Dzīvesstils

Noslēpumains tūrisma objekts: Latgales Cirīša ezera Upursala

Lelde Petrāne, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Latgales Cirīša ezera Upursala ir 16 ha liela, un līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti par tās vēsturi. Salas īpatnējo pusmēness veidolu nosaka dziļš ezera līcis. Upursalas rietumu pusē paceļas 17 metrus augstais Upurkalns.

2008. gada septembrī Upursalā atklāta dabas taka. Tūristiem gan jāpieliek pūles, lai tajā nokļūtu, jo noslēpumainā sala sasniedzama tikai ar ūdens transportu.

Arheoloģiskie pētījumi, kas sākti 1977. gadā, pierādījuši, ka Upurkalnā un tā nogāzēs cilvēku ilgstošas dzīves rezultātā izveidojies kultūrslānis. Jau pirmie vizuālie novērojumi liecinājuši, ka Upurkalns ir cilvēku roku mākslīgi pārveidots. Pēc atrastajām trauku lauskām, kā arī senlietām spriežot, apdzīvotība kalnā datējama ar I gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadu tūkstoša vidum. Kalna virsotnē atrastas arī senas, akmeņiem izliktas pavarda vietas.

Savukārt, nostāstos minēts, ka uz salas ir arī senkapi.

Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.

Līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti par Upurkalnu. Viens vēsta, ka tur upurētas meitenes, vēlāk - jēri un citi dzīvnieki.

Cirīša ezera vidējais dziļums ir 5 metri, bet lielākais dziļums - 10,5 metri. Ezerā atrodas astoņas salas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Padziļinātās sadarbības milžiem būtiska ietekme uz visu valsti

Māris Ķirsons, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā pret konditorejas izstrādājumu ražotāju "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums, komentējot Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, ka uzņēmumā SIA "Adugs Production" ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, pauda ražotāja advokāte Viktorija Jarkina.

Pēc paziņojuma par triju personu apcietināšanu "Sorainen" zvērināta advokāte Jarkina esot vērsusies uzņēmuma grāmatvedībā, lai noskaidrotu iespējamo informāciju par "piespiedu darba attiecībām" "Adugs Production". Pārbaudes laikā esot noskaidrots, ka ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

"Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," apgalvoja Jarkina.

Advokātes rīcībā esot informācija, ka darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bija gadījumi, kad vispār atteicās strādāt. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojāja uzņēmuma īpašumu, par ko noformēti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Advokāte neizslēdz iespēju, ka "tas varētu būt kārtējais reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par lielveikalu "Maxima" un "Rimi" plauktiem". Tāpat neesot izslēgta iespēja par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

Jarkina arī apgalvoja, ka uzņēmums vismaz pagaidām plāno turpināt ražošanu, kaut gan ir ļoti atkarīgs no lielveikalu tīklu pasūtījumiem.

Uzņēmums arī esot gatavs aicināt preses pārstāvjus, "lai parādītu, kā patiesībā notiek, neviens netiek turēts verdzībā", pauda advokāte. Tikšot darīts arī viss iespējamais, lai parādītu sadarbības partneriem, ka izskanējusī informācija neatbilst patiesībai.

"Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieki, kas, pieļauju, varēs kaut ko pateikt 12 neapmierinātiem viesstrādniekiem no Indijas," piebilda Jarkina.

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

VP aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību neatklāja.

Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

VP atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond".

Tostarp lielākā kompānija ir "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus

LETA, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku tirdzniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pagājušajā nedēļā aizturēja organizētu grupu.

Tās dalībnieki konditorejas uzņēmumā ekspluatējuši viesstrādniekus no ārvalstīm, izmantojot personu bezpalīdzības stāvokli, nostādot viņus materiālajā atkarībā, izsakot draudus un pat izrēķinoties fiziski.

Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, šā gada aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 daļas trešās daļas (par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa), pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa) un pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas (par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savu un biznesa nākotni saista ar Latgali

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" pārsūdzējis Valsts darba inspekcijas (VDI) piemēroto 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, aģentūrai LETA pavēstīja VDI.

Līdz ar to patlaban tiek lemts par turpmāko rīcību, proti, vai sods tomēr tiks piemērots, vai nē. Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams vismaz mēnesis. Kā skaidro VDI, sākotnējo 1000 eiro sodu bija piemērojis VDI inspektors, bet patlaban pārsūdzēšanas dēļ lieta nodota VDI direktoram Renāram Lūsim.

Jau ziņots, ka VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

VDI skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Guļbūvju ražotājs investē premium granulu ražotnē

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Akron investē premium klases granulu ražotnē, kuru plānots iedarbināt jau šī gada rudenī.

