniegusi 31,24 EUR/MWh. Latvijā un Lietuvā līdzīgs procentuālais cenu kāpums, sasniedzot attiecīgi 31,26 EUR/MWh līmeni Latvijā un 31,30 EUR/MWh cenu līmeni Lietuvā. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 9 % – līdz 31,16 EUR/MWh. Lietuvā papildu stimulu cenu kāpumam deva ierobežojumi elektroenerģijas importam no Kaļiņingradas visas nedēļas garumā. Latvijā savukārt cenu straujāku pieaugumu ierobežojusi Rīgas TEC darbība, kas veicinājusi saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu, atsverot pakāpenisku ūdens pieplūduma samazinājumu Daugavā un tā ietekmi uz Daugavas HES darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekārta, kas ļauj uzņēmējiem efektīvi kontrolēt, plānot un ekonomēt elektroenerģiju

, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā pieaugušas par 6%, un otro nedēļu pēc kārtas visās valstīs sasniegts vienāds cenu līmenis – 30,76 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicināja temperatūras kritumi nedēļas vidusdaļā, paralēli samazinoties arī vēja izstrādes apjomiem Skandināvijā, kā arī izejvielu cenu pieaugumi nedēļas ietvaros. Cenu pieaugumu savukārt ierobežoja stabilā pārvades starpsavienojumu darbība, kā arī Rīgas TEC, kas līdz ar samazinājumu Daugavas HES izstrādē palielināja ražošanas apjomus un spēja ierobežot cenu pīķus.

Baltijas valstīs kopumā turpina samazināties saražotais un patērētais elektroenerģijas apjoms – aizvadītajā nedēļa Baltijā patērēts 488 GWh liels elektroenerģijas apjoms, bet saražotas 468 GWh, tādējādi saražotais elektroenerģijas apjoms veidojis 96 % no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma. Patēriņa ziņā visās Baltijas valstīs vērojams kritums – Latvijā patēriņa apjoms samazinājies par 2 % – līdz 137 GWh, Igaunijā par 1 % – līdz 164 GWh un Lietuvā par 1 % – līdz 186 GWh. Izstrādes apjoma ziņā savukārt pieaugums novērots vienīgi Igaunijā, kur saražotas 233 GWh elektroenerģijas, bet Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies, Latvijā saražojot 199 GWh elektroenerģijas, bet Lietuvā – 35 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas pieaugušas visās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenu līmenis Baltijā pieauga par vidēji 17% visās Baltijas valstīs, vidēji sasniedzot 38,10 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Visaugstākā cena fiksēta Lietuvā – 42,27 EUR/MWh, tādējādi cenai pieaugot par 28 % salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Latvijā fiksēta cena 37,55 EUR/MWh, bet Igaunijā – 34,49 EUR/MWh. Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļvalstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas.

No 17. 01 neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, un arī elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ. Tomēr Latvija atšķirībā no Lietuvas spēja būtiski palielināt elektroenerģijas izstrādi un tādējādi ierobežot būtiskāku cenu pieaugumu. Rīgas TEC nedēļas laikā saražoja 79 GWh jeb par 18 % vairāk elektroenerģijas nekā nedēļu iepriekš, bet Daugavas HES izstrādāja 58 GWh jeb par 32 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā cenas atsevišķās stundās svārstījās no 25,89 EUR/MWh līdz 117,12 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru