Finansējums

No Vides aizsardzības fonda līdzekļiem finansēs 32 projektus

Zane Atlāce - Bistere, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

No Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem 2017. gadā plānots finansēt 32 projektus, kas saistīti ar vides labiekārtošanu, dzīvnieku uzraudzību, gaisa un ūdens aizsardzību. Kopējā summa pirmās kārtas projektiem plānota 789 392 eiro apmērā, informē Rīgas domē.

Vairāk nekā puse no šīs summas tiks izmantota, lai atjaunotu un uzturētu infrastruktūru pilsētas parkos un skvēros. Līdzekļi ir paredzēti arī aizsargājamo dabas teritoriju labiekārtošanai, koku sakopšanai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Sagaidot Latvijas simtgadi, tiks sakopta Aizsaules iela, godinot daudzu Latvijas ievērojamo cilvēku piemiņu, kas atdusas Raiņa, Meža un Rīgas Brāļu kapos. Aizsaules ielā daudzus kokus ir bojājusi trupe un tie ir jānozāģē, taču vietā ir paredzēts iestādīt 67 lauku kļavas dižstādus, informē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Par vides fonda līdzekļiem plānots veikt dabas parka Piejūra un dabas lieguma Daugavgrīva putnu novērošanas torņa kapitālo remontu, kam atvēlēti 51 152 eiro, Aizsaules ielas koku zāģēšanai un apstādījumu atjaunošanai paredzēti 52 877 eiro, dažādiem meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbiem rezervēti 44 000 eiro, bet parku un skvēru infrastruktūras atjaunošanai plānots izlietot 300 036 eiro.

No vides aizsardzības fonda 127 850 eiro tiks izlietoti jaunas nepārtrauktas darbības gaisa monitoringa stacijas iegādei, lai nomainītu novecojušo staciju Brīvības ielā. Tā kā ir jau nomainītas gaisa monitoringa stacijas Mīlgrāvja ielā un Kr. Valdemāra ielā, tad, atjaunojot arī šo staciju, varēs iegūt daudz precīzākus datus. Turklāt Mājokļu un vides departamentam ir nepieciešams atjaunot arī gaisa zonējuma kartes, kas atspoguļo putekļu daudzumu. Šim nolūkam nepieciešami 22 095 eiro. Departaments arī plāno veikt pētījumu par gaisa kvalitāti tajās vietās, kur līdz šim nav bijuši pieejami dati, un tam vajadzīgi 38 720 eiro.

No Rīgas vides aizsardzības fonda tiks finansēti arī vairāki citi projekti, piemēram, mobila sadzīves bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu savākšana, apstādījumu kopšana gara gājēju un veloceliņiem, apgaismojuma ierīkošana pie Zaļā veloceliņa Īves ielas posmā zem K.Ulmaņa gatves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmetot pašvaldības autonomās funkcijas nepildīšanu, VARAM rosinās Rīgas domes atlaišanu

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie pētījuma rezultāti pierādījuši mikroplastmasas klātbūtni Langstiņu ezerā; cik lielu ietekmi tā atstāj uz vidi un cilvēkiem, spriest pāragri.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par mikroplastmasas sastopamību saldūdeņos. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros noskaidrota mikroplastmasas daļiņu sastopamība un daudzums Rīgas un Pierīgas ezeros. Tajos tika uzstādītas ierīces, kas pusgada garumā uzkrāja visu, kas uzkrājies ezera dibenā vairāku desmitu gadu laikā. Paraugi tika ievākti četros ezeros, proti, Sekšu, Velnezera, Langstiņu un Mazajā Baltezerā. Pētījuma finansējums gan atļāva analizēt paraugus vienā no ezeriem, jo tas ir ilgs un dārgs process, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pēcdoktorantūras projekta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Kopējais pētījuma laiks ir trīs gadi, un viena parauga apstrāde ilgst līdz pat 50 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu jaunās politikas iniciatīvas, prasa 759,5 miljonus eiro.

Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Stockmann Latvijā uzsāk programmu pret plastmasas maisiņiem

Lelde Petrāne, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universālveikals Stockmann Latvijā sācis īstenot programmu «Nepērc plastmasas maisiņu!», uzsverot, ka atteikšanās no plastmasas maisiņa ir ikviena iespēja ietaupīt, kā arī samazināt vides piesārņojumu.

Programma tiks īstenota sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu. Klientu izvēle tiks monitorēta un katrs nenopirktais maisiņš veidos ziedojumu summu Baltijas jūras aizsardzībai.

Dace Goldmane, universālveikala Stockmann direktore Latvijā, stāsta: «Apzināmies, ka uzņēmumiem ir jāpiedāvā iespējas cilvēkiem rīkoties videi draudzīgi, tāpēc esam uzsākuši mērķtiecīgu darbu, lai plastmasas maisiņu patēriņu samazinātu Latvijas iedzīvotāju ikdienā. U/v Stockmann augļu un dārzeņu nodaļās mūsu klienti izvēlēto preci jau ievieto maisiņos, kas dabā 100% sadalās.

No septembra rīkojamies vēl aktīvāk – aicinām klientus neizvēlēties plastmasas maisiņus vai arī maksāt 20 centus. Pie kasēm piedāvājam arī videi draudzīgākas alternatīvas, kuru izgatavošanā izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli. Plastmasas maisiņš maksā, un tas liek aizdomāties: varbūt ietaupīt savus līdzekļus un būt videi draudzīgam?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku attīstītājam Winergy liek atmaksāt 2,13 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pierīgas mēri skeptiski vērtē 29 sadarbības teritoriju veidošanu

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas mēri skeptiski vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda ieceri veidot 29 valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju, informē Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

19.janvārī Salaspilī notika mēru tikšanās ar ministru, kurš iepazīstināja ar šo ieceri, kuras mērķis ir panākt, lai jebkura reģiona iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, un ieguvumi no šīs ieceres būtu vienota koordinācija un sadarbība starp valsts institūcijām, nostiprināta nacionālā drošība, iespēja attīstīt pašvaldību darbību un veikt decentralizāciju u.c.

Saskaņā ar K.Gerharda sacīto, plāns veidot 29 sadarbības teritorijas pamatā ap reģionālās un nacionālās attīstības centriem uzlabotu iespēju veidot kopīgus projektus un infrastruktūru, plānot transporta, izglītības un citas jomas. Ministrijā esot apspriests arī jautājums par kārtības policijas funkcijas nodošanu pašvaldībām, tomēr tad būtu jānosaka arī kvalitātes standarti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavu dēļ Ogres upē cēlies ūdens līmenis, un spēcīgā straume pārrāvusi pavasarī uzstādīto jauno pontonu tiltu, vēsta pašvaldības informācija.

No krastiem ir izgājusi Abzes upe, appludinot tās ieleju un atgriežot no pasaules kādu māju. Tāpat novadā ir applūduši vairāki tīrumi, radot zaudējumus vietējiem lauksaimniekiem.

Tāpat pašvaldībā ir applūduši vairāki ceļi, bet bojājumi radušies diviem valsts ceļiem, par ko ir informēts VAS Latvijas valsts ceļi.

Jau vēstīts, ka pontonu tilta uzstādīšanu par 166 963 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, veikusi igauņu firma Top Marine.

Tilta uzstādīšanu vasaras sezonai un noņemšanu uz ziemas laiku veic pašvaldības uzņēmums Ogres namsaimnieks.

Tilta izveidei 42 625 eiro piešķīris Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet 124 338 eiro - pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atpūtas parkā Valmierā būvēs skatu terasi un gājēju ceļu

Zane Atlāce - Bistere, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras pilsētas pašvaldība uzsāks skatu terases un gājēju ceļa būvniecību Atpūtas parkā, informē pašvaldībā.

Gājēju ceļš paredzēts kā esošā asfaltētā ceļa turpinājums līdz Gaujai, no pagrieziena vietas uz Vanšu tiltu.

Gājēju ceļa un terases būvniecība tiks realizēta saskaņā ar SIA DJA izstrādāto būvprojektu. SIA DJA arhitekts Didzis Jaunzems ir viens no pieprasītākajiem jaunās paaudzes latviešu arhitektiem - vairākkārtējs Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts, tai skaitā godalgots par Likteņdārza skatu terasi ar paviljonu 2012.gadā.

Atpūtas parkā koka terase un gājēju ceļš plānoti, ievērojot universālā dizaina principus. Ir paredzēti risinājumi, lai Gaujas krastam ērti varētu piekļūt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan māmiņas ar bērniem, velosipēdisti, kā arī, nepieciešamības gadījumā, operatīvais transports. Būvprojektēšanas vajadzībām ir veikta arī vietas ģeotehniskā izpēte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Komentāri

Pievienot komentāru