Tas ir loģisks solis, lai varētu izmantot visus tos kokmateriālu atlikumus, kas rodas guļbūvju ražošanas procesā, tādējādi tiks nodrošināta to tālāka apstrāde un radīta papildus pievienotā vērtība, saka SIA Akron īpašnieks Andrejs Cvetkovs, kurš dažādas koka būves Lūznavas pagastā ražo jau vairāk nekā desmit gadus. Uzņēmējs dzīvo paša celtā guļbūvē un, lai motivētu darbiniekus strādāt ražīgāk, ezera krastā uzcēlis pirti, kur viņiem atpūsties.

Sava niša

A. Cvetkova saknes ir Latgalē, viņš ir apguvis dzelzceļnieka arodu tehnikumā un studējis Rīgas Tehniskās universitātes Transporta fakultātē, taču uz dzelzceļa nav nostrādājis nevienu pašu dienu. «Lai arī būvniecību neesmu mācījies, vienmēr esmu vēlējies uzcelt māju. Nepieciešamās prasmes esmu ieguvis, sākumā palīdzot celt pirtiņu, tad jau nāca nopietnāki projekti. Tā sanāca, ka draugs, kuram bija būvnieka izglītība, ieinteresēja mani par šo nodarbi, kopā izveidojām uzņēmumu, bet viņš aizbrauca ar ģimeni uz ārzemēm, un viss palika uz maniem pleciem,» atceras uzņēmējs. Viņš atzīst, ka koks ir viņa stihija. «Pats koka figūriņas taisījis neesmu, bet, kad sāku biznesu, katrai guļbūvei pieliku roku. Vajadzēja saprast, cik tas ir sarežģīti, kādu laiku prasa, kādas ražošanas iekārtas ir nepieciešamas,» teic A. Cvetkovs. Guļbūves Latgalē ir cieņā, īpaši pirtis. «Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi celtniecības materiāli, arī koku māju būvniecības iespējas ir visnotaļ plašas. Taču viens ir skaidrs, tie cilvēki, kuriem patīk koks, izvēlēsies dzīvot tikai koka ēkās,» pauž A. Cvetkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pēc septiņiem gadiem Anglijā Rēzeknē īsteno lounge dārza koncepciju

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar uzņēmēja un Latvijas Futbola federācijas bijušā prezidenta Gunta Indriksona līdzdalību izveidota kompānija SIA «Shopping Mall», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir SIA «Hobi Latgale», kuras īpašnieki savukārt ir pati «Hobi Latgale» (87,72%) un Indriksons (12,28%). Taču kā «Shopping Mall» vienīgais patiesā labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata uzrādīts Indriksons.

«Shopping Mall» valdes locekļu amatos iecelts Oļegs Harčenkovs un Juris Kalvelis.

Kompānijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 6, Rīga.

Komercreģistrā «Shopping Mall» iegrāmatota piektdien, 3.maijā.

Indriksons ir līdzīpašnieks arī kompānijās SIA «Skonto apsardzes dienests», SIA «Radio Skonto», SIA «Hanzas projekti», SIA «Briodor», liecina «Firmas.lv».

Indriksons bija Latvijas Futbola federācijas prezidents vairāk nekā 20 gadu un amatu atstāja 2018.gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Barbora.lv piedāvā pasūtīt produktus internetā arī Latgalē

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Pasts" uzsācis sadarbības projektu ar mazumtirdzniecības uzņēmumu "Elvi", nodrošinot pārtikas produktu piegādes klientu dzīvesvietās Latgalē.

Pārtikas produkti tiks piegādāti Latgales lauku teritorijās, ņemot vērā, ka pilsētās pārstāvēts plašs pārtikas produktu tirgotāju un piegādātāju klāsts un klientiem nav nepieciešamas papildu piegādes. Pakāpeniski šāds pārtikas piegāžu modelis sadarbībā ar "Elvi" tiks īstenots arī citos Latvijas reģionos.

Produkti tiks piegādāti uz visām adresēm lauku teritorijās, un piegādes nodrošinās "Latvijas Pasta" pastnieki, kas ikdienā darba vajadzībām izmanto motorizēto autotransportu.

"Esam priecīgi kopā ar "Elvi" piedāvāt šo daudziem lauku teritoriju iedzīvotājiem svarīgo pakalpojumu – saņemt savā dzīvesvietā svaigus pārtikas produktus. Covid-19 laiks mums iemācījis rūpēties par savu drošību, un īpaši būtiski tas ir iedzīvotājiem attālās viensētās, no kurām nokļūt līdz tuvākajam veikalam nereti ir problemātiski. "Latvijas Pasts", kas darbojas pilnīgi visā Latvijā, te būs palīgs ar mūsu pastnieku starpniecību. Šis laiks ir izaicinājums mums visiem, bet "Latvijas Pasts" ir radis papildu iespēju vērtīgi izmantot savus resursus. Sākam ar Latgali, bet pakāpeniski turpināsim visā Latvijā," komentē Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